Atzinums

Uzturam savus iepriekš izteiktos iebildumus ar zemāk norādītiem precizējumiem.

Aicinām iekļaut Civilprocesa likumā regulējumu, kas prasības apmierināšanas gadījumā paredz atbildētāja pienākumu atlīdzināt prasītājam izdevumus informācijas izplatīšanai un patērētāju individuālo prasījumu savākšanai un novērtēšanai. Šāds risinājums:
1. ļautu atgūt atpakaļ nozīmīgu daļu no tiesvedībai izmantotiem valsts līdzekļiem, ja prasības celšanai kvalificētā institūcija saņēma finansējumu no valsts budžeta;
2. būtiski atvieglotu kvalificētas institūcijas finansiālo slogu, ja prasības celšanai kvalificētā institūcija finansējumu no valsts budžeta neizmanto;
3. motivētu atbildētāju ļaunprātīgi nenovilcināt lietas izskatīšanu tiesā, bet acīmredzama likumpārkāpuma gadījumā - noslēgt izlīgumu ar prasītāju, tādējādi ietaupot gan prasītāja gan tiesas resursus.

Lūdzam ņemt vērā, ka šobrīd likumprojektā nav ietverts regulējums, kurš stimulētu atbildētāju izvairīties no ļaunprātīgās lietas izskatīšanas novilcināšanas.

Acinām arī apsverst tiesas nolēmuma ar kuru tiesa izlemj jautājumu vai komersants ir atbildīgs principā (nolēmums par atbildību, deklaratīvs nolēmums) ieviešanu. Tas var ievērojami paātrināt proceduru un samazināt slogu gan tiesām, gan kvalificētām institūcijām.

Arī kopumā, ņemot vērā likumprojekta lakoniskumu, mums nav pārliecības par to, ka Civilprocesa likums tika atbilstoši pielāgots kolektīvo prasību īpatnībām.
 

-

Likumprojekta 250.⁹² pants paredz papildu prasības 149.¹ panta regulējumam. Tomēr, 149.¹ panta otrajā daļā ir noteikts, ka, ja tiesas sēde nav noteikta iepriekš, sagatavošanas sēdē tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un paziņo par to klātesošajiem lietas dalībniekiem, kā arī nosaka uz tiesas sēdi aicināmās un izsaucamās personas. Ņemot vērā kolektīvās prasības specifiku (pirms lietas izskatīšanas pēc būtības notiks patērētāju pieteikšanas izsludināšana, precizētā prasības pieteikuma iesniegšana, atbildētāja paskaidrojumu pieprasīšana, iesniegšana un nosūtīšana prasītājam), mums ir bažas, ka sagatavošanas tiesas sēdes laikā tiesnesis var nebūt spējīgs noteikt precīzu tiesas sēdes datumu.

Aicinām precizēt likumprojektu attiecīgi.

Tāpat aicinām ietvert iespēju tiesai veikt prasības pieteikuma izvērtējumu nolūkā novērst acīmredzami nepamatotu prasību celšanu (Direktīvas 7.panta 7.daļa).
 

-

Anotācijā pamatoti norādīts, ka direktīvas 7.panta 7.punktā ir noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka tiesas vai administratīvās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem spēj iespējami agrīnākā tiesvedības posmā izbeigt acīmredzami nepamatotas lietas. Tomēr, anotācijā tiek apgalvots, ka šis jautājums būtu skatāms kopsakarā ar Civilprocesa 132. un 133.pantu par prasības pieteikuma nepieņemšanas pamatu un prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

Vēlamies vērst uzmanību tam, ka šobrīd Civilprocesa likuma 132. un 133.panti neparedz tiesas tiesības nepieņemt acīmredzami nepamatotas lietas vai arī atstāt tās bez virzības. Arī likumprojektā nav paredzēti grozījumi minētajos Civilprocesa likuma pantos.  
  
Likumprojekts paredz obligātu sagatavošanas sēdes rīkošanu patērētāju kolektīvo prasību lietās. Lai arī anotācijā vispārīgi raksturots sagatavošanas sēdes saturs, tajā ir minēts tikai viens kolektīvajām prasībām specifisks jautājums, kurš būtu apspriežams šajā sēdē - jautājums par patērētāju pieteikšanas izsludināšanu un termiņa precizētā prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā noteikšanu.

Tomēr pastāv arī citi apstākļi, kuri ir svarīgi minētā jautājuma izlemšanai:
1) Kolektīvajā prasībā aptverto patērētāju grupas pazīmes. Mūsu ieskatā, grupas pazīmju noteikšana var būtiski ietekmēt patērētāju skaitu, kuri būs tiesīgi pievienot savu prasījumu lietai. Savukārt, jo lielāks ir potenciālo patērētāju prasījumu skaits, jo garākam jābūt termiņam šo patērētāju prasījumu savākšanai. Tādējādi, PIAA ieskatā būtu loģiski jautājumu par patērētāju grupas pazīmēm apspriest sagatavošanās sēdē vēl pirms patērētāju pieteikšanas izsludināšanas.

2) Informācija par potenciālo prasījumu skaitu. Ceļot prasību, prasītāja rīcībā var nebūt pilnīga informācija par skarto patērētāju skaitu. Tomēr, kā jau minēts iepriekš, šis jautājums ir būtisks precizētā prasības pieteikuma termiņa noteikšanai. Mūsu ieskatā sagatavošanas sēdē būtu apspriežams arī jautājums par iespējamo nepieciešamas informācijas pieprasīšanu no atbildētāja, ja tāda var būt viņa rīcībā.

3) Informācijas par patētērētāju pieteikšanās izsludināšanu izplatīšana. Šobrīd priekšikums paredz prasītāja brīvību izplatīt informāciju par pieteikšanas izsludināšanu. Kā jau minēts mūsu iepriekšējā atzinumā, viens no būtiskiem opt-in sistēmas izaicinājumiem ir iespējami plašāka cietušo iesaistīšana lietā, tajā skaitā iespējami efektīvāka informācijas izplatīšana par kolektīvās prasības lietu. Viens no veidiem, kā efektīvi sasniegt cietušos patērētājus var būt informācijas pienākuma uzlikšana arī atbildētājam. Mūsu ieskatā šis jautājums arī būtu apspriežams sagatavošanas tiesas sēdē.

Tāpat, sagatavošanas sēdē varētu tikt izskatīts arī jautājums par direktīvas 7.panta 7.daļā minētas prasības acīmredzamas nepamatotības esamību/neesamību.

Anotācijā kļūdaini norādīts, ka ar likumprojektu paredzēts, ka tiesnesis nosaka termiņu prasītājam precizētā prasības pieteikuma iesniegšanai sagatavošanas sēdē. Patiesībā likumprojektā nav noteikts, ka šī darbība ir veicama tieši sagatavošanas sēdē, tādēļ aicinām attiecīgi precizēt likumprojekta anotāciju.

Aicinām arī anotācijā norādīt, ka tiesnesis jautājumu par patērētāju pieteikšanas izsludināšanu un precizētā prasības pieteikuma iesniegšanas termiņu izlemj atsevišķā procesuālā dokumenta veidā. Šai sakarā lūdzam anotācijā norādīt arī uz to, ka lēmums ar kuru ir noteikts nesamērīgi īss termiņš būtu pretrunā ar kolektīvās prasības mērķi un tādējādi kavētu lietas virzību.

Tāpat, skaidrības labad, aicinām norādīt anotācijā, ka gadījumā, ja kvalificētā institūcija saņem lielu patērētāju pieteikumu skaitu, kuru nav iespējams izskatīt tiesas noteiktajā termiņā, kvalificēta institūcija ir tiesīga lūgt tiesas noteiktā termiņa pagarināšanu atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem.
 

-