Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Ekonomikas ministrijas precizētais informatīvais ziņojums “Par normatīvā regulējuma priekšlikumiem elektroenerģijas piegādes neplānotu pārtraukumu gadījumā” (turpmāk – informatīvais ziņojums) un tam pievienoto Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts un atkārtoti izsakām šādu iebildumu.
Informatīvais ziņojums ir sagatavots, lai normatīvajos aktos iekļautu regulējumu par kompensāciju mehānismu elektroenerģijas sadales sistēmas lietotājiem elektroenerģijas piegādes neplānotu pārtraukumu gadījumā. Kompensāciju noteikšana tiek paredzēta kā jauns tiesību instruments pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai. Šādiem pakalpojumiem pirmšķietami ir civiltiesisks raksturs, jo tas ir strīds starp divām privātpersonām, bet vienlaikus tas ir regulējamās jomas pakalpojums. Vēršam uzmanību, ka Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk – likums) 47. panta pirmās daļas 1. punkts vispārīgi paredz regulatora tiesības pieņemt lēmumu (izdot administratīvo aktu) par likuma prasību ievērošanu. Tādejādi kompensācijas noteikšana arī par elektroenerģijas piegādes neplānotu pārtraukumu ir administratīvo tiesību sastāvdaļa un tiesiskā regulējuma veidošanā nepieciešams ievērot Administratīvā procesa likumā (turpmāk – APL) noteiktos tiesību principus, jo ar normatīvo aktu tiks paredzēts noteikt pienākumu sistēmas operatoram (privātpersonai) maksāt kompensāciju, bet tā neizpildes gadījumā būs iespējams iestādes nelabvēlīgs lēmums. APL 11. pantā noteiktais likuma atrunas princips paredz, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Likuma 32. panta piektā daļa Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu ir paredzējusi noteikt kārtību, kādā lietotājiem piegādā elektroenerģiju un pārtrauc tās piegādi, tirgotāju, sistēmas operatoru un lietotāju tiesības un pienākumus elektroenerģijas piegādē un lietošanā, kā arī norēķinos par saņemtajiem pakalpojumiem un tirgotāju maiņas kārtību. Tieslietu ministrija uzskata, ka kompensācijas izmaksas pienākums nav šajā normā paredzētās norēķinu kārtības sastāvdaļa, kuru varētu iekļaut Ministru kabineta noteikumos bez īpaša likuma regulējuma un pilnvarojuma. Izveidotās tiesību sistēmas ietvaros nebūtu pieļaujams, ka tiesiskais regulējums par kompensāciju noteikšanu ir tikai Ministru kabineta noteikumos, proti, normatīvo aktu hierarhijā zemāka līmeņa normatīvajā aktā. Ievērojot minēto, informatīvo ziņojumu nepieciešams papildināt ar atbilstošu informāciju par nepieciešamiem grozījumiem likumā. Papildus norādām, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 64. pantu likumdošanas tiesības ir paredzētas Saeimai un nebūtu korekti, ka jauns tautsaimniecības jomas regulējums tiktu ieviests bez diskusijām Saeimā.
 

-