Atzinums

Valsts ieņēmumu dienests uztur iepriekš minētos iebildumus. Papildus norādām. 1. Tas, ka Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 26. septembra noteikumiem Nr. 801 "Noteikumi par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem"sekmīgi veic tirgus uzraudzību  jau vairāk nekā 10 gadus nevar būt par pamatu nepārskatīt esošo situāciju un neveikt izmaiņas. 2. Nav patiess apgalvojums, ka gāzeļļas un flotes degvielas tirgus uzraudzība ir nesaraujami saistīta ar VID kompetencē esošo akcīzes nodokļa administrēšanu, jo kuģu bunkurēšanai tiek izmantota galvenokārt ārpussavienības prece, proti, par kurām netiek maksāti nodokļi Latvijā. 3. VID Nodokļu pārvaldes Akcīzes daļa  16.03.2022. VARAM sniedza informāciju, ka no komersantu iesniedzamiem ikmēneša akcīzes preču aprites pārskatiem nav iegūstama informācija par flotes degvielas piegādātājiem, līdz ar to ir nepieciešams administratīvs mehānisms bunkurētāju identificēšanai, piemēram speciāla reģistrācija (licencēšana), par ko VID Muitas pārvalde vairākkārt ir norādījusi VARAM sanāksmēs.
VID, pamatojoties uz savu praksi šajā lietā, uzskata, ka  pašreizējā likumprojekta redakcijā konstatējams neefektīvs funkciju dalījums - ir noteiktas divas kompetentās valsts pārvaldes iestādes, proti, Valsts vides dienests kontrolē pieļaujamo sēra saturu un izmantošanas nosacījumu ievērošanu lietošanā esošajā smagajā degvieleļļā un flotes degvielā, tai skaitā, ņem flotes degvielas paraugus no kuģiem, kā arī izsniedz un anulē atļaujas smago degvieleļļu izmantošanai, savukārt VID veic ikgadējo gāzeļļas un flotes degvielas monitoringu, izlases kārtībā, ņemot paraugus komersantiem, kuri realizē (piegādā) gāzeļļu un flotes degvielu. Apvienojot procesa uzraudzību vienas kompetentās iestādes ziņā, procesi notiktu ekonomiskāk un lietderīgāk.
Attiecībā uz izziņā norādīto argumentu, ka gāzeļļas un flotes degvielas uzraudzības funkciju nodošana citai iestādei rezultēsies ar to, ka kontroles (uzraudzības) funkcijas veiks viena iestāde, bet administratīvo pārkāpumu turpinās veikt VID un tas ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, norādām, ka administratīvā pārkāpuma procesu veic tā iestāde, kura īsteno konkrēto procesu un līdz ar to jautājums jāskata kopsakarā ar funkciju pārdali, kā arī ir iespējams veikt izmaiņas pantā par administratīvā pārkāpuma procesu, tādējādi nebūs pretrunas ar Valsts iekārtas likumā noteikto principu.
Attiecībā par izziņā norādīto, ka VID Muitas pārvaldei ir sava akreditēta laboratorija, kura sēra noteikšanu degvielas paraugos veic atbilstoši EN ISO 8754:2003 standartam, kā arī VID Muitas pārvaldei ir sertificēts (akreditēts) personāls, kas nodrošina degvielas paraugu ņemšanu, paskaidrojam, ka VID Muitas laboratorija sniedz pakalpojumus valsts iestādēm un fiziskām personām saskaņā ar Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumu Nr. 345 “Valsts ieņēmumu dienesta maksas pakalpojumu cenrādis maksas pakalpojumu cenrādis”, tādējādi funkcijas nodošanai pēc vides aizsardzības kompetences neietekmē Muitas laboratorijas pakalpojumu izmantošanu.
Attiecībā par izziņā norādīto argumentu, ka nevienai šobrīd VARAM zināmai valsts iestādei, tajā skaitā arī Valsts vides dienestam, nav vajadzīgās kapacitātes (personāla, finanšu līdzekļu, nepieciešamā aprīkojuma un pieredzes) gāzeļļas un flotes degvielas tirgus uzraudzības funkciju pārņemšanai, norādām, ka VID ieskatā šis viedoklis nav objektīvs, jo praksē VID konstatē, ka flotes degvielu paraugu ņemšanas process dublējas, Valsts vides dienests izņem degvielas paraugu uz kuģa, uzraugot degvielas lietotājus, savukārt VID izņem tās pašas degvielas paraugu no tā paša kuģa piegādes brīdī, kontrolējot piegādātāju, tādējādi pastāv risks, ka dubultā tiek kontrolēta viena prece, dubultojot kontroles izmaksas.
Attiecībā uz izziņā norādīto argumentu, ka VID, izsakot iebildumu par gāzeļļas un flotes degvielas tirgus uzraudzības funkciju nodošanu citai iestādei, nav vienlaikus izvirzījis nevienu priekšlikumu saistībā ar šo funkciju nodrošināšanai paredzētā budžeta pārdali,paskaidrojam, ka šādu novērtējumu VID nevar veikt, jo nav zināmi pārbaudes objekti, proti, nav uzskaitīti degvielas piegādātāji, jo nav izveidota licencēšanas vai reģistrēšanas sistēma, par ko VID vairākkārtīgi ir informējis procesā iesaistītās institūcijas. Papildus atkārtoti informējam, ka VID veic pārbaudes pēc vēsturiskajiem datiem, kuģiem -  bunkurētājiem, kuriem ir bijušas muitas dienesta atļaujas muitas noliktavas darbībai un pēc internetā pieejamās informācijas. 
Saskaņā ar MARPOL protokola 73/78 VI pielikuma 18.noteikuma “Noteikumi par gaisa piesārņojuma novēršanu no kuģiem” 7.punkta  “a” apakšpunktu, 1997.gada Protokola Dalībvalstis apņemas nodrošināt, ka viņu nozīmētās attiecīgās institūcijas uztur vietējo degvielas piegādātāju reģistru. Gaisa aizsardzības likums ir normatīvais akts, kas nosaka regulējumu  gaisa aizsardzības jomā. MARPOL protokola  18. noteikums attiecās uz gaisa piesārņojuma novēršanu no kuģiem nevis uz jūrniecības lietām, tādējādi šis jautājums piekritīgs vienīgi VARAM un tai jābūt kompetentai šajā lietā. Jautājums par flotes degvielas piegādātāju reģistra izveidi, lai nodrošinātu kontroli par sēra saturošās degvielas, kas veicina sēra emisiju gaisā izplatītajiem, ir vienīgi VARAM kompetence un šā likuma objekts.
VID iepriekš sniegtajos iebildumos izklāstīja veiktās darbības, proti, organizētās sanāksmes un nosūtītās vēstules, to starp arī Satiksmes ministrijai, kura atbildēja, ka Satiksmes ministrijai vai VAS “Latvijas Jūras administrācija” atbilstoši to kompetencei nav nosakāmas jaunas vai paplašināmas to funkcijas. 
VARAM norāda, ka likumprojektā ietvertā norma, kas noteic, ka VID uztur flotes degvielas piegādātāju reģistru, tiks svītrota un likumprojekta ietvaros turpmāk tā netiks virzīta, ja vien Finanšu ministrija un Satiksmes ministrija, savstarpēji sadarbojoties, neiesniegs VARAM konkrētu normatīvā regulējuma priekšlikumu, t.i., konkrētas tiesību normu redakcijas, kuras būtu jāiekļauj likumprojektā, kā arī anotācijā iekļaujamo izvērtējumu un citu nepieciešamo informāciju.
Tādējādi varētu uzskatīt, ka VID iebildumi par to, ka nav ziņu par degvielas piegādātājiem, ir ņemta vērā, bet neieviešot direktīvas prasības tiek apdraudēta Latvijas Republikas starptautisko saistību izpilde.
Normatīvo aktu izstrāde par vides aizsardzību ir VARAM nevis Finanšu ministrijas kompetence.
Ņemot vērā minēto, Valsts ieņēmumu dienests nav nosakāms kā atbildīgā iestāde par gāzeļļas un flotes degvielas tirgus uzraudzību.



 

-

Lūdzam pārskatīt anotācijas 3.sadaļas 6.2.punktā norādīto informāciju, jo šobrīd tiek norādīta informācija par 2018.gadu un izmaksu aprēķins norādīts, balstoties uz 2018.gada cenu aptauju.

-

Norādām, ka iesniegšanai Ministru kabinetā nav atbalstāmi tādi likumprojekti, kuriem nav atrisināts jautājums par finansiālo segumu tā izpildei, attiecīgi lūdzam anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” norādīt, ka likumprojektā institūcijām noteiktās funkcijas tiks nodrošinātas piešķirto budžeta līdzekļa ietvaros, norādot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmas/apakšprogrammas, kuru ietvaros šis finansējums tiks nodrošināts, kā arī attiecīgi precizējot šīs sadaļas 1.-6.punktos sniegto informāciju. Piemēram, norādām, ka Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030. gadam ir attīstības plānošanas dokuments un nozari reglamentējošo tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu izstrāde un aktualizēšana ir ministriju viens no pamata uzdevumiem, attiecīgi šāda plāna aktualizēšana ir jānodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.
Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā likumprojekta īstenošana nav iespējama piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, tad likumprojekta tālāka virzība ir iespējama tikai tad, ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija būs sagatavojusi attiecīgu prioritārā pasākuma pieteikumu un nepieciešamais papildu valsts budžeta līdzekļu pieprasījums tiks atbalstīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023.-2025.gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.
 

-