Atzinums

Bez valsts budžeta finansētām papildus darba vietām kompensāciju izmaksas administrēšanai Ukrainas civiliedzīvotājus uzņemošajām  mājsaimniecībām nav iespējams pašvaldībā šādu  atbalsta izmaksu nodrošināt, jo trūkst darbinieku.
Sociālajā dienestā jau tāpat pietrūkst sociālo darbinieku pamatfunkciju nodrošināšanai, aprēķinot un izmaksājot mājokļa un citus sociālos pabalstus, piešķirot sociālos pakalpojumus, sociālie darbinieki jau ir pārslogoti arī ar pabalstu izmaksām Ukrainas civiliedzīvotājiem, t.sk., ārkārtas aizbildņiem.

-

Izmitināšanas iespējas privātajā sektorā var būt ne tikai fiziskām personām un ne tikai vienā mājoklī. Turklāt, nav saprotams, ko nozīmē un kā interpretēt vārdus “atsaucības mudināta” un “par papildus izmaksām”.
Priekšlikums izteikt šādā redakcijā -
Personai, kura savā dzīvojamajā telpā izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus, ir  tiesības līdz 90 dienām saņemt atlīdzību 100 euro apmērā par pirmo izmitināto personu un 50 euro apmērā par katru nākamo izmitināto personu, bet ne vairāk kā 300 euro apmērā mēnesī par vienā dzīvojamajā telpā uzņemtām personām (turpmāk – atlīdzība mājsaimniecībai).
 

-

Nav saprotams, kā pašvaldība pārliecināsies, ka un vai lietošanā nodotās telpas ir drošas.
 Priekšlikums aizstāt vārdus “drošas un nodrošina cilvēka pamatvajadzības” ar vārdiem “atbilst likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 16. panta noteikumiem”

-

Priekšlikums noteikt, ka:
1) pirms atbalsta sniegšanas jāpārliecinās publiskas ticamības reģistrā, piemēram Kadastra reģistrā par mājsaimniecības, kura, atsaucības mudināta, savā mājoklī izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus, mājokļa lietošanas veidu.
2) atbalsts tiek sniegts nekustamā īpašuma īpašniekam vai arī īrniekam, kura īres līgumā norādīts, ka dzīvojamo telpu var nodot apakšīrē vai arī izīrētājs saskaņojis apakšīri.

-

Lai izslēgtu izšķērdēšanas riskus, jāparedz, ka maksājums tiek veikts tikai par to periodu, kad persona jau ir tikusi izmitināta. Par nepilnu mēnesi, samaksu attiecīgi aprēķina atbilstoši dienu skaitam. 

Ņemot vērā lielo administratīvo slogu (īpaši pašvaldībās ar lielu Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu), nav iespējama lēmuma pieņemšana 5 darba dienu laikā. Jāparedz samērīgs termiņš lēmuma pieņemšanai, nosakot to vismaz 10 darba dienas.

Iestādes pašreiz saskaras ar situāciju, kad, intensīvi apstrādājot Ukrainas iedzīvotāju iesniegumus pēc sociālās palīdzības, administratīvas kapacitātes trūkuma dēļ, nespēj laicīgi apkalpot pastāvīgos klientus.


 

-

Nav skaidrs, pēc kādiem reģistriem konkrētā pašvaldība varēs nokontrolēt, vai Ukrainas civiliedzīvotājs ir/nav un cik ilgi (ja ir saņēmis atbalstu) noteikto primāro atbalstu citā pašvaldībā.

-

Nav skaidrs, pēc kādiem reģistriem konkrētā pašvaldība varēs nokontrolēt, vai Ukrainas civiliedzīvotājs nav saņēmis mājokļa pabalstu citā pašvaldībā.

-

Nav skaidrs, pēc kādiem reģistriem konkrētā pašvaldība varēs nokontrolēt, vai pašvaldības mājsaimniecībai sniegtais atbalsts nepārklāsies ar citas pašvaldības mājsaimniecībai sniegtā atbalsta periodiem.

-

Nav saprotams, kā pašvaldība būs tiesīga (un kā tas praktiski notiks) pārliecināties par iespējamo apdraudējumu. Kā notiks pārbaude, vai tas būs obligāts priekšnosacījums – pārbaudīt, pirms pieņemt lēmumu un, kā rīkoties apdraudējuma konstatēšanas/šaubu gadījumā?
 

-

Šī panta daļa nav jāiekļauj, jo lēmumu apstrīdēšanu jau paredz Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 9.punkts, 76.panta otrā daļa.

-

Priekšlikums izteikt šādā redakcijā:
 (1) Valsts sniedz Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu — izmitināšanu līdz 90 dienām, kā arī nodrošina ar pārtiku vai ēdināšanas pakalpojumu līdz 30 dienām.


Jāparedz atbalsta sniegšanu uz atlikušajām dienām, piemēram, ja persona ir saņēmusi 7.1 pantā noteikto atbalstu 30 dienas, tad tai ir tiesības saņemt valsts nodrošināto primāri sniedzamo atbalstu 60 dienām. Jo ir gadījumi, kad mājsaimniecības atsakās sniegt atbalstu ilgstoši.

Informējam, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības noslēgtie līgumi par primāri sniedzamo atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem paredz izmitināšanu un ēdināšanu uz 90 dienām. Likumprojekta paredzētais ēdināšanas apjoma samazinājums līdz 30 dienām negatīvi ietekmēs jau noslēgtos līgumus, jo vairākums pakalpojumu sniedzēju nevarēs atļauties saglabāt līgumā nostiprinātas cenas par izmitināšanu, ja attiecīgajā apjomā no viņiem netiks iegādāts arī ēdināšanas pakalpojums.

Nav saprotams, uz ko šie grozījumi attiecas. Piemēram,
Ukrainas iedzīvotājs, kurš Latvijā ieradies 1.martā un saņēmis primāro atbalstu (izmitināšanu un ēdināšanu), 10.maijā vairs nebūs tiesīgs saņemt ēdināšanu no valsts budžeta līdzekļiem?
Vai arī šie grozījumi attiecas uz tiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri Latvijā ieceļos pēc 10.maija?
Ar minēto regulējumu tie Ukrainas iedzīvotāji, kuri Latvijā tiek izmitināti mājsaimniecībās, tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā, pret tiem, kurus izmitina pašvaldības.
Arī tie Ukrainas iedzīvotāji, kuri izmitināti mājsaimniecībās ir tiesīgi saņemt 30 dienas pārtiku līdzīgi kā tie Ukrainas iedzīvotāji, kurus izmitinājušas pašvaldības.
Grozījumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā anotācijā minēts: “Valsts ar atlīdzību mājsaimniecībai izsaka pateicību šādām mājsaimniecībām, lai vismaz daļēji  finansiāli kompensētu mājsaimniecībai papildus radušās izmaksas par uzņemto Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un tiem sniegto atbalstu (nodrošinot gan izmitināšanu, gan iespēju robežās arī higiēnas preces un uzturu, kā arī izglītojošus un izklaides jeb atpūtas pasākumus, u.c. atbalsta pasākumus)”. Izrietoši no anotācijas, mājsaimniecībām sniegtais atbalsts nav domāts pārtikas izdevumu segšanai par pirmajām 30 dienām. Piemēram, mājsaimniecība, uzņemot 3 Ukrainas iedzīvotājus, atlīdzībā par mēnesi no valsts saņem 200 EUR. Ja šis atbalsts pirmajā mēnesī novirzāms Ukrainas iedzīvotāju pārtikas izdevumu segšanai, dienā no šīs summas iespējams atvēlēt 2,22eur/dienā vienai personai. Saskaņā ar 12.03.2022. MK noteikumiem Nr. 168 “Noteikumi par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem” 8.punktu “Izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto ēdināšanas pakalpojumu pašvaldībai sedz 100 % apmērā no ēdināšanas faktiskajām izmaksām.”.
Izrietoši no augstākminētā ar piedāvātajiem likuma grozījumiem tie Ukrainas iedzīvotāji, kuri iebraucot Latvijā tiek izmitināti mājsaimniecībās, nokļūst nelabvēlīgākā situācijā kā tie, kurus izmitina pašvaldības.

-