Atzinums

Tālākizglītība mūsdienu izglītības sistēmā ir uzskatāma par strukturālu nepieciešamību, nevis par reakciju uz skolēnu motivācijas trūkumu. Tā ir cieši saistīta ar iekļaujošās izglītības politikas īstenošanu, kuras ietvaros bērni ar speciālām izglītības vajadzībām tiek integrēti vispārizglītojošo skolu sistēmā. Šādas pieejas rezultātā rodas kompleksas pedagoģiskas un organizatoriskas sekas, kas prasa mērķtiecīgu profesionālās kompetences pilnveidi un jaunu atbalsta mehānismu izstrādi. Lai nodrošinātu izglītības kvalitāti un vienlīdzīgu piekļuvi zināšanām, ir nepieciešams attīstīt elastīgus un diferencētus mācību modeļus, kas ļautu ikvienam bērnam - neatkarīgi no viņa fiziskās vai mentālās veselības stāvokļa apgūt izglītības saturu atbilstoši individuālajām spējām un vajadzībām. Tādējādi tālākizglītība kļūst par būtisku instrumentu izglītības sistēmas ilgtspējīgai attīstībai un iekļaujošas izglītības mērķu sasniegšanai.
Tāpēc aicinām izvērtēt visus riskus, ja šī izglītības forma tiek ierobežota; vai vispārizglītojošās klātienes skolas spēs visās situācijāš nodrošināt un iekļaut tālmācības skolu bērnus.

-

Aicinām izvērtēt iespēju iekļaut arī citas alternatīvās pedagoģijas.

-

Aicinām izvērtēt arī citu alternatīvo pedagoģiju iespējas tikt iekļautām šajā punktā. 

-

Tālākizglītība mūsdienu izglītības sistēmā ir uzskatāma par strukturālu nepieciešamību, nevis par reakciju uz skolēnu motivācijas trūkumu. Tā ir cieši saistīta ar iekļaujošās izglītības politikas īstenošanu, kuras ietvaros bērni ar speciālām izglītības vajadzībām tiek integrēti vispārizglītojošo skolu sistēmā. Šādas pieejas rezultātā rodas kompleksas pedagoģiskas un organizatoriskas sekas, kas prasa mērķtiecīgu profesionālās kompetences pilnveidi un jaunu atbalsta mehānismu izstrādi. Lai nodrošinātu izglītības kvalitāti un vienlīdzīgu piekļuvi zināšanām, ir nepieciešams attīstīt elastīgus un diferencētus mācību modeļus, kas ļautu ikvienam bērnam - neatkarīgi no viņa fiziskās vai mentālās veselības stāvokļa apgūt izglītības saturu atbilstoši individuālajām spējām un vajadzībām. Tādējādi tālākizglītība kļūst par būtisku instrumentu izglītības sistēmas ilgtspējīgai attīstībai un iekļaujošas izglītības mērķu sasniegšanai.
Tāpēc aicinām izvērtēt visus riskus, ja šī izglītības forma tiek ierobežota; vai vispārizglītojošās klātienes skolas spēs visās situācijāš nodrošināt un iekļaut tālmācības skolu bērnus.

-

Noteikt konrētus kritērijus, kā tiks vērtētas demogrāfiskās izmaiņas.

-

Skolas lieluma jautājums mūsdienu sabiedrībā Latvija nav ne liela, ne maza valsts -tā ir daudzveidīga. Šī daudzveidība izpaužas gan reģionālajās atšķirībās, gan sociāli ekonomiskajos apstākļos, gan iedzīvotāju blīvumā.
Tādēļ aicinām nereducēt skolu optimizēšanas jautāumu tikai uz kvantitatīviem rādītājiem, piemēram, skolēnu skaitu vai programmu apjomu. Izglītības pētījumi apliecina, ka skolas efektivitāti nosaka ne tikai tās lielums, bet arī pedagoģiskās vides kvalitāte, skolēnu piederības izjūta un skolas spēja reaģēt uz vietējās kopienas vajadzībām. Mazās skolas bieži nodrošina individualizētu pieeju, ciešāku sadarbību starp skolotājiem, skolēniem un ģimenēm, kā arī veicina sociālo kohēziju lauku vai pierobežas reģionos. Savukārt lielās skolas var piedāvāt plašāku izglītības programmu klāstu, specializētus resursus un starpdisciplināras iespējas. No reģionālās attīstības skatpunkta skola pilda ne tikai izglītības, bet arī sociālu un kultūras funkciju. Tā kalpo kā kopienas centrs, kas veicina iedzīvotāju noturību, pilsonisko aktivitāti un reģiona ilgtspējīgu attīstību.
Skolas slēgšana vai centralizācija var radīt demogrāfisku lejupslīdi un mazināt vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tādējādi secināms, ka jautājums par skolas lielumu nav risināms universāli. Izglītības politika ir efektīva tad, ja tā balstās uz kontekstuālu pieeju, atzīstot skolu kā dzīvības avotu konkrētā teritorijā, neatkarīgi no skolēnu skaita vai programmu daudzveidības.
 

-