Atzinums

Norādām, ka visi jautājumi par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu ir skatāmi gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā, līdz ar to Ministru kabineta rīkojuma projektu ir jāpapildina ar jaunu punktu.

Jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Ārlietu ministrijai 5.risinājuma īstenošanai skatīt gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem.

Ņemot vērā, ka 2.1.punktā minētās koleģiālās institūcijas izveidei Ārlietu ministrijai ir nepieciešams papildu finansējums, tad uzskatām, ka šobrīd nevar paredzēt uzdevumu Ārlietu ministrijai sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā pirms nav atrisināts jautājums par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu.

-

Ņemot vērā to, ka nav atrisināts jautājums par speciālajos ārējos normatīvajos aktos iespējamo kompetento institūciju kompetenci atļauju izsniegšanā, rīkojuma punkts būtu svītrojams, jo attiecīgo pagaidu kompetento institūciju kompetenci, kas noteikta jomas speciālajos likumos/ ārējos normatīvajos aktos nav iespējams noteikt ar Ministru kabineta rīkojuma punktu. Ir jāparedz visaptverošs risinājums pagaidu kompetento institūciju kompetences noteikšanā. 

-

Lūdzam attiecībā uz norādītajām kompetencēm konceptuālā ziņojuma 19.punktā, kur ir paredzēts risinājums, kas ir pagaidu risinājums līdz paredzētajai Ārlietu ministrijas izveidotajai darboties spējīgai koleģiālajai institūcijai kā galējam mērķim, norādīt pagaidu risinājuma izņēmumu piemērošanai un atļauju sniegšanai plānoto institūciju darbības atļauju sniegšanā tiesisko pamatu, jo lielākajai daļai no plānotajām pagaidu kompetentajām institūcijām nav tiesību izdot administratīvos aktus atļauju sniegšanai, un šādas tiesības nav paredzētas speciālajos jomu regulējošajos ārējos normatīvajos aktos. Vēršam uzmanību, ka šāda risinājuma piemērošanai ir nepieciešams jau šobrīd paredzēt visaptverošu risinājumu, veicot izmaiņas normatīvajā regulējumā.  

-

Lūdzam precizēt konceptuālā ziņojuma V sadaļā “Ietekme uz valsts budžetu” sniegto informāciju par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu  realizācijai nepieciešamo valsts finansējumu:
- norādīt konkrētus gadus, kuros ir plānots finansējums vai būs nepieciešams papildu finansējums;
- atbilstoši formai aizpildīt tabulas sākumā norādīto informāciju par kopējo finansējumu konceptuālā ziņojuma īstenošanai;
- svītrot informāciju par 2., 3. un 5.risinājuma ievaros papildu nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ņemot vērā, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav valsts budžeta iestāde un attiecīgi konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu realizācija tai ir jānodrošina sava budžeta ietvaros;
- precizēt pie 3.varianta sniegto informāciju, ievērojot, ka Finanšu izlūkošanas dienesta budžets tiek plānots Iekšlietu ministrijas budžeta programmā 43.00.00 “Finanšu izlūkošanas dienesta darbība”;
- norādīt budžeta resoru, kuram nepieciešams papildu finansējums 4.risinājuma realizācijai;
- sniegt detalizētus aprēķinus norādītajam papildu nepieciešamajam finansējumam.



 

-

Ņemot vērā konceptuālā ziņojuma IV sadaļas “Piemērotākais risinājums” 18.punktā sniegto informāciju, ka koleģiālas starpinstitucionālas iestādes izveide būtu iespējama līdz 2023.gada rudenim, var secināt, ka papildu finansējums Ārlietu ministrijai būtu nepieciešams ar 2023.gadu. Vēršam uzmanību, ka Ārlietu ministrija nav iesniegusi attiecīgu prioritārā pasākuma pieteikumu, lai 2023.gada valsts budžeta sagatavošanas procesā Ministru kabinetā varētu tiks skatīts jautājums par Ārlietu ministrijai nepieciešamā finansējuma piešķiršanu sākot ar 2023.gadu.

-

Pievienojamies FM Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vecākās ekspertes
Ivetas Cirses izteiktajam iebildumam

-

Iebilstam pret konceptuālā ziņojuma 19.punkta 5) apakšpunktā (16.lpp.) piedāvāto kompetenču sadalījumu, paredzot, ka pagaidu nacionālās kompetentās iestādes, kuras pieņemtu lēmumus par izņēmumu piemērošanu vai atļauju piešķiršanu līdz koleģiālās kompetentās iestādes izveidei, būtu “attiecībā uz tādiem specifiskiem jautājumiem, kas skar publiskos iepirkumus, koncesijas līgumus vai citus publiskus līgumus – Iepirkumu uzraudzības birojs sadarbībā ar Finanšu ministriju”. Tāpat iebilstam pret ziņojuma 2.pielikumā paredzēto, ka attiecībā uz Regulas Nr.833/2014 5.k panta 2.punktu kā kompetentās iestādes tiek paredzētas “koncesijas, iepirkuma vai cita publiska līguma noslēdzējs no publiskā sektora + IUB”.
Pirmkārt, vēršam uzmanību, ka abos minētajos gadījumos (gan ziņojuma tekstā, gan tā 2.pielikumā) būtu paredzama identiska pieeja kompetento iestāžu noteikšanai attiecībā uz publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomu. Līdz ar to šobrīd nav skaidrs, kādēļ ziņojuma tekstā kā kompetentās institūcijas tiek paredzētas Iepirkumu uzraudzības birojs sadarbībā ar Finanšu ministriju, bet ziņojuma 2.pielikumā konkrētais līgumslēdzējs kopā ar Iepirkumu uzraudzības biroju.
Otrkārt, nepiekrītam, ka Iepirkumu uzraudzības birojs vai Finanšu ministrija (atsevišķi vai savstarpējā sadarbībā) būtu nosakāma kā kompetentā iestāde, kas pieņem lēmumu vai saskaņo lēmuma pieņemšanu par izņēmuma piemērošanu attiecībā uz konkrētiem publiskiem iepirkumiem, iepirkumu, partnerības iepirkumu vai koncesiju līgumiem Regulas Nr.833/2014 5.k panta 2.punktā noteiktajos vai citos gadījumos. Jāņem vērā, ka izņēmuma piemērošana šādā gadījumā ir vērtējama tieši konkrētā iepirkuma vai līguma priekšmeta kontekstā, ievērojot arī ar konkrēto iepirkumu vai līgumu saistītos apstākļus. Par konkrēta iepirkuma norisi un konkrēta līguma slēgšanu un tālāko izpildi ir atbildīgs konkrētais iepirkuma rīkotājs un līguma slēdzējs un tikai tā rīcībā ir visa nepieciešamā informācija, kas attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā un jāvērtē. Savukārt saskaņojums/konsultācija šādā gadījumā drīzāk būtu jāsniedz konkrētās jomas/nozares, ar kuru saistīts konkrētā līguma priekšmets, atbildīgajai institūcijai. 
Kā jau ziņojumā to ir uzsvērusi Ārlietu ministrija, lēmuma pieņēmējam ir jābūt apveltītam ar saturiskām zināšanām un prasmēm konkrētajā jomā/nozarē, lai spētu pilnvērtīgi izvērtēt, vai sankciju subjekta sniegtie apsvērumi un dokumenti, kas tos pamato, sniedz tādu informāciju, kas atbalsta izņēmuma piemērošanu. Ne Finanšu ministrijai, ne Iepirkumu uzraudzības birojam nepiemīt tāda kompetence, lai iejauktos un vērtētu apstākļus, kas saistīti ar konkrētu iepirkumu priekšmetu vai konkrētu līgumu noslēgšanas un izpildes vadības procesu. Līdz ar to gan Finanšu ministrija, gan Iepirkumu uzraudzības birojs tikai formāli varētu pildīt kompetentās iestādes funkcijas, kas nav pagaidu kompetento institūciju koncepcijas mērķis.
To faktiski apliecina arī regulas Nr.833/2014 5.k panta 2.punktā noteiktās šādu izņēmumu noteikšanai pakļautās (iepirkuma/līguma priekšmeta) jomas*, no kurām neviena neietilpst Iepirkumu uzraudzības biroja vai Finanšu ministrijas kompetencē.
Piemēram, d) apakšpunktā noteiktā joma - Savienības un dalībvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbībai Krievijā, tostarp delegāciju, vēstniecību un pārstāvniecību vai starptautisko organizāciju darbībai Krievijā, kurām ir piešķirta imunitāte saskaņā ar starptautiskajām tiesībām – atbilstoši citos šīs regulas pantos noteiktajam, kā arī atbilstoši pārējās regulās noteiktajam jomu atbildības sadalījumam, diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbības nodrošināšanai kompetentā iestāde ir Ārlietu ministrija, kura ir apveltīta ar saturiskām zināšanām un prasmēm jomā, kas attiecas uz to darbību.
Treškārt, ņemot vērā, ka atbilstoši ziņojumam atļauja izņēmuma piemērošanai tiktu sniegta, konkrētajai kompetentajai institūcijai pieņemot par to lēmumu (administratīvo aktu), vēršam uzmanību, ka neviens no publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajiem aktiem, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja un Finanšu ministrijas darbību un kompetenci regulējošajiem normatīvajiem aktiem neietver tiesības šādu lēmumu izdot.
 
 
* a)         civilo kodolspēju izmantošanai, uzturēšanai, dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, degvielas piegādei un atkārtotai apstrādei un civilo kodolspēju drošībai, un projektēšanas, būvniecības darbu un nodošanas ekspluatācijā turpināšanai, kas nepieciešami civilo kodoliekārtu pabeigšanai, kā arī prekursoru materiālu piegādei medicīniskam lietojumam paredzētu radioizotopu ražošanai un līdzīgiem medicīniskiem lietojumiem, kritiski svarīgām tehnoloģijām, kas paredzētas vides radiācijas monitoringam, kā arī sadarbībai civilās kodolenerģijas jomā, īpaši pētniecības un izstrādes jomā;
b)             starpvaldību sadarbībai kosmosa programmās;
c)             tādu absolūti nepieciešamo preču vai pakalpojumu nodrošināšanai, kurus var nodrošināt tikai 1. punktā minētās personas vai kurus pietiekamā daudzumā var nodrošināt tikai tās;
d)             Savienības un dalībvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbībai Krievijā, tostarp delegāciju, vēstniecību un pārstāvniecību vai starptautisko organizāciju darbībai Krievijā, kurām ir piešķirta imunitāte saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;
e)             dabasgāzes un naftas, ieskaitot naftas pārstrādes produktus, kā arī titāna, alumīnija, vara, niķeļa, palādija un dzelzsrūdas iegādei, importam vai transportēšanai no Krievijas vai caur to uz Savienību; vai
f)             ogļu un citu cieto fosilo kurināmo, kā uzskaitīts XXII pielikumā, iegādei, importam vai transportēšanai uz Savienību līdz 2022. gada 10. augustam.
 



 

-

Ņemot vērā šobrīd esošo noslodzi un noteikto sankciju apmēru, kā arī saistībā ar sankciju uzraudzību Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes struktūrvienībās, lai nodrošinātu Konceptuālā ziņojumu projektā norādīto funkciju kvalitatīvu izpildi Ārlietu ministrijas piedāvatajam 5.risinājumam (koleģiālas institūcijas izveidi Ārlietu ministrijas paspārnē), Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldē ir nepieciešamas papildus 2 vecākā muitas eksperta štata vietas. Pārējie risinājumi neprasītu tik lielu Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes iesaisti un tur paredzētie uzdevumi paveicami esošā budžeta ietvaros. Tā kā šobrīd nav zināms iespējamais darba apjoms un sarežģītība, ierosinām izveidot ekspertu amata vietas, kas veiks sagatavošanās un uzraudzības darbu dalībai komitejā vai darbam pārejas periodā.
Aprēķinā 2 jauno amata vietu izveidošanai pieņemta mēnešalga 1 653 EUR, kas ir noteiktais 2023. gada 9.mēnešalgu grupas noteiktais viduspunkts.
 

Lūdzam Konceptuālā ziņojuma V.sadaļas tabulas 5.sadaļu papildināt ar vienu rindu, tajā iekļaujot šādus datus:
Risinājums - Valsts ieņēmumu dienests;
Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums 33.00.00 Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana
Nepieciešamais papildu finansējums
n+1 - 62 717
n+2 - 62 717
n+3 - 62 717
turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta) - 62 717

Tā kā Konceptuālā ziņojuma projektā VID funkcija sadalās starp divām struktūrvienībām – VID Muitas pārvaldi un VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldi, skaidrības nolūkos to nepieciešams skaidri nodalīt, piemēram,  Konceptuālā ziņojuma projekta 2. pielikumā “Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā” attiecībā uz 5.n panta 10. punktu atbildīgā VID struktūrvienība būs VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde (VID), bet attiecībā uz tā paša pielikuma 3.k panta 5. punktu – kompetentā iestāde ir VID Muitas pārvalde (šobrīd norādīts – VID). Turklāt, Konceptuālā ziņojuma projekta pielikumos tiek lietoti divi saīsinājumi – “VID Muitas pārvalde” un “VID Muita”.

Lūdzam, attiecībā uz kompetenci muitas jomā, Konceptuālā ziņojuma projektā pielikumos izmantot vienu saīsinājumu: “VID Muitas pārvalde”, kā arī precizēt Konceptuālā ziņojuma projekta 2. pielikumu “Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā” attiecībā uz 3.k panta 5. punktu, kā kompetento iestādi norādot VID Muitas pārvaldi.
 

Lūdzam:
- Konceptuālā ziņojuma projekta 2. pielikumā “Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā” ietvert informāciju par kompetento iestādi attiecībā uz regulas 2.a panta 3. punktā 3. panta 3. punktā, 3.f panta 3. punktā, 3.h panta 3. punktā, 3.i panta 3.c punktā, 3.k panta 4. punktā, 3.m panta 3. punktā un 9. punktā, 3.n panta 3. un 6. punktā, 5.i panta 2. punktā paredzēto izņēmumu piemērošanu, kā arī nav ietverts ne 3.m, ne 3.n pants – ir tikai atsauce “3.m pantu un 3.n pantu aicinām skatīt zemāk”; un
- Konceptuālā ziņojuma 5. pielikumā “Padomes Regula (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu” ietvert informāciju par kompetento iestādi attiecībā uz regulas 1.a panta 2. punktā, un 1.b panta 3. punktā, 1.f panta 3. punkta g) apakšpunktā paredzēto izņēmumu piemērošanu.
VID ieskatā, ja minēto izņēmumu piemērošana Latvijas Republikā netiek paredzēta, skaidrības nolūkos, to būtu nepieciešams tieši norādīt Konceptuālā ziņojuma projektā.
 

-

VID ieskatā būtu precizējama norāde par kompetento iestādi Konceptuālā ziņojuma projekta 2. pielikumā “Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā” attiecībā uz regulas 3.i panta 3.c punktā minēto kompetenci, nepārprotami norādot, ka muitas kompetence aprobežojas ar kompetentās iestādes lēmuma par izņēmuma piemērošanu īstenošanu, līdzīgi kā norādīts attiecībā uz 3.g panta 7. punktu (pēc satura identiskā apakšpunktā), jo pretējā gadījumā (ja norāde netiek precizēta) var rasties maldīgs priekšstats par Konceptuālā ziņojuma projektā norādīto attiecībā uz iestāžu kompetences robežām.

Lūdzam Konceptuālā ziņojuma projekta 2. pielikumā “Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā” attiecībā uz regulas 3.i panta 3.c punktu precizēt VID Muitas pārvaldes kompetenci, papildinot ar vārdu “(īstenošana)”.

VID ieskatā ir precizējama norāde par kompetento iestādi Konceptuālā ziņojuma projekta 5. pielikumā “Padomes Regula (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu” attiecībā uz regulas 1.e panta 3. punkta g) apakšpunktu, 1.s panta 2. punkta g) apakšpunktu, kā arī 2. pielikumā “Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā” attiecībā uz regulas 2. panta 3. punkta g) apakšpunktu, jo Muitas pārvalde nav tā kompetenta iestāde, kas var izlemt, jautājumu par nemilitāru mērķi, nemilitāru galalietotāju vai ar to saistītu tehniskas palīdzības sniegšanu.
Ja VID Muitas pārvalde tiktu noteikta kā kompetentā iestāde attiecībā uz sektorālo sankciju izņēmumu piemērošanu, pamatota lēmuma par atļauju piemērot izņēmumu pieņemšanai VID Muitas pārvaldei būtu nepieciešams iegūt informāciju par tādu apstākļu esību, kuriem pastāvot, attiecīgie izņēmumi būtu piemērojami, kā arī iegūtās informācijas apstrāde, tai skaitā vērtēšana. VID Muitas pārvaldei tā būtu absolūti jauna funkcija, kas nebūtu saderīga ar pašreizējām VID Muitas pārvaldes funkcijām.

Lūdzam Konceptuālā ziņojuma projekta 5. pielikumā “Padomes Regula (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu” attiecībā uz regulas 1.e panta 3. punkta g) apakšpunktu, 1.s panta 2. punkta g) apakšpunktu, kā arī 2. pielikumā “Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā” attiecībā uz regulas 2. panta 3. punkta g) apakšpunktu ietvert informācija par kompetento iestādi.

VID nesaskata Ziņojuma projekta 19. punkta 3. apakšpunkta ix. punktā (precizēts Ziņojuma projekta 2. pielikuma “Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā” 16. lpp. (attiecībā uz regulas 3.l panta 4. punkta “c” apakšpunktā minēto izņēmumu) un 5. pielikumā “Padomes Regula (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu” 17. lpp. (attiecībā uz regulas 1.zc panta 4. punkta “c” apakšpunktā paredzēto izņēmumu)) minēto VID Muitas pārvaldes kompetenci izņēmumu piemērošanā attiecībā uz citiem humanitāriem mērķiem.VID nesaskata Ziņojuma projekta 19. punkta 3. apakšpunkta ix. punktā (precizēts Ziņojuma projekta 2. pielikuma “Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā” 16. lpp. (attiecībā uz regulas 3.l panta 4. punkta “c” apakšpunktā minēto izņēmumu) un 5. pielikumā “Padomes Regula (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu” 17. lpp. (attiecībā uz regulas 1.zc panta 4. punkta “c” apakšpunktā paredzēto izņēmumu)) minēto VID Muitas pārvaldes kompetenci izņēmumu piemērošanā attiecībā uz citiem humanitāriem mērķiem.

Aicinām Ziņojuma projektā norādīt citu piemēru, kas atbilst pielikumos ietvertajam saturam, kā arī ietvert informāciju par kompetento iestādi  izņēmuma izvērtēšanai attiecībā uz kravu autopārvadājumiem humanitāriem mērķiem.

Lūdzam, 11.lappusē precīzi norādīt Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas nosaukumu.

[..] ES sankcijām paredzēto izņēmumu piemērošanas komiteja būtu tiesīga pieaicināt ekspertus, piemēram, no Zemkopības ministrijas, no Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, no Kultūras ministrijas utml., [..]
 

Ziņojuma tekstā tiek lietots vielaikus gan iestādes nosaukums Valsts ieņēmumu dienests, gan tā saīsinājums -VID.
Aicinu pārskatīt ziņojuma tiekstu un konskventi lietot vienu no Valsts ieņēmumu dienests apzīmējumiem.

-