Projekta ID
25-TA-1343Atzinuma sniedzējs
Latvijas Universitāšu asociācija
Atzinums iesniegts
02.09.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Iebildums par ziņojumā ietverto priekšlikumu par 15% mainīgo finansējuma komponenti, kas tiktu pārdalīta no augstskolu bāzes finansējuma.
Latvijas Universitāšu asociācija iebilst pret plānoto 15% pirmā līmeņa jeb bāzes studiju finansējuma pārdali pēc jauniem, vēl nenoteiktiem kritērijiem. Šis finansējums ilgstoši ir nepietiekams, tāpēc tā papildu pārdale negatīvi ietekmēs studiju īstenošanu. Gadījumos, kad Izglītības un zinātnes ministrija konstatē kādas iestādes nepietiekamu sniegumu, loģiskāk būtu samazināt finansēto studiju vietu un absolventu skaitu, nevis ieviest papildu pārdales kritērijus. Pirms jebkādu finansējuma izmaiņu veikšanas ir nepieciešama precīza skaidrība par konkrētajiem pārdales kritērijiem, lai izvairītos no interpretācijām un nodrošinātu pārskatāmu un taisnīgu finansējuma sadali. Jāvērtē pārdales iespējamā ietekme uz studiju kvalitāti, ņemot vērā augstskolu finansēšanas specifiku:
- ar studējošajiem līgumi ir noslēgti uz visu studiju periodu (3-4-5 vai pat 6 gadi);
- studiju gada nošķīrums no finanšu gada (septembris-jūnijs pret janvāris-decembris);
- regulārā kavēšanās ar ikgadējo vienošanos noslēgšanu;
- sākotnējā koncepcijā 1. pīlāra finansējums nebija iezīmēts kā mainīgā daļa; ir snieguma finansējums un zinātnes bāze kā mainīgā daļa.
Ja tiek virzīts jautājums par galveno veiktspējas rādītāju definēšanu, ņemot vērā “katras augstskolas unikalitāti un specifiskos mērķus” finansējuma piešķiršanā, tad nepieciešams jau tagad iekļaut skaidrus kritērijus un nodefinētus veiktspējas rādītājus, novēršot vērtēšanas neobjektivitātes risku. Daži no piemēros minētajiem rādītājiem jau tiek izmantoti snieguma finansējuma piešķiršanā un zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanā. Nebūtu lietderīgi izmantot vienus un tos pašus rādītājus dažādiem finanšu avotiem.
Lai gan nepieciešamība pēc dinamiskas finansēšanas sistēmas ir pamatota, piedāvātais 15% pārdales apjoms ir nesamērīgi liels un nepastāv līdzvērtīgi precedenti citu valstu praksē, kuras veikušas līdzīgas reformas. Piemēram, ziņojumā minētais Dānijas modelis balstās uz iegūto kredītpunktu skaitu, kas ir prognozējamāks un mazāk svārstīgs rādītājs nekā salīdzinošā snieguma reitings. Ieviest tik radikālu pārdales mehānismu sistēmā, kas nav tam gatava, ir pārāk riskanti.
Latvijas Universitāšu asociācija iebilst pret plānoto 15% pirmā līmeņa jeb bāzes studiju finansējuma pārdali pēc jauniem, vēl nenoteiktiem kritērijiem. Šis finansējums ilgstoši ir nepietiekams, tāpēc tā papildu pārdale negatīvi ietekmēs studiju īstenošanu. Gadījumos, kad Izglītības un zinātnes ministrija konstatē kādas iestādes nepietiekamu sniegumu, loģiskāk būtu samazināt finansēto studiju vietu un absolventu skaitu, nevis ieviest papildu pārdales kritērijus. Pirms jebkādu finansējuma izmaiņu veikšanas ir nepieciešama precīza skaidrība par konkrētajiem pārdales kritērijiem, lai izvairītos no interpretācijām un nodrošinātu pārskatāmu un taisnīgu finansējuma sadali. Jāvērtē pārdales iespējamā ietekme uz studiju kvalitāti, ņemot vērā augstskolu finansēšanas specifiku:
- ar studējošajiem līgumi ir noslēgti uz visu studiju periodu (3-4-5 vai pat 6 gadi);
- studiju gada nošķīrums no finanšu gada (septembris-jūnijs pret janvāris-decembris);
- regulārā kavēšanās ar ikgadējo vienošanos noslēgšanu;
- sākotnējā koncepcijā 1. pīlāra finansējums nebija iezīmēts kā mainīgā daļa; ir snieguma finansējums un zinātnes bāze kā mainīgā daļa.
Ja tiek virzīts jautājums par galveno veiktspējas rādītāju definēšanu, ņemot vērā “katras augstskolas unikalitāti un specifiskos mērķus” finansējuma piešķiršanā, tad nepieciešams jau tagad iekļaut skaidrus kritērijus un nodefinētus veiktspējas rādītājus, novēršot vērtēšanas neobjektivitātes risku. Daži no piemēros minētajiem rādītājiem jau tiek izmantoti snieguma finansējuma piešķiršanā un zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanā. Nebūtu lietderīgi izmantot vienus un tos pašus rādītājus dažādiem finanšu avotiem.
Lai gan nepieciešamība pēc dinamiskas finansēšanas sistēmas ir pamatota, piedāvātais 15% pārdales apjoms ir nesamērīgi liels un nepastāv līdzvērtīgi precedenti citu valstu praksē, kuras veikušas līdzīgas reformas. Piemēram, ziņojumā minētais Dānijas modelis balstās uz iegūto kredītpunktu skaitu, kas ir prognozējamāks un mazāk svārstīgs rādītājs nekā salīdzinošā snieguma reitings. Ieviest tik radikālu pārdales mehānismu sistēmā, kas nav tam gatava, ir pārāk riskanti.
Piedāvātā redakcija
-
