Atzinums

Rīkojuma 8.punkts.

Aicinām pārskatīt papildu nepieciešamā finansējuma apmērus, ņemot vērā, ka iesaistītajām no valsts budžeta finansētajām institūcijām jau ir piešķirti līdzekļi to funkciju veikšanai.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka NVA jau pastāv zināma infrastruktūra, IT risinājumi un mācību pakalpojumu sniegšanas mehānisms. Tā, piemēram, NVA praksē jau šobrīd darbojas klientu individuāla konsultēšana un pieteikumu administrēšana; pieejama digitālā infrastruktūra mācību piedāvājuma un dalībnieku pārvaldībai (CV un vakanču portāls); pastāv rezultātos balstīts finansēšanas mehānism (samaksa par rezultātu); nodrošināta sadarbība ar izglītības pakalpojumu sniedzējiem un tiek veikta mācību procesa uzraudzība.

Racionālāka pieeja būtu izmantot un pilnveidot esošos risinājumus, savukārt pieejamos finanšu resursus novirzīt tieši mācību nodrošināšanai. Aicinām pilnvērtīgi izvērtēt jaunu IT risinājumu izstrādes un papildu cilvēkresursu piesaistes nepieciešamību, lai neradītu nepamatotas izmaksas un slogu valsts budžetam. Turklāt gadījumā, ja NVA vairs neveiks valsts valodas mācību finansēšanu un organizēšanu NVA klientiem, Latvija zaudēs valsts valodas mācībām atvēlēto ESF finansējumu, kas tiek nodrošināts aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ietvaros, un šādā gadījumā šī finansējuma daļa būs jākompensē no valsts budžeta. 

-

Rīkojuma 6.punkts.

Nepieciešams precizēt, ka valsts valodas apguves pakalpojumu pārvaldības un klientu apkalpošanas procesi tiek organizēti, izmantojot esošo valsts pārvaldes digitālo infrastruktūru prasmju pārvaldības jomā, tai skaitā Nodarbinātības valsts aģentūras informācijas sistēmu BURVIS un e-pakalpojumu vidi, kurās jau tiek īstenoti prasmju attīstības, karjeras atbalsta un mācību piedāvājuma pārvaldības procesi, vienlaikus rodot risinājumu platformas STARS datu integrācijai arī NVA informācijas sistēmā.

6. Nodarbinātības valsts aģentūrai nodrošināt valodas apguvēju, kā arī latviešu valodas mācību pakalpojuma sniedzēju datu apmaiņu par laika posmu, sākot no 2023. gada un turpmāk, noslēdzot līgumu ar Valsts izglītības attīstības aģentūru par datu integrāciju pieaugušo prasmju pārvaldības platformā STARS līdz 2027. gada jūlijam. Datu apmaiņa un integrācija jāīsteno, primāri izmantojot Valsts digitālās attīstības aģentūras izstrādāto Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu DAGR vai API pārvaldnieku, vienlaikus rodot risinājumu platformas STARS datu integrācijai arī Nodarbinātības valsts aģentūras administrētajā informācijas sistēmā.

Rīkojuma 4. punkts.

Lūdzam ņemt vērā, ka NVA klientu apkalpošanas modelis paredz individuālu darbu ar klientu klātienē (31 klientu apkalpošanas centrs). Valsts valodas apguvei paredzētajās programmās klienta pieteikumu parasti reģistrē NVA darbinieks konsultācijas laikā, izvērtējot personas nodarbinātības situāciju, vajadzības un piemērotāko atbalsta veidu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka būtiska daļa personu, kurām nepieciešama latviešu valodas apguve, ir personas ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām un bieži arī ar ierobežotām digitālajām prasmēm. Šādos apstākļos pieņēmums, ka šīs personas spēs patstāvīgi atrast informāciju vienotā tīmekļvietnē, orientēties piedāvājumā un korekti pieteikties mācībām, praksē ne vienmēr apstiprinās.
NVA līdzšinējā pieredze rāda, ka tieši pirms valsts valodas mācību uzsākšanas klienti bieži izvēlas vai pat uzstāj uz klātienes konsultāciju, lai noskaidrotu mācību iespējas, dalības nosacījumus un piemērotāko mācību programmu.

Papildus norādām, ka valsts valodas mācības NVA klientiem nav skatāmas atrauti no individuālā darba meklēšanas plāna, kas katram bezdarbniekam tiek sastādīts un pakārtots turpmākajiem pasākumiem integrācijai darba tirgū ar NVA atbalstu. Individuālais darba meklēšanas plāns ar personas apņemšanos ievērot dalību NVA pasākumos zināmā secībā un zināmos termiņos (ar attiecīgiem kontroles mehānismiem no NVA puses) ir integrēts kopējā NVA informācijas sistēmā BURVIS, līdz ar to NVA klientiem nevajadzētu darboties paralēli divās sistēmās, bet gan turpināt izmantot NVA sistēmu, un savukārt STARS platformu izmantot tikai kā tehnisku risinājumu informācijas apmaiņai.   

4. Valsts izglītības attīstības aģentūrai (turpmāk – VIAA) līdz 2027. gada 31. decembrim  izstrādāt papildu funkcionalitāti pieaugušo prasmju pārvaldības platformā STARS latviešu valodas mācību procesa pieaugušajiem organizēšanai, nodrošinot valsts valodas apguves procesa tehnoloģiskā risinājuma administrēšanas, mācību norises, datu apmaiņas, uzkrāšanas un analīzes vajadzības, vienlaikus nodrošinot šīs funkcionalitātes pieejamību Nodarbinātības valsts aģentūrai darbā ar tās klientiem. 

Kopējais finansējums tabulā (26.lpp.).

Aicinām pārskatīt papildu nepieciešamā finansējuma apmērus, ņemot vērā, ka iesaistītajām no valsts budžeta finansētajām institūcijām jau ir piešķirti līdzekļi to funkciju veikšanai.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka NVA jau pastāv zināma infrastruktūra, IT risinājumi un mācību pakalpojumu sniegšanas mehānisms. Tā, piemēram,NVA praksē jau šobrīd darbojas klientu individuāla konsultēšana un pieteikumu administrēšana; pieejama digitālā infrastruktūra mācību piedāvājuma un dalībnieku pārvaldībai (CV un vakanču portāls); pastāv rezultātos balstīts finansēšanas mehānism (samaksa par rezultātu); nodrošināta sadarbība ar izglītības pakalpojumu sniedzējiem un tiek veikta mācību procesa uzraudzība.
Racionālāka pieeja būtu izmantot un pilnveidot esošos risinājumus, savukārt pieejamos finanšu resursus novirzīt tieši mācību nodrošināšanai.
Aicinām pilnvērtīgi izvērtēt jaunu IT risinājumu izstrādes un papildu cilvēkresursu piesaistes nepieciešamību, lai neradītu nepamatotas izmaksas un slogu valsts budžetam.

-

Ziņojuma ceturturtās sadaļas "Starpinstitucionālās sadarbības un mācību kvalitātes nodrošinājuma risinājumi" 2.posma piedāvātais risinājums (12.lpp.).

Ņemot vērā to, ka šobrīd nav iespējams veikt izvērtējumu par piedāvātā risinājuma pielietojumu un efektivitāti, apšaubāma ir šādu alternatīvu risinājumu ieviešana, papildus jau eksistējošiem risinājumiem, kuri sevi ir apliecinājuši.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka aktīvās darba tirgus politikas pasākumu finansējums no ES fondiem ir paredzēts tikai un vienīgi mācību vajadzībām NVA klientiem, kur vajadzības tiek noteiktas profilēšanā un individuālajā darba meklēšanas plānā bezdarbniekiem (līdzīgi praktizē pārējās ES dalībvalstis) vai pārējiem klientiem pēc NVA izvērtējuma.Tāpat saskaņā ar NVA darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem NVA uzdevums ir: nodrošināt operatīvu un kvalitatīvu palīdzību, lai veicinātu personu konkurētspēju darba tirgū; organizēt vai īstenot aktīvos nodarbinātības pasākumus un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus.

Latviešu valodas apguve daudzos gadījumos ir būtisks instruments šo funkciju īstenošanai, jo valsts valodas prasme tieši ietekmē personu iespējas iekļauties darba tirgū. Līdz ar to NVA organizētās valsts valodas mācības ir integrēta aktīvās nodarbinātības politikas sastāvdaļa, kas tiek nodrošināta ciešā sasaistē ar klienta individuālajām nodarbinātības vajadzībām.
Pilnīga šīs funkcijas pārnešana uz citu institūciju varētu radīt situāciju, kurā NVA vairs nespētu pilnvērtīgi nodrošināt klientiem nepieciešamo atbalstu darba tirgus integrācijai. Tas varētu arī sašaurināt NVA piedāvāto aktīvo nodarbinātības pasākumu klāstu un mazināt pakalpojumu elastību attiecībā uz klientu individuālajām vajadzībām.

Dzēst redakciju: 2. posma piedāvātais risinājums paredz, ka no 2027. gada vidus līdz 2029. gadam vienotās latviešu valodas apguves sistēmas darbība pilnībā pāriet Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā. Tas nozīmē, ka IZM kļūst par centrālo institūciju, kas nodrošina ne tikai politikas veidošanu, bet arī mācību procesa koordinēšanu, finansēšanu un uzraudzību

Ziņojuma ceturtās sadaļas "Starpinstitucionālās sadarbības un mācību kvalitātes nodrošinājuma risinājumi" (11.lpp.) redakcija: LVA koordinē, bet nepārņem citu institūciju funkcijas, kamēr modulis valsts valodas apguves pakalpojuma saņemšanai un pārvaldībai vēl nav izveidots. 

Vēršam uzmanību, ka Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plāna 2026. -2027. gadam izstrāde vēl turpinās un viens no iespējamiem risinājumiem paredz vienotu pieteikšanās punktu (NVA) pieaugušajiem un mērķa grupu uzrunāšanai, savstarpēji koordinētai institūciju darbībai, kas balstās uz darba tirgus prognozēm. Līdz ar to aicinām ievērot Ekonomikas ministrijas virzīto  pieeju cilvēkkapitāla un pieaugušo izglītības attīstībā.
 

-

Ziņojuma ceturtajā sadaļā "Starpinstitucionālās sadarbības un mācību kvalitātes nodrošinājuma risinājumi" (11.lpp., 5.punkts). 

Vēršam uzmanību uz to, ka šāda risinājuma gadījumā tiktu pazaudēts Latvijai paredzētais Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums NVA organizētajai valsts valodas apguvei ADTP pasākumu ietvaros, par ko LM informēja IZM ar 06.10.2025. vēstuli Nr. 32-1-05/1459 "Par priekšlikumiem valsts valodas politikas jomā.” Papildus informējam, ka līdz šim lielākais finansējums valsts valodas mācību atbalsta nodrošināšanā ir bijis tieši no ADTP pasākumos atvēlētā ESF finansējuma Latvijai.

-

Lūdzam ziņojuma ceturtajā sadaļā "Starpinstitucionālās sadarbības un mācību kvalitātes nodrošinājuma risinājumi" (otrā rindkopa, 9.lpp.) ņemt vērā un iekļaut atsauci uz Valsts kontroles lietderības revīzija “Vai pieaugušo izglītība sasniedz tai izvirzītos mērķus un atbilst darba tirgus vajadzībām?” par pieaugušo izglītību, kurā ir uzdoti konkrēti ieteikumi EM, LM, IZM.

-

Ziņojuma trešajā sadaļā "Latviešu valodas mācību pieaugušajiem administrēšana: valodas apguvēju mērķgrupas un valsts institūciju iesaiste" (8.lpp.) nav atbalstāms risinājums atteikt publisko finansējumu latviešu valodas mācībām gadījumos, kad persona ir izteikusi vēlmi apgūt valodu vai uzlabot latviešu valodas prasmes. Šāda situācija var būt saistīta ar to, ka iepriekš formālās izglītības sistēma nav nodrošinājusi pietiekami kvalitatīvu valsts valodas apguvi, vai arī ar to, ka agrāk iegūtās apliecības pieaugušo izglītības ietvaros ir iegūtas sen vai nav atspoguļojušas personas faktiskās valodas prasmes. Tāpat šāds risinājums liegtu pieaugušajiem iespēju pilnveidot latviešu valodas zināšanas darba tirgus un sociālās integrācijas vajadzībām, kā arī būtu pretrunā ar pašā IZM ziņojumā uzsvērto, ka valsts valodas prasmes ir priekšnoteikums pilnvērtīgai iekļaušanai Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā un darba tirgū.

Ņemot vērā iepriekš minēto, valodas apguve būtu aktīvi jāveicina visām personām, kurām šīs prasmes ir nepietiekamas, neatkarīgi no pilsonības statusa, izglītības ieguves vietas vai dzīves ilguma Latvijā. Praksē novērojams, ka iespēja apgūt valodu formāli ir pastāvējusi, taču objektīvas nepieciešamības to izmantot ikdienas dzīvē vai darba vidē ilgstoši nav bijis. Šādas situācijas rezultātā valodas prasmes nav attīstītas pietiekamā līmenī. Tomēr tas nevar kalpot par pamatu publiskā atbalsta ierobežošanai, jo problēmas būtība ir daudz plašāka – saistīta ar valodas lietojuma vidi un motivācijas veicināšanu. Svarīgi ir veicināt latviešu valodas apguvi visām personām, kuras vēlas uzlabot savas prasmes, proti, līdz brīdim, kad valsts valoda tiek pietiekamā līmenī lietota ikdienā un darba vidē.
 

-

Aicinām ziņojuma otro sadaļu "Latviešu valodas mācību piedāvājums pieaugušajiem: situācijas raksturojums" papildināt ar informāciju, kas ņem vērā jau esošo NVA pieredzi un risinājumus valsts valodas apguves organizēšanā, atkārtoti izvērtējot piedāvājumu un papildinot situācijas raksturojumu.

(..) Savukārt NVA klientu apkalpošanas modelis paredz individuālu darbu ar klientu klātienē. Valsts valodas apguvei paredzētajās programmās klienta pieteikumu parasti reģistrē NVA darbinieks konsultācijas laikā, izvērtējot personas nodarbinātības situāciju, vajadzības un piemērotāko atbalsta veidu. Vienlaikus jāņem vērā, ka būtiska daļa personu, kurām nepieciešama latviešu valodas apguve, ir personas ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām un bieži arī ar ierobežotām digitālajām prasmēm. Šādos apstākļos pieņēmums, ka šīs personas spēs patstāvīgi atrast informāciju vienotā tīmekļvietnē, orientēties piedāvājumā un korekti pieteikties mācībām, praksē ne vienmēr apstiprinās. NVA līdzšinējā pieredze rāda, ka tieši pirms valsts valodas mācību uzsākšanas klienti bieži izvēlas vai pat uzstāj uz klātienes konsultāciju, lai noskaidrotu mācību iespējas, dalības nosacījumus un piemērotāko mācību programmu.

Ziņojuma redakcija: Pēc mācību pabeigšanas valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošana ieviešama kā obligāts nosacījums (sadaļa: 4.2. Latviešu valodas apguves pieaugušajiem mācību satura pilnveide un kvalitātes nodrošināšana, 15.lpp.).

Lūdzam norādīt, ka šo risinājumu jau šobrīd piemēro NVA un ka ir iespējams izmantot NVA uzkrāto pieredzi mācību pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanā.

-

Ziņojuma ceturturtās sadaļas "Starpinstitucionālās sadarbības un mācību kvalitātes nodrošinājuma risinājumi" koordinētās pieejas apraksts (11.-12.lpp.).

Aicinām precizēt teksta redakciju, norādot, ka līdzīga pieeja tiek nodrošināta arī ar NVA finansējuma atbalstu organizētajās valsts valodas mācībās.

NVA ilggadējā pieredze mācību organizēšanā ir ļāvusi izstrādāt un pilnveidot vairākus kvalitātes veicināšanas mehānismus, tostarp samaksas par rezultātu principu, kas paredz, ka finansējums izglītības pakalpojuma sniedzējam tiek izmaksāts tikai pēc noteiktu rezultātu sasniegšanas. Šāda pieeja jau šobrīd motivē izglītības pakalpojumu sniedzējus nodrošināt mācību kvalitāti un sekmēt reālu mācību rezultātu sasniegšanu.

Praksē šie mehānismi ir apliecinājuši savu efektivitāti un būtiski uzlabojuši izglītības pakalpojumu snieguma kvalitāti. Līdz ar to šajā jomā nav nepieciešams veidot jaunus konceptuālus risinājumus vai paralēlas sistēmas. Racionālāk būtu balstīties uz jau izstrādātajām un praksē pārbaudītajām pieejām, izmantojot NVA uzkrāto pieredzi mācību pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanā un finansēšanas modeļu piemērošanā. 

-

Ziņojuma ceturtajā sadaļā "Starpinstitucionālās sadarbības un mācību kvalitātes nodrošinājuma risinājumi" (11.lpp., 3.punkts). Aicinām papildināt formulējumu “kontrolēt mācību procesu”, ko tas ietver? Piemēram., mācību grupu norises uzraudzību mācību vietās u.tml.

-

Ziņojuma ceturtajā sadaļā "Starpinstitucionālās sadarbības un mācību kvalitātes nodrošinājuma risinājumi" (pirmā rindkopa, 10.lpp.). Lūdzam papildināt STARS aprakstu ar mācību procesa administrēšanas aspektu un datu apmaiņu ar citām valsts informācijas sistēmām.

-

Lūdzam konkretizēt risināmos kvalitātes jautājumus, kas norādīti ziņojuma ceturtajā sadaļā "Starpinstitucionālās sadarbības un mācību kvalitātes nodrošinājuma risinājumi" (pirmā rindkopa, 9.lpp.).
 

-

Ziņojuma trešā sadaļa "Latviešu valodas mācību pieaugušajiem administrēšana: valodas apguvēju mērķgrupas un valsts institūciju iesaiste" (trešā rindkopa, 9.lpp.): Turpināms darbs sabiedrības informēšanā un iesaistē, lai stiprinātu pozitīvas lingvistiskās attieksmes un pārliecības par latviešu valodas vērtību veidošanos, kā arī sekmētu pozitīvu valodas lietojuma ieradumu nostiprināšanos. 

Aicinām ziņojumā ievērot secinājumu konsekvenci, dzēšot tādus piedāvātos risinājumus, kas ir pretrunā ar valodas vērtību veidošanos. Piemēram, novērst šī secinājuma vēstījumu ar iepriekš minēto priekšlikumu ierobežot publisko finansējumu latviešu valodas mācībām gadījumos, kad mērķgrupā ietilpst Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi [..]

-

Ziņojuma trešā sadaļa "Latviešu valodas mācību pieaugušajiem administrēšana: valodas apguvēju mērķgrupas un valsts institūciju iesaiste" (otrā rindkopa, 9.lpp.).
Lūdzam paskaidrot detalizētāk, kas ir domāts ar pašvaldības piedāvājumu.
 

-

Ziņojuma trešā sadaļa "Latviešu valodas mācību pieaugušajiem administrēšana: valodas apguvēju mērķgrupas un valsts institūciju iesaiste" (pirmā rindkopa, 9.lpp.).

Lai ziņojums sniegtu pilnvērtīgu ieskatu valsts valodas pieejamībai dažādās izglītības pakāpēs un ļautu precīzāk identificēt, kur sistēmā veidojas valodas lietojuma un prasmju izaicinājumi starp visām mērķauditorijām (ne tikai ārvalstniekiem), kas vēlāk ietekmē pieaugušo izglītības vajadzības, lūdzam ziņojumā iekļaut arī datus par pamatskolas beidzēju valsts valodas prasmju līmeni, kā arī informāciju par jauniešiem, kuri pārtrauc profesionālās izglītības programmu apguvi nepietiekamu valsts valodas prasmju dēļ.

 

-

Lūdzam ziņojuma otrajā sadaļā "Latviešu valodas mācību piedāvājums pieaugušajiem: situācijas raksturojums" (7.lpp., otrā punkta ieguvumi) precizēt, vai šie prognozētie ieguvumi būs iespējami ar vai bez finansiālajiem ieguldījumiem IKVD kapacitātē.
 

-

Aicinām konkretizēt ziņojuma otrajā sadaļā "Latviešu valodas mācību piedāvājums pieaugušajiem: situācijas raksturojums" (7.lpp., 2.punkts) par paredzēto izglītības programmu pārstrādi (īstenots 2025.gadā) iekļauto informāciju, norādot praktiskus piemērus.

-

Ņemot vērā to, ka ziņojumā iepriekš uzsvērta IZM vadošā loma valsts politikas īstenošanā, ziņojuma otrajā sadaļā "Latviešu valodas mācību piedāvājums pieaugušajiem: situācijas raksturojums" (7.lpp., ceturtā punkta informācija par Valsts kontroles ziņojumu) būtu nepieciešams skaidri pamatot iespējamās pretrunas ar ceturtajā punktā minēto sistēmas efektivitātes neesamību. Aicinām norādīt, kā IZM atbildībā sistēma ir tikusi organizēta un uzraudzīta, ja vienlaikus tiek norādīts, ka sistēma līdz šim nav darbojusies pietiekami efektīvi.

-

Lūdzam ziņojuma otrajā sadaļā "Latviešu valodas mācību piedāvājums pieaugušajiem: situācijas raksturojums" (6.lpp.) precizēt piektajā punktā ietverto informāciju, konkretizējot iemeslus norādei par pieaugušo izglītības īstenotāju profesionālās kompetences problemātiku, kā arī papildinot ar informāciju par institucionālo atbildību un veiktajām darbībām problēmas risināšanai.
 

-

Lūdzam ziņojuma otrajā sadaļā "Latviešu valodas mācību piedāvājums pieaugušajiem: situācijas raksturojums" (6.lpp.) precizēt trešo punktu un papildināt informāciju, iekļaujot uzskaitījumu par valsts valodas mācību programmu finansētājiem un īstenotājiem. Proti, kuros gadījumos pēc attiecīgā valodas prasmes līmeņa apguves tiek prasīta valsts valodas prasmes pārbaude un kuros šāda prasība netiek izvirzīta. Šāds informācijas atspoguļojums ziņojumā sniegu iespēju identificēt atšķirības mācību īstenošanas praksē un novērtētu mācību kvalitātes nodrošinājumu.

-

Lūdzam ziņojuma otro sadaļu "Latviešu valodas mācību piedāvājums pieaugušajiem: situācijas raksturojums" papildināt ar informāciju par NVA lomu valsts valodas apguves organizēšanā, ņemot vērā to, ka NVA ilgstoši īsteno valsts valodas mācību nodrošināšanu pieaugušajiem, tostarp ES struktūrfondu ietvaros, un pēdējo gadu laikā tas konsekventi ir bijis viens no apjomīgākajiem valsts finansētajiem valsts valodas apguves mehānismiem, sniedzot iespēju apgūt valsts valodu aktīvā darba tirgus politikas (ADTP) pasākumu finansējuma ietvaros, tajā skaitā ADTP paredzētā ESF un RRF finansējuma ietvaros.
 

(..) Arī NVA ilgstoši īsteno valsts valodas mācību nodrošināšanu pieaugušajiem, tostarp ES struktūrfondu ietvaros, un pēdējo gadu laikā tas konsekventi ir bijis viens no apjomīgākajiem valsts finansētajiem valsts valodas apguves mehānismiem, sniedzot iespēju apgūt valsts valodu aktīvā darba tirgus politikas (ADTP) pasākumu finansējuma ietvaros, tajā skaitā ADTP paredzētā ESF un RRF finansējuma ietvaros.

Lūdzam ziņojuma 5.lpp. papildus skaidrot, ko ietvers kvalitātes nodrošināšana un uzraudzība, t.sk., lai LM un NVA kopīgi varētu izvērtēt iespēju pārskatīt IKVD finansētās funkcijas NVA organizēto valsts valodas mācību ietvaros.

-

Lūdzam papildināt pirmo attēlu ar informāciju, ka pieaugušo izglītībā par mācību piedāvājumu ir atbildīga EM.

Ekonomikas ministrijas Apvienotā pieaugušo izglītības koordinācijas komisija (APIKK) saskaņā ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem un atbilstoši darba tirgus pieprasījumam nosaka mācību piedāvājuma noteikšanu pieaugušo izglītībā, ieskaitot valsts valodas izglītības programmas.