Atzinums

Sadaļā “IV. Plānā paredzētie pasākumi” iekļaut papildu apakšpunktu 3.9.2. šādā redakcijā:

3.9.2. Pasākums - NVD nodrošināt uztura speciālista un ārsta stacionāra konsultācijas tieši onkoloģiskajiem pacientiem.
Darbības rezultāts - Pierādīts, ka uztura terapija onkoloģisko slimību gadījumā jāuzsāk maksimāli ātri, kamēr pacientam vēl nav smagas malnutrīcijas, un šie pacienti jāuzrauga gan jau stacionārā, gan pēc izrakstīšanas no tā.
Tiek nodrošināts kvalitatīvs uztura terapijas pakalpojums, kas iekļauj gan orālo papilduzturu, gan enterālo, gan parenterālo barošanu.
Uztura terapija tiek uzsākta laicīgi; vai arī gadījumos, kad ārstēšanā izmantotās zāles izraisa svara pieaugumu – sniegta savlaicīga palīdzība šādiem onkoloģiskajiem pacientiem, piemēram, krūts vēža slimniecēm, jo arī pārmērīgs tauku šūnu daudzums rada iekaisuma vidi organismā, kas veicina veicina vēža progresēšanu.
Rezultatīvais rādītājs - Tādējādi tiek uzlaboti ārstēšanās rezultāti, mazināta malnutrīcijas attīstība un veicināta pacienta dzīves kvalitāte.
Tiek uzlabota onkoloģisko pacientu aptvere un turpināta kvalitatīva pacientu uzraudzība mājas apstākļos.
Kvalitatīvas klīniskās barošanas nodrošināšana uzlabo ārstēšanas efektivitāti (piem., ķīmijterapija tiek retāk atcelta blakņu dēļ, mazāk komplikāciju pēc operācijām u.c.) un pacientu dzīves kvalitāti (mazāka trauksme, labāka uztura uzņemšana, vairāk fiziskā spēka u. c.).
Atbildīgā institūcija - RAKUS, NVD

Sadaļā “IV. Plānā paredzētie pasākumi” iekļaut papildu apakšpunktu 3.9.1. šādā redakcijā:
 

Pasākums - RAKUS Klīniskās barošanas kabinetu pārveidot par Valsts Klīniskās barošanas centru ar filiālēm reģionos, sākotnēji Daugavpilī un Liepājā, vēlāk arī citās Latvijas pilsētās.
Pirmreizēja konsultācija/novērtēšana  visiem pacientiem pēc onkoloģiskās  diagnozes uzstādīšanas un turpmākā ārstēšanas/novērošanas plāna izstrāde atkarībā no diagnozes un klīniskās situācijas.
Darbības rezultāts- RAKUS Klīniskās barošanas kabinetu pārveidot par Valsts Klīniskās barošanas centru ar filiālēm reģionos, sākotnēji Daugavpilī un Liepājā, vēlāk arī citās Latvijas pilsētās.
Pirmreizēja konsultācija/novērtēšana  visiem pacientiem pēc onkoloģiskās  diagnozes uzstādīšanas un turpmākā ārstēšanas/novērošanas plāna izstrāde atkarībā no diagnozes un klīniskās situācijas.
Uzlabota onkoloģisko slimnieku ārstēšanas efektivitāte, labāka pakalpojuma pieejamība un pacientu ārstēšanas  rezultāti, kā arī medicīniskie resursi tiek izmantoti optimizēti.
Pakalpojuma sniegšanā tiek nodrošināta un iesaistīta multidisciplināra komanda, kas ir RAKUS rīcībā un kam ir nozīmīga pieredze klīniskās barošanas nodrošināšanā un organizācijā (nav iespējams realizēt bez komandas). Prakse apliecina, ka regulāri ir situācijas, kad mājas barošanas organizēšanā jāpiesaista arī citi speciālisti, turklāt viņiem jābūt ar atbilstošu augstu profesionālo kvalifikāciju un teorētisko bāzi (mācībspēki), visbiežāk tie ir endoskopisti, ķirurgi, kā arī citi speciālisti.
Ir vienota klīniskās izvērtēšanas sistēma un taktika.
Visas reģionālās filiāles ievēro centra izstrādātus vienādus standartus, nodrošinot kvalitatīvu lokālu aprūpi.
Valsts Klīniskās barošanas centrs, iesaistot reģionālos speciālistus, veic nepārtrauktu profesionālo apmācību veselības aprūpes sniedzējiem. Iepazīstina ar esošajām vadlīnijām un izstrādā protokolus, kurus ievēro visas filiāles.
Visas filiāles lieto vienu kopēju uzskaites sistēmu.
Rezultatīvais rādītājs - Tiek samazināts to onkoloģisko pacientu skaits, kuri nomirst no malnutrīcijas jeb bada dēļ.
Tiek nodrošināts, ka pacienti saņem visaptverošu, uz pierādījumiem balstītu, vienādi augstas kvalitātes uztura aprūpi neatkarīgi no atrašanās vietas.
Šādas sistēmas ieviešana palīdz samazināt slimnīcā pavadīto laiku, pateicoties efektīvam uztura atbalstam mājās, kā arī padara retāku dārgu ārstēšanu slimnīcā, savlaicīgi risinot ar uzturu saistītas problēmas.
Labi organizēta mājas klīniskās barošanas sistēma sniedz ieguldījumu onkoloģisko slimnieku aprūpē un veselībā, jo, uzlabojot mājas aprūpi, mazinās rehospitalizāciju skaits, mazinās infekciju risks, komplikācijas, uzlabojas brūču dzīšana, imūnsistēmas darbība, un tiek veicināta atveseļošanās.
Būtiski tiek uzlabota saziņa starp ārstiem, uztura speciālistiem un mājas aprūpes sniedzējiem.
Atbildīgā institūcija - RAKUS, NVD
 

Papildināt sadaļas “4. Onkoloģisko slimību ārstēšana” apakšnodaļu “Konstatētās problēmas/izaicinājumi” (teksts izcelts ar Boldu):

- Nepieciešams paplašināt un izveidot jaunu kārtību valsts apmaksātas klīniskās barošanas saņemšanai valstī – gan enterālās un parenterālās, gan valsts apmaksāta medicīniskā papilduztura nodrošināšanai. Būtu nepieciešams izveidot Valsts klīniskās barošanas centru (uz RAKUS Klīniskās barošanas kabineta bāzes), lai uzlabotu klīniskā uztura pakalpojuma pieejamību, ārstēšanas efektivitāti un pacientu ārstēšanas rezultātus, kā arī medicīniskie resursi tiktu izmantoti optimizēti. Vienots pakalpojums tiktu nodrošināts gan stacionārā,  gan izrakstoties no tā. To saņemtu visi pacienti neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Tiktu piesaistīta multidisciplināra komanda, kas ir RAKUS rīcībā. Šis būtu efektīvs rīks malnutrīcijas un tās seku mazināšanai, malnutrīcija ir viens no nāves cēloņiem onkoloģiskajiem pacientiem.
- Konsilijiem diezgan liels birokrātiskais slogs tieši attiecībā uz medicīniskās  dokumentācijas iegūšanu/izgūšanu. Līdz ar to būtu nepieciešams definēt dokumentu paketi, pēc analoģijas ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, tādējādi paaugstinot konsiliju produktivitāti.
- Šobrīd onkoloģijas pacientu diagnostika un ārstniecība kopumā ir sadrumstalota, ārstniecībā ir iesaistītas iestādes ar nevienlīdzīgiem resursiem, atšķirīgu izpratni par sasniedzamo ārstniecības rezultātu, pacientam  process nav izsekojams un saprotams, kā arī, ārstniecības process un tā finansēšana nav tiešā veidā sasaistīta ar starptautiski rekomendēto vērtībās balstīto pieeju. Netiek pilnvērtīgi nodrošināts malnutrīcijas skrīnings un malnutrīcijas efektīva ārstēšana, arī kopumā klīniskā uztura terapija pārāk maz tiek 
izmantota onkoloģisko pacientu ārstēšanas procesā, jo nav atbilstošo resursu
 

Sadaļas “II. Situācijas raksturojums” apakšnodaļu “1. Statistikas dati” papildināt ar 8. punktu un to izteikt šādā redakcijā:
 

8. Malnutrīcija un tās ietekme uz onkoloģisko slimību ārstēšanu un pacienta dzīves kvalitāti
Malnutrīcija ir plaši izplatīta onkoloģisko slimnieku vidū. Malnutrīciju var izraisīt gan pati onkoloģiskā slimība, gan ārstēšanas terapijas toksiskā iedarbība uz organismu. Visbiežāk malnutrīciju novēro ļaundabīgo audzēju veidiem, kas saistīti ar gremošanas traktu (28–75%), citiem audzēju veidiem 8–47% gadījumu, metastātiskiem audzējiem 64–76,5% gadījumu. Vecāka gada gājuma cilvēkiem, kas slimo ar onkoloģisku slimību un kuriem ir plānota ķīmijterapija, malnutrīciju konstatē līdz 83% gadījumu. Kopumā ķīmijterapijas kursa laikā svara zudumu, kas ir cieši saistīts ar malnutrīcijas attīstību, konstatē 40-91,6% vēža pacientu.
Malnutrīcija var veicināt gan ķīmijterapijas atcelšanu, gan palielināt nāves risku. Tā negatīvi ietekmē gan slimnieku dzīves kvalitāti, gan ārstēšanas toksicitāti, un ir aprēķināts, ka līdz pat 10-20% vēža slimnieku mirst nevis audzēja, bet gan malnutrīcijas jeb bada dēļ. Tādējādi klīniskajam uzturam ir izšķiroša nozīme multimodālā vēža ārstēšanā. Tas ir neatņemama onkoloģisko slimību ārstēšanas daļa.
Turklāt pētījumi rāda, ka uztura ziņā visiedarbīgākās ir individuālas uztura konsultācijas, ko sniedz uztura speciālisti, dietologi, nevis vispārīgi ieteikumi, kas saņemti no cita profila ārstniecības personāla vai izsniegti citā veidā.
Pierādījumi pārliecinoši parāda, ka malnutrīcijas skrīnings un uztura jautājumi jāīsteno jau no vēža diagnozes uzstādīšanas brīža un uzsākot terapeitisko ceļu – resp. uztura terapija jāizmanto paralēli visam ārstēšanas procesam. (ESPEN practical guideline: Clinical Nutrition in cancer, 2021).
 

Papildināt sadaļas “I. Kopsavilkums” apakšnodaļu “Plāna apakšmērķi” ar tekstu sk. piedāvāto redakciju - izcelts ar Boldu

Plāna apakšmērķi:
informēt un izglītot sabiedrību par onkoloģisko slimību riska faktoru izplatības un ietekmes uz veselību mazināšanu, kā arī onkoloģisko slimību profilaksi, veicinot vakcinācijas pret CPV infekcijas aptveres palielināšanu;
pilnveidot valsts organizētā vēža skrīninga vadību, lai uzlabotu skrīninga rezultatīvos rādītājus un skrīninga kvalitāti visos skrīninga etapos;
3) uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un pēcārstēšanas uzraudzību bērniem ar onkoloģiskām slimībām – veicinot izdzīvotību un dzīves kvalitāti;
4) pilnveidot  primārās diagnostikas un ārstēšanas kvalitāti biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, tajā skaitā uzlabot medicīniskās un psihosociālās rehabilitācijas pieejamību, nodrošināt malnutrīcijas skrīningu un klīniskās barošanas un uztura terapijas pieejamību, kā arī nodrošināt veselības aprūpes pēctecību, stiprinot pārvaldību un veicinot efektīvu veselības aprūpes resursu izlietošanu onkoloģijas jomā.
Plānā veicamie pasākumi ir virzīti uz to, lai:
-              mazinātu onkoloģisko slimību riska faktoru izplatību sabiedrībā;
-              turpinātu ik gadu palielināt vēža skrīninga aptveri, vienlaicīgi uzlabojot pieejamību, kvalitāti un pēcskrīninga diagnostiku; 
-              pilnveidotu onkoloģisko pacientu ārstniecību, tai skaitā ļaundabīgo audzēju diagnostiku, medikamentozo ārstēšanu, aprūpi, medicīniskās rehabilitācijas, klīniskās barošanas pakalpojumus un pacientu novērošanu remisijas periodā, nodrošinot integrētu un visaptverošu vēža pacientu aprūpi un novēršot nevienlīdzību kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, t.sk. ieviešot vienotu metodoloģisko vadību onkoloģijas jomā;
-              pilnveidotu diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumu saņemšanas iespējas bērniem ar ļaundabīgajiem audzējiem, uzlabotu viņu dzīves kvalitāti, iespēju robežās novēršot ārstēšanas blaknes.
-              mazinātu nevienlīdzību ārstēšanas iznākumos un pieejamībai, veicinātu pētniecību onkoloģijas jomā.
 

Uztura terapijai un uztura konsultācijām jābūt neatņemamai onkoloģisko slimību ārstēšanas sastāvdaļai. Uzturam ir būtiska loma gan onkoloģisko slimību profilaksē, gan ārstēšanā.
Eiropas Komisijas dati rāda, ka ap 40%  vēžu ir novēršami. Uzturs ir viens no vieglāk modificējamiem faktoriem, kas var veicināt vēža attīstību vai gluži pretēji – attālināt šīs ļaundabīgās slimības attīstības risku. Tam jāpievērš uzmanība gan primāri, gan sekundāri pēc sekmīgas vēža ārstēšanas.
Savukārt klīniskais uzturs ir būtiska vēža  ārstēšanas sastāvdaļa. Ārstēšanas laikā uztura nepietiekamība ievērojami pasliktina prognozi, turklāt ir izteiktākas ķīmijterapijas un staru terapijas blaknes, kuru dēļ pat tiek pārtraukta pamatterapija. Šādiem pacientiem ir arī vairāk komplikāciju pēc operācijām.
Pēc aktīvas ārstēšanas svarīgi saglabāt veselīgu ķermeņa svaru: gan samazināts svars, gan arī izteikta aptaukošanās pasliktina prognozi.
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos argumentus, ierosinām papildināt šādus zemāk uzskaitītos “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2025.–2027. gadam” punktus:
1. Sadaļas “I. Kopsavilkums” 6. rindkopu papildināt ar vārdiem: "arī malnutrīcijas diagnostika un ārstēšana"

Onkoloģiskas slimības gadījumā viens no būtiskākajiem faktoriem ir agrīna tās atklāšana. Lai mazinātu onkoloģisko slimību attīstības risku, ir būtiski savlaicīgi identificēt un samazināt riska faktorus, tostarp veicot profilaktisko vakcināciju. Savukārt, lai mazinātu slimības negatīvo ietekmi uz indivīda veselību un dzīves kvalitāti, ir jānodrošina agrīna diagnostika, savlaicīga un efektīva ārstēšana, tajā skaitā – arī malnutrīcijas diagnostika un ārstēšana, kā arī atbilstoša medicīniskā rehabilitācija, un dinamiskā novērošana, tādējādi maksimāli iespēju robežās novēršot komplikāciju risku un attālinot priekšlaicīgas nāves risku. Plānojot un īstenojot veselības aprūpes pakalpojumus onkoloģijas jomā ir jāņem vērā ierobežotās veselības aprūpes budžeta iespējas, kurš šobrīd nav pietiekams, lai varētu realizēt visus nepieciešamos pasākumus. Ņemot vērā onkoloģisko slimību izplatību un to ietekmi uz sabiedrības veselību kopumā, onkoloģija ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas prioritātēm, kur ir jāturpina iesāktie pilnveidošanas pasākumi, tajā skaitā veicot arī sistēmiskas izmaiņas.