Atzinums

Lūdzam informatīvā ziņojuma 9.lp. svītrot teikumu "Ja negūto ieņēmumu daļa netiks kompensēta no valsts budžeta datu kopu atvēršana nebūs iespējama vai būs iespējama pēc budžeta līdzekļu piešķiršanas nākamajā gadā", ievērojot, ka Ministru kabineta 24.09.2021.sēdē tika atbalstīts finansējums prioritārajiem pasākumiem datu publicēšanai atvērto datu veidā.

-

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 24.09.2021 sēdē tika atbalstīts finansējums prioritārajiem pasākumiem, uzskatām, ka precizējams informatīvā ziņojuma 2.pielikums atbilstoši Ministru kabinetā pieņemtajam  lēmumam par prioritārajiem pasākumiem, precizējot informatīvo ziņojumu un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu.
 

-

Valsts pārvaldes iekārtas  likuma 10.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
Attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) rīcībā esošajiem datiem vēlamies uzsvērt, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.pantā nostiprināto konfidencialitātes principu VID rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju nav atļauts izpaust (tajā skaitā publicēt), izņemot likumā noteiktos gadījumos. Šāds konfidencialitātes princips ir attiecināms kā uz fiziskajām personām, tā arī uz juridiskajām personām, un izņēmuma gadījumi likumā ir noteikti, pamatojoties uz sabiedrībai būtisku interešu aizsardzību un izvirzot konkrētus mērķus, ko ar publiski pieejamu informāciju plānots sasniegt.
Tādējādi, lai noteiktu to, vai VID šobrīd tīmekļvietnē publiskojamā informācija būtu publicējama arī Latvijas Atvērto datu portālā (https://data.gov.lv), ir jautājumi, uz kuriem informatīvajā ziņojumā būtu tomēr ietveramas atbildes, it īpaši, ievērojot to, ka sagatavotais Ministru kabineta protokollēmuma projekts paredz iestādēm (tai skaitā arī VID) atvērt datu kopas informatīvā ziņojuma pielikumā “Atvēršanai piemēroto datu kopu saraksts” noteiktajos termiņos.
Viens no jautājumiem ir saistīts ar datiem, kurus iestādes jau šobrīd publicē savās tīmekļvietnēs.
Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlijā noteikumu Nr. 445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” 3.punkts nosaka, ka iestāde nodrošina tās kompetencē esošās informācijas pieejamību iestādes oficiālajā tīmekļvietnē vai pārraugošās iestādes oficiālajā tīmekļvietnē un mobilajā lietotnē (ja tāda izveidota), izņemot informāciju, kas ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpums vai nav publicējama atbilstoši speciālajiem normatīvajiem aktiem.
Tā, piemēram, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 8.1 punktā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta pienākums ir nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, ik gadu līdz 1.aprīlim publicējot informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) iepriekšējā taksācijas gadā samaksāto Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummu, samazinot to par nodokļu summu, kas atmaksāta no budžeta, atsevišķi norādot iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu. 
Savukārt  Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlijā noteikumu Nr. 445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” 3.punkts nosaka, ka iestāde nodrošina tās kompetencē esošās informācijas pieejamību iestādes oficiālajā tīmekļvietnē vai pārraugošās iestādes oficiālajā tīmekļvietnē un mobilajā lietotnē (ja tāda izveidota), izņemot informāciju, kas ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpums vai nav publicējama atbilstoši speciālajiem normatīvajiem aktiem.
Ievērojot minēto,  secināms, ka normatīvajos aktos nav paredzēts VID pienākums atvērto datu veidā publiskot informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu kopsummu, bet to var publiskot iestādes oficiālajā tīmekļvietnē vai pārraugošās iestādes oficiālajā tīmekļvietnē un mobilajā lietotnē (ja tāda izveidota).
Tādejādi, ja iestādei saskaņā ar normatīvo regulējumu šobrīd ir pienākums nodrošināt tās rīcībā esošās informācijas publicēšanu savā tīmekļvietnē, bet saskaņā ar informatīvā ziņojuma pielikumu turpmāk šī informācija publicējama arī atvērto datu veidā, informatīvais ziņojums ir jāpapildina, ka informācijas  publiskošanu atvērto datu veidā var nodrošināt pēc grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlijā noteikumu Nr. 445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” 3.punktā, kas dod tiesības iestāde datus publiskot atvērto datu veidā.
Vienlaikus, izvērtējot informatīvā ziņojuma pielikumā ietvertās VID datu kopas, kuras šobrīd kā informācija tiek publicēta VID tīmekļvietnē saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, vēršam uzmanību uz turpmāk minēto:
● VID vienotajā datu bāzē (reģistrā) reģistrētie apkalpojošie dienesti;
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 14.punktu VID ir pienākums nodrošināt publiski pieejamu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu, to lietotāju un apkalpojošo dienestu vienoto datu bāzi (reģistru).
Minētā datu bāze ir pieejama VID tīmekļvietnē https://www6.vid.gov.lv/KA/TirgAll un šobrīd informāciju par VID vienotajā datu bāzē (reģistrā) reģistrētajiem apkalpojošiem dienestiem ir iespējams iegūt, ievadot konkrētu informāciju par apkalpojošo dienestu.
Kā ir norādījusi Datu valsts inspekcija, sniedzot viedokli VID par informācijas publicēšanu Latvijas atvērto datu portālā, šādu metodi, kad informācija ir pieejama, meklētājā ievadot informāciju par konkrētu personu, sauc par “vilkšanas” metodi. Minētā metode nodrošina iespēju, piemēram, uzzināt, cik godprātīgi iespējamais darījumu partneris izpilda dažādus Latvijas normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Turpretim Latvijas atvērto datu portālā dati tiek iegūti, izmantojot “stumšanas” metodi, kas varētu būt saistīta ar publicētās informācijas atkalizmantošanu komerciāliem nolūkiem.
Norādām, ka tā saucamā “vilkšanas” metode, kad meklētājā ir jāievada informācija par konkrētu personu, tiek izmantota arī attiecībā uz citu VID publiskajā datu bāzē sabiedrībai pieejamo informāciju, kā, piemēram, par:
- VID Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām (dati par juridiskajām personām);[1]
- neiesniegtajām nodokļu deklarācijām;[2]
-nodokļu maksātāju (komersantu) taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu kopsummām.[3]

Datu valsts inspekcija attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi ir uzsvērusi, ja informācijas publicēšanas nolūks (kas attiecībā uz atvērtajiem datiem ir – informācijas izmantošana komerciāliem nolūkiem) atšķiras no normatīvajos aktos noteiktā publicēšanas mērķa, tad šādā gadījumā datu apstrādes jaunajam nolūkam būtu jābūt tiesiskajam pamatam, un proti, normatīvajos aktos noteiktajam deleģējumam.
Lai arī nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu apkalpojošie dienesti ir juridiskās personas[4], tomēr līdz šim VID vienotajā datu bāzē (reģistrā) pieejamās informācijas nolūks nav bijis saistīts ar informācijas atkalizmantošanu komerciāliem nolūkiem. Minētais attiecas arī uz pārējo informāciju, kas par juridisko personu šobrīd ir pieejama VID publiskajā datu bāzē.
Tādējādi ir nepieciešams informatīvajā ziņojumā iekļaut informāciju par to, vai ir nepieciešami normatīvo aktu grozījumi, lai šobrīd iestādes tīmekļvietnē pieejamo informāciju, kuras izmantošanas nolūks nav saistīts ar komerciāliem nolūkiem, varētu publiskot minētā nolūka īstenošanai atvērto datu veidā.
Ja šāda informācija informatīvajā ziņojumā netiks iekļauta, tad lūdzam informatīvo ziņojumu papildināt ar informāciju, ka informatīvā ziņojuma pielikumā ietvertās datu kopas ir attiecīgo datu apstrādes pārziņu izvēlētas. Jo, kā ir norādījusi Datu valsts inspekcija, tieši datu apstrādes pārziņiem ir labāk zināms datu apstrādes nolūks un tieši pārziņi var noteikt, vai publicēšana citā vietnē[5] ir atbilstošā sākotnējam datu apstrādes nolūkam vai nē.
Tāpat lūdzam informatīvajā ziņojumā skaidrot, vai nākotnē ir paralēli saglabājama arī informācijas publicēšana iestādes tīmekļvietnē, ja šo informāciju iestāde publicēs atvērto datu veidā.
● Nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrs (dati par juridiskām personām);
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 22.punktu VID ir pienākums nodrošināt publiski pieejamu datubāzi (reģistru) par šā likuma 15.1 panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā VID Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām.
Tādējādi ir nepieciešams konkretizēt datu kopas – nodokļu maksātāji – tvērumu. Ja minētā datu kopa tiek attiecināta uz VID Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām (dati par juridiskajām personām), tad to datu kopas nosaukumā būtu nepieciešams arī konkrēti norādīt (līdzīgi kā tas ir noteikts pie augstākminētās datu kopas saistībā ar apkalpojošiem dienestiem). Jo vēlamies norādīt, ka nodokļu maksātāji[6] ir arī juridiskas personas, kas tiek reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, un informācija par minētajā reģistrā reģistrētajiem subjektiem jau tiek publicēta Latvijas Atvērto datu portālā[7].
●Neiesniegtās nodokļu deklarācijas.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 30.punktu VID ir pienākums publicēt informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri nav iesnieguši nodokļu administrācijai normatīvajos aktos paredzētās nodokļu deklarācijas, ja nodokļu normatīvajos aktos noteiktais nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir pārkāpts vairāk nekā par 15 dienām.
Vēršam uzmanību, ka šādas informācijas publiskai pieejamībai minētajā tiesību normā noteikta konkrēta publicēšanas vieta, apjoms, pieejamības termiņš, kā arī konkrēts mērķis, proti, lai veicinātu savlaicīgu nodokļu deklarāciju iesniegšanu, komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi.
Mērķis – veicināt savlaicīgu nodokļu deklarāciju iesniegšanu – tiek sasniegts, ja nodokļu maksātājs kavēto nodokļu deklarāciju iesniedz. Šajā gadījumā likumdevējs ir noteicis, ka ziņas par nodokļu maksātāju tiek dzēstas[8] un tās publiski vairs nav pieejamas, ņemot vērā, ka datu publiskošana ir netiešā veidā saistīta ar uzņēmēja reputāciju[9].
Tādējādi, kamēr likumdevējs nebūs skaidri noteicis, ka dati par neiesniegtajām nodokļu deklarācijām ir publiskojami arī atvērto datu veidā, Finanšu ministrija nevar atbalstīt datu kopas – Neiesniegtās nodokļu deklarācijas – iekļaušanu informatīvā ziņojuma pielikumā, ņemot vērā, ka šobrīd nav tiesiska pamata publicēt informāciju par neiesniegtajām nodokļu deklarācijām citādā kārtībā un citā vietā (atvērto datu portālā).
Tāpat šādas datu kopas atvēršana nav atbalstāma, jo nodokļu deklarāciju neiesniedzēji ir arī fiziskās personas, kuru datu iespējamā publicēšana atvērto datu portālā pienācīgā kārtā nav novērtēta.
Norādām, ka attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi Datu valsts inspekcija ir vērsusi uzmanību, ka atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) datu apstrādi konkrētajā situācijā var veikt, ja šādai apstrādei normatīvajos aktos noteikts deleģējums.
Šajā gadījumā jānorāda, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 30.punktā nav noteikts deleģējums VID publicēt informāciju par fiziskajām personām atvērto datu izmantošanas nolūkos.

[1] Skatīt https://www6.vid.gov.lv/STRV
[2] Skatīt https://www6.vid.gov.lv/NND
[3] Skatīt https://www6.vid.gov.lv/SNK
[4] Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 88.punktu apkalpojošais dienests ir komersants, kas pirms darbības uzsākšanas reģistrēts VID vienotajā datubāzē (reģistrā).
[5] Ar minēto uzskatot Latvijas atvērto datu portālu
[6] Skatīt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 4.punktā ietvertā termina – nodokļu maksātājs - skaidrojumu
[7] https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/uz/resource/25e80bf3-f107-4ab4-89ef-251b5b9374e9
[8] Informācija no VID publiskojamās datu bāzes tiek dzēsta, VID mājaslapā internetā ievietoto informāciju aktualizējot mēneša septītajā un divdesmit sestajā datumā (skatīt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 30.punktu)
[9] Skatīt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” sākotnējas ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/93C8234D19684623C225815A0053C9F3?OpenDocument 
 

Lūdzam svītrot Informatīvā ziņojuma pielikumā "Atvēršanai piemēroto datu kopu saraksts" datu kopu -  Neiesniegtās nodokļu deklarācijas.
 

Informatīvajā ziņojumā un tā pielikumā "Atvēršanai piemēroto datu kopu saraksts" ir norādīti atšķirīgi datu atvēršanas termiņi.
Informatīvā ziņojumā iekļautajā tabulā ir norādīts valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamās daļa atvēršanas termiņš – 31.12.2021., savukārt informatīvā ziņojuma pielikumā “Atvēršanai piemēroto datu kopu saraksts” valsts amatpersonu deklarāciju atvēršanas datums ir noteikts 31.12.2023. 
 

Lūdzu saskaņot datu atvēršanas termiņus informatīvajā ziņojumā un tā 1.pielikumā "Atvēršanai piemēroto datu kopu saraksts". Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests ir novērtējis valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamās daļas datu atvēršana iespējas un spēs to nodrošināt līdz 31.12.2021.

Lūdzam svītrot protokollēmuma projekta 2. un 3.punktu, ņemot vērā, ka Ministru kabineta 24.09.2021. sēdē tika atbalstīts finansējums prioritārajiem pasākumiem datu publicēšanai atvērto datu veidā.

-

Izziņas par atzinumos sniegtajiem iebildumiem 11.punkta 3.ailes otrajā rindkopā sniegta informācija par  Valsts kases iebildumu, ka
"Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumiem Nr.233 “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” tā pārstāv šādas jomas - informācijas sabiedrība, elektroniskā pārvalde un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldība. Normatīvais regulējums attiecībā uz atvērtajiem datiem, t.sk., risku vērtējums, diskusijas ar drošības iestādēm, ministrijām par piemērotākajiem risinājumiem ir nepieciešams, jo ir situācijas, ka dati, kurus varētu atvērt, pieder citai iestādei. Šādi gadījumi ir ne tikai maksājumu dati, bet nākotnē paredzami daudzām citām datu kopām arī citām iestādēm. Tādēļ būtu būtiski noteikt vienotu tiesisko regulējumu, pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu. Norādām, ka šāds normatīvais regulējums jāizstrādā VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām, iesaistot valsts drošības iestādes. Izteikts priekšlikums papildināt protokollēmumu projektu ar uzdevumu – noteikt atbildīgo ministriju par normatīvā akta izstrādi ,  savukārt 4.ailē norādīts, ka iebildums ņemts vērā, uzskatām, ka iebildums nav ņemts vērā, jo Protokollēmuma 7.punktā  nav noteikts uzdevums  VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām,ieskaitot drošības iestādes izstrādāt normatīvo regulējumu.

Vides un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju,nozaru ministrijām un drošības iestādēm sagatavot un līdz 2022. gada 1. martam iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem valsts budžeta maksājumu datu atvēršanai atbilstoši principam “atvērts pēc noklusējuma”.
 

Informatīvajā ziņojumā ir atsauces uz VARAM Vadlīnijām “atvērts pēc noklusējuma” principa ieviešanai un tajā ietverto.
Lūgums papildināt atzinumu ar priekšlikumu VARAM paplašināt vadlīnijas “atvērts pēc noklusējuma” principa ieviešanai, aprakstot kritērijus datu kopu atvēršanai un atvērto datu publicēšanai:
Norādīt anonimizācijas metodes un principus, kas būtu pielietojamas datu publicēšanā. Kādi ir vēlamie algoritmi, lai no anonimizētiem datiem nevarētu identificēt datu nesēju (subjektu) un vienlaicīgi atvērtie dati dotu pievienoto vērtību lietotājam (komersantam);
Norādīt datu aktualizācijas un dzēšanas principus;
Norādīt, vai ir paredzēta datu pseidonimizācija (datu pseidonimizācija ir process, kad personas datiem pēc noteikta algoritma jeb sistēmas tiek piešķirts identifikators un konkrēti personas dati tūlītēji nav atpazīstami, bet, lietojot attiecīgo algoritmu, iespējams iegūt informāciju par konkrēto personas datu saturu);
Precizēt atšķirību starp sākotnējiem (pirmreizējiem) un atvasinātiem datiem;
Norādīt, vai datu atvēršana ir attiecināma uz atvasinātiem datiem, kas radušies kā algoritmiskas apstrādes rezultāts;
Aprakstīt, kā ir īstenojama regulas prasības “tiesības būtu aizmirstam”, “tiesības labot datus”, “tiesības ierobežot apstrādi” datiem, kas nav anonimizējami (ja pastāv šāda datu kopa).
 

Ierosinām papildināt informatīvo ziņojumu ar atsauci, ka VARAM vadlīnijās “atvērts pēc noklusējuma” principa ieviešanai, tiks aprakstīti kritērijus datu kopu atvēršanai un atvērto datu publicēšanai:

Kā jau tas tiek uzsvērts informatīvajā ziņojumā, viena no valsts vērtībām ir tāda valsts pārvalde, kas ir atklāta un sabiedrībai pieejama. Tomēr, vēlamies vērst uzmanību, ka nosacījumam par atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi nevajadzētu ierobežot tikai ar tā saucamo “Atvērts pēc noklusējuma” principu, atbilstoši kuram visa informācija, kas netiek īpaši aizsargāta, tiek publicēta atvērto datu veidā. Tā kā līdzās atvērto datu regulējumam joprojām ir spēkā regulējums, kas paredz noteikta veida vispārpieejamas informācijas[1] ievietošanu iestādes oficiālajā tīmekļvietnē[2], lai nodrošinātu, ka sabiedrībai ir pieejama iestādes rīcībā esoša informācija, attiecīgi, mūsuprāt, apstāklis, ka jau šobrīd iestādes savās tīmekļvietnēs nodrošina sabiedrībai plašu pieeju informācijai, arī būtu uzsverams informatīvajā ziņojumā kā viens no atklātas un sabiedrībai pieejamas valsts pārvaldes aspektiem.


[1] T.i. informācija, kas nav klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpums vai ir publicējama atbilstoši speciālajiem normatīvajiem aktiem.
[2] Skatīt Ministru kabineta 2020.gada 14.jūlija noteikumus Nr.445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”
 

-

Informatīvā ziņojuma ievadā ir norādīts, ka “Atvērts pēc noklusējuma” princips ir atklātas un pieejamas valsts pārvaldes pamatā, tā īstenošana nozīmē organizēt valsts pārvaldes darbu tā, lai visa informācija, kura netiek īpaši aizsargāta, ir pieejama sabiedrībai ērtā veidā.
Ierosinām izvērtēt nepieciešamību papildināt informatīvo ziņojumu ievaddaļu plašāk skaidrojot par aizsargājamo informāciju, t.sk.,  ka fizisko personu dati ir īpaši aizsargājami to publiskošana "atvērto datu" veidā ir izvērtējama, ievērojot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, riskus šādu datu publicēšanai.      
Tāpat lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar to, ka attiecībā uz nodokļu normatīvajiem aktiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” 22.pantā ietverts konfidencialitātes princips, kas paredz aizliegumu nodokļu administrācijas amatpersonai izpaust jebkādu informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas. Lai arī normatīvie akti nosaka pienākumu VID publiskot noteikta satura informāciju, tomēr arī ar publiskošanu, šī informācija saglabā konfidencialitātes statusu un tās tālāka publiskošana ir ierobežota. Ievērojot minēto pirms VID publiskojamās informācijas iekļaušanas atvērto datu portālā ir jāveic likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.pantā ietvertā konfidencialitātes principa pārvērtēšana un attiecīgi jāpārvērtē arī tiesību normas, kas paredz informācijas publiskošanu, paplašinot vispārpieejamās informācijas apjomu, ko VID varētu publicēt atvērto datu portālā.
 

Attiecībā uz nodokļu normatīvajiem aktiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” 22.pantā ietverts konfidencialitātes princips, kas paredz aizliegumu nodokļu administrācijas amatpersonai izpaust jebkādu informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas. Lai arī normatīvie akti nosaka pienākumu VID publiskot noteikta satura informāciju, tomēr arī ar publiskošanu, šī informācija saglabā konfidencialitātes statusu un tās tālāka publiskošana ir ierobežota. Ievērojot minēto, pirms VID publiskojamās informācijas iekļaušanas atvērto datu portālā ir jāveic likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.pantā ietvertā konfidencialitātes principa pārvērtēšana, Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasību izvērtēšana, kā arī vai minētās informācijas publiskošanas atvērto datu veidā sasniegs iecerēto mērķi. 

Lūdzam precizēt pielikumā pievienoto izziņu par atzinumos sniegtajiem iebildumiem, norādot, ka tā ir sagatavota par informatīvo ziņojumu "Par  "Atvērts pēc noklusējuma"principa ieviešanu", nevis par likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas atklātības  likumā"

-