Atzinums

Projekta 2., 5. punktos un 11.1., 16.3., 17.1., 17.2. apakšpunktos figurē jēdziens -“teritorija”, neprecizējot par kādu teritoriju ir runa, savukārt 20.3. apakšpunktā figurē jēdziens “administratīvā teritorija”. Lai izvairītos no pārpratumiem, būtu nepieciešams precizēt vispārīgi, vai katrā no Noteikumu punktiem par kādu teritoriju ir runa.

-

Noteikumu 18.1.apakšpunktā, kur uzskaitītas institūcijas, kas sniedz datus par teritorijām nav ietverti dati par dažādām īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (nacionālie parki, rezervāti, ainavu apvidi, utml.) katrā no administratīvajām vienībām, dati par kultūras pieminekļiem un teritorijām. Šādu teritoriju esamība administratīvajā teritorijā var būtiskie ietekmēt tās apdzīvojumu, ekonomisko aktivitāti, utml. rādītājus.

-

Noteikumu 18.1. apakšpunktā, kur uzskaitītas institūcijas, kas sniedz datus par teritorijām Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" sniegtos datus vajadzētu papildināt ar datiem par piesārņotām un potenciāli piesārņotām teritorijām – skaitu un platību, kā arī datus par applūstošajām teritorijām, kas ir aktuāli klimatu izmaiņu kontekstā.

-

Lai gan jēdziens “teritorija” Noteikumos tiek daudzkārt pielietots, Noteikumu 18.1. apakšpunktā, kur uzskaitītas institūcijas, kas sniedz datus par teritorijām nav ietverts Valsts zemes dienests ar datiem gan par administratīvo teritoriju platībām, gan arī zemes lietojumu veidu (meža zeme, ūdeņi, lauksaimniecības zeme (ar sīkāku iedalījumu), zeme zem ceļiem un dzelzceļiem, apbūves zeme) sadali katrā no administratīvajām teritorijām. Ņemot vērā, ka valstij un pašvaldībām ir jāsniedz dati dažādos, tostarp, starptautiskajos pētījumos par teritoriju bilanci un to izmaiņām, papildus būtu  lietderīgi, ja Valsts zemes dienests sniegtu datus arī par apbūves zemju sīkāku sadalījumu – dzīvojamās apbūves teritorijas, rūpnieciskā un noliktavu apbūve, komerciālā un/vai publiskā apbūve, zaļās teritorijas, ielas un ceļi, dzelzceļi, (par sadalījumu vienojoties turpmāk). Ņemot vērā plānotos pasākumus vēja un saules elektrostaciju parku attīstībai Latvijā, šādi dati papildus ļautu sekot zemju bilances izmaiņām.  Vienlaikus tas ļautu arī sakārtot statistikas datus par teritoriju platībām, kas bieži atšķiras dažādos oficiālajos datu avotos.

-

Nolūkā nodrošināt iespēju veikt plašu sociāli ekonomiskās attīstības tendenču analīzi, LLPA ierosina papildināt Ministru kabineta noteikumu projekta “Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība” (projekta ID 22 TA-3230) pielikumu “Institūciju sniedzamo datu saturs”, Reģionālās attīstības indikatoru modulī iekļaujot šādus rezultatīvos rādītājus (pašvaldību griezumā):
[1] iekšzemes kopprodukts;
[2] pievienotā vērtība;
[3] migrācijas saldo;
[4] demogrāfiskā slodze;
[5] demogrāfiskā slodze līdz darbspējas vecumam;
[6] demogrāfiskā slodze virs darbspējas vecumam;
[7] uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinātā summa;
[8] pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrēto (juridiskā adrese) sociālo uzņēmumu skaits;
[9] jaunu uzņēmumu skaits;
[10] reģistrētu aktīvu nevalstisko organizāciju skaits;
[11] strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa;
[12] aizņemto darba vietu skaits;
[13] tirgus sektora ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaits;
[14] iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksātāju skaits pēc darba ņēmēja deklarētās dzīvesvietas;
[15] no pašvaldībā deklarētajiem darba ņēmējiem ieturētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa, kas attiecas uz ienākumiem, gūtiem no pašvaldībā reģistrētajiem darba devējiem;
[16] bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos;
[17] bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē;
[18] naktsmītnēs nakšņojošo tūristu skaits;
[19] tūristu mītņu skaits;
[20] potenciāli zaudētie mūža gadi.

-