Atzinums

Ņemot vērā to, ka uz 2025. gada oktobra sākumu grozījumu projekts nav apstiprināts, aicinām pārdomāt un attiecīgi precizēt anotāciju attiecībā uz finansējuma izmantošanas sadalījumu (2025. gadā – 2 000 000 euro, 2026. gadā – 2 000 000 euro), ņemot vērā to, ka atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 69. panta trešajai daļai attiecīgajā gadā noteiktajiem mērķiem neizmantotais finansējums ir pārdalāms no ministrijas budžeta programmas atpakaļ uz 18.00.00 ''Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem'' programmu.
 

-

Anotācijas sadaļā Risinājuma apraksts ir minēts, ka “Līdz ar to aizdevuma termiņš nepārsniegs 2 gadus, kas ir pietiekams laiks projekta īstenošanai, vienlaikus nodrošinot finansējuma apgrozību un atbilstību finansēšanas avota raksturam.” un “Aizdevumus izsniegs AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – sabiedrība “Altum”), nosakot, ka atbalsts tiks sniegts investīcijām (no 2 līdz 15 gadiem) un apgrozāmajiem līdzekļiem (no 2 līdz 5 gadiem).”, aicinām novērst pretrunu, ņemot vērā finansēšanas avota vienreizējo raksturu un to, ka nav atbalstāms aizdevuma termiņš garāks par 2 gadiem. 
 

-

Anotācijas sadaļā Risinājuma apraksts ir minēts, ka “Ņemot vērā Dānijas un Zviedrijas pieredzi, lai veicinātu ieguldījumus Ukrainas infrastruktūras atjaunošanā, jaunu darba vietu rašanos un labklājību Ukrainas iedzīvotājiem, Ekonomikas ministrija, ierosina paredzēt iespēju sniegt atbalstu Latvijā reģistrētiem komersantiem kuriem tiks piešķirts aizdevums, sniedzot atbalstu Ukrainas rekonstrukcijas attīstībai un ekonomiskās darbības atjaunošanai. Tādējādi tiktu arī stiprinātas ekonomiskās saites starp abām valstīm, sniegts atbalsts Latvijas uzņēmējiem, kas ir gatavi investēt Ukrainā, kā arī uzlabotas to iespējas kvalificēties atbalsta programmās paredzētā finansējuma saņemšanai. “, kā arī “Šo noteikumu 5.7. apakšpunktā paredzētā finansējuma ietvaros sabiedrība “Altum” būs iespējams izsniegt arī apgrozāmo līdzekļu aizdevumus Latvijas komersantiem, kuru saimnieciskās darbības rezultātā tiek veicināta Ukrainas rekonstrukcija un ekonomiskās darbības atjaunošana. Tas nozīmē, ka atbalsts nav ierobežots tikai ar ieguldījumiem fiziskā infrastruktūrā Ukrainā (piemēram, ceļos, tiltos, kabeļos vai ēkās), bet var tikt sniegts arī uzņēmumiem, kas ražo preces Latvijā ar mērķi tās piegādāt Ukrainai vai nodrošina pakalpojumus, kas ir tieši saistīti ar Ukrainas rekonstrukciju un ekonomikas darbības atjaunošanu. Latvijas uzņēmumi var sniegt pakalpojumus/saņemt maksājumus par šādu ieguldījumu izveidi/atjaunošanu.”, kas liecina, ka neskatoties uz vairākkārtējiem saskaņošanas cikliem, tomēr anotācijas apraksts nesniedz nepārprotamu pārliecību par noteikumu grozījumu projektā paredzētā atbalsta atbilstību finansējuma avota primārajam mērķim. Atkārtoti atgādinām, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 ''Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem'' finansējums, kuru Ekonomikas ministrija plāno izmantot ar grozījumu projektu saistīto izdevumu segšanai, atbilstoši Ministru kabineta lēmumam rezervēts prioritāram pasākumam "Pasākumi Ukrainas atbalstam un globālās drošības veicināšanai", tam ir vienreizējs raksturs un tā piešķiršanas primārais mērķis ir atbalsts Ukrainas rekonstrukcijai un iemaksas Ukrainas atbalstam. Finansējuma izmantošanas primārais mērķis ir uzsverams arī citās anotācijas sadaļās (6.1., 3.sadaļas apakšsadaļā Cita informācija utt.).  Attiecīgi atkārtoti aicinām precizēt anotācijas aprakstus, lai noteikumu grozījumu projekta mērķis nepārprotami atbilstu finansējuma izmantošanas mērķim vai arī piedāvāt citu finansējuma avotu, kuram nepastāv saistoši izmantošanas ierobežojumi. Atgādinām, ka saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
 

-

Atkārtoti lūdzam aizpildīt sadaļas 6.2.apakšpunktu, iekļaujot tajā aprēķinu vai detalizētu informāciju, kas pamato papildu finansējumu 4 000 000 euro apmērā. Vienlaikus 6.1.apakšpunktā sniegtā informāciju ir svītrojama.

-

Ņemot vērā noteikumu 5.7. apakšpunktā minēto, kas paredz finansējuma piešķiršanu "[..] Ukrainas atbalstam un rekonstrukcijai, paredzot sniegt šo noteikumu II un III nodaļā minētos aizdevumus Latvijā reģistrētiem komersantiem ieguldījumu veikšanai Ukrainas infrastruktūrā, tādējādi sniedzot atbalstu Ukrainas rekonstrukcijas attīstībai un ekonomiskās darbības atjaunošanai.", kā arī izziņas 11. punktā sniegto skaidrojumu "Vienlaikus uzsveram, ka noteikumu projekta 20.¹ punkts jau paredz, ka investīciju aizdevumi ir izmantojami ieguldījumu veikšanai Latvijas Republikas teritorijā. Līdz ar to plānotais regulējums paredz atbalsta sniegšanu komersantiem, kas veic ieguldījumus Latvijā, ražojot preces ar mērķi tās piegādāt Ukrainai.", atkārtoti lūdzam precizēt noteikumu projektu, tostarp 5.7. apakšpunktu un 20.¹ punktu, un anotāciju, paredzot, ka atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu var piešķirt tikai ieguldījumu veikšanai Latvijas Republikas teritorijā, pretējā gadījumā no piedāvātās noteikumu redakcijas un anotācijā norādītā var secināt, ka ieguldījumi tiks veikti Ukrainas infrastruktūrā, tādējādi neievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 preambulas 1.apsvērumā noteikto, proti, ka reģionālais atbalsts var tikt piešķirts tikai tajās teritorijās, kuras ir iekļautas Komisijas apstiprinātajā reģionālā atbalsta kartē attiecīgajai dalībvalstij.

-

Anotācijas 1.3.sadaļā minēts, ka finansējuma atlikums un sniegto aizdevumu atmaksas rezultātā gūtais finansējums tiek ieskaitīts valsts budžetā, veicot atbilstošas apropriācijas pārdales no Ekonomikas ministrijas budžeta kontiem uz valsts budžeta kontu saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 69. pantu. Ievērojot, ka minētais likuma pants ir piemērojams 2025. gadā, savukārt finansējuma atlikums un sniegto aizdevumu atmaksas veidosiet turamākajos gados, lūdzam precizēt minēto informāciju, svītrojot atsauci uz konkrētā likuma pantu, bet norādot vispārīgi atsauci uz likumu par budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru.

-

Skaidrojam, ka precīza atbalsta apmēra aprēķināšana ir viens no komercdarbības atbalsta pamatkritērijiem, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi, t.sk. arī Komisijas regulā Nr. 651/2014 noteiktās atbalsta intensitātes. Atbalsta apmērs atkarīgs arī no tā, vai atbalsta saņēmējs var vai nevar atgūt pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN) vispārējā kārtībā no valsts. Paskaidrojam, ka atbalsta saņēmējam ir iespēja PVN summu atgūt vispārējā kārtībā, proti, kā priekšnodokli, personai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā kā reģistrētam PVN maksātājam, ja preces iegādātas vai pakalpojumi saņemti ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai. Gadījumā, ja atbalsta saņēmējs var atgūt PVN vispārējā kārtībā no valsts, tad atbalsta apmērā PVN nav ieskaitāms, savukārt, ja atbalsta saņēmējs PVN vispārējā kārtībā no valsts nevar atgūt, atbalsta apjomā ir jāieskaita arī PVN.
Attiecīgi, ņemot vērā, ka attiecināt PVN var tikai tad, ja tas vēlāk nav atgūstams saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, lūdzam papildināt noteikumus ar normu, kas paredz šo nosacījumu.

-