Atzinums

Sugu un biotopu aizsardzības likuma 5. panta 16. punkts noteic, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās padotībā esošās iestādes saskaņā ar šo likumu var noteikt to īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošu īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, kā arī īpaši aizsargājamo meža, krūmāju un purvu biotopu raksturojošās pazīmes, kuru dzīvotņu vai atrašanās vietu atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai.
Savukārt Sugu un biotopu aizsardzības likuma 8. panta piektā daļa noteic, ka informācija par šā likuma 5. panta 16.punktā minētajā sarakstā iekļauto īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietām uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju. Ierobežotas pieejamības informācijas statuss tiek noteikts uz laiku, kamēr īpaši aizsargājamā suga vai īpaši aizsargājamais biotops iekļauts minētajā sarakstā, un šī informācija ir pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.
Ievērojot minēto, attiecīgā informācija ir noteikta par ierobežotas pieejamības uz likuma pamata. Tādējādi atbilstoši Informācijas atklātības likumā noteiktajam iestādei par to nav jālemj. Šajā gadījumā Dabas aizsardzības pārvaldei būtu tikai jāsastāda attiecīgais saraksts.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk – projekts) 6. punktu, kā arī papildināt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (turpmāk – anotācija) ar informāciju par projekta 6. punktā paredzēto regulējumu.
 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par projekta 7. punktā paredzēto regulējumu (proti, anotācijā norādīt informāciju, kas ietverta izziņas 2. punktā).

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka ar rakstveida dokumentu saprot gan dokumentu papīra formātā, kas ir pašrocīgi parakstīts, gan elektronisko dokumentu, kas ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otrā daļa noteic, ka elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts.
Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam visā projektā (proti, projekta 6. punktā, 8.1., 10.5., 10.8., 10.12., 14.7. un 16.10. apakšpunktā) aizstāt vārdu "rakstiski" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "rakstveidā" (attiecīgā locījumā).
 

-

Ievērojot, ka projektā tiek lietots termins "ceļš", lūdzam precizēt projekta 10.11. apakšpunktā minēto terminu "autoceļš".

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 1. panta 1. punkts noteic, ka publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības.
Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 16.12.1. un 20.4.3. apakšpunktā minētos vārdus "kā arī sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības" un vārdus "un sacensības", jo tie ir lieki.
Atbilstoši minētajam lūdzam precizēt arī anotācijā ietverto informāciju.

-

Savā 2023. gada 7. novembra atzinumā Tieslietu ministrija ietvēra iebildumu, ka anotācijas sadaļā “Pamatojums” nepieciešams ietvert detalizētu projekta satversmīguma izvērtējumu, jo projekts paredz izveidot jaunu īpaši aizsargājamu teritoriju, nosakot virkni īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus. Ikkatram aprobežojumam ir jābūt izvērtētam, pamatotam un samērīgam. Lai ne tikai institūcijas, kas tiesību aktu projektu saskaņo, bet arī sabiedrība (īpaši tā sabiedrības daļa, kuru tiesību akta projekts ietekmē) varētu pārliecināties par to, ka ar tiesību akta projektu noteiktie ierobežojumi atbilst Latvijas Republikas Satversmei, tiesību akta projekta anotācijā būtu atspoguļojams tiesību akta projekta sagatavotāja (kas ir atbildīgs par tiesību akta projektā noteikto ierobežojumu satversmīgumu) veiktais satversmīguma izvērtējums.
Tieslietu ministrija norāda, ka, lai atbilstoši Satversmes tiesas izstrādātajai metodikai noskaidrotu, vai normā  noteiktais  tiesību uz īpašumu ierobežojums ir attaisnojams, jāpārbauda, vai: 1) ierobežojums ir noteikts saskaņā ar likumu; 2) ierobežojumam ir leģitīms mērķis; 3) ierobežojums  ir  samērīgs. Atbilstoši Satversmes tiesas iedibinātajai praksei attiecībā uz pamattiesību ierobežojuma samērīgumu ir jāvērtē: 1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai jeb vai ar izraudzīto līdzekli var sasniegt leģitīmo mērķi; 2) vai šāda rīcība ir nepieciešama jeb vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem; 3) vai ierobežojums ir atbilstošs jeb vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 18. marta sprieduma lietā Nr. 2010-50-03 12. punktu vai 2011. gada 3. novembra lietas Nr.2011-05-01 20. punktu).
Tā kā anotācijā vēl joprojām nav atspoguļoti vairāki no augstāk minētajiem satversmīguma izvērtējuma aspektiem, lūdzam papildināt anotāciju.

-

Anotācijā ir norādīts, ka "ņemot vērā, ka nacionālajos medību tiesību aktos nav noteikti svina munīcijas lietošanas ierobežojumi (tādi ir paredzēti tikai aizsargājamo teritoriju regulējumā) un Latvijas likumdošanā nav noteikts, kura iestāde kontrolēs regulas prasības ievērošanu visā valstī, noteikumu projekta 10.6. apakšpunkts paredz aizliegumu svina saturošu skrošu munīciju lietošanai ūdensputnu medībās, kā arī atrašanos ūdenstilpēs ar šāda veida munīciju, kuru kontroli (administratīvā pārkāpuma procesu) veiks Pārvalde."

Lūdzam skaidrot, vai minētā administratīvā atbildība izrietēs jau no esošiem (atbildības) pamatiem Medību likumā  vai arī ir plānots veikt grozījumus minētajā likumā.

-

Ņemot vērā anotācijā norādīto projekta sasaisti ar Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, lūdzam nepieciešamības gadījumā anotācijas 5. sadaļā norādīt, vai ar projekta normām tiek pārņemtas konkrētas direktīvas tiesību normas.

-

Anotācijas 5. sadaļā šobrīd norādīts, ka tiesību akta projekts neskar jautājumus par tiesību akta projekta atbilstību saistībām pret Eiropas Savienību (turpmāk – ES). Vienlaikus anotācijas 1.3. apakšsadaļā skaidrots, ka projektā iekļautais regulējums par svinu saturošu skrošu lietojuma aizliegumu aizsargājamo ainavu apvidū izriet no 2006. gada 18. decembra Regulas Nr. 1907/2006.
Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja projekta 10.6. apakšpunktā ietvertais aizliegums izriet no ES tiesībām, to nepieciešamas atspoguļot anotācijas 5. sadaļā, norādot arī konkrētas regulas normas, no kurām attiecīgais pienākums izriet (nosacījumi par svinu saturošu skrošu lietošanu mitrājos iekļauti regulas XVII pielikuma 63. punktā).

Vienlaikus norādām, ka no anotācijā ietvertā skaidrojuma šobrīd nav izsecināms, kā Latvija kopumā ieviesusi vai plāno ieviest iepriekšminēto regulas prasību.
Pirmkārt, vēršam uzmanību, ka tieši piemērojamo ES tiesību aktu normas ir aizliegts pārrakstīt nacionālajā tiesiskajā regulējumā, lai neierobežotu regulu vienveidīgu piemērošanu ES. Nosacījums, ka no “2023. gada 15. februāra mitrājos vai līdz 100 m attālumā no mitrājiem ir aizliegts izšaut skrotis, kurās svina koncentrācija (izteikta kā metāls) pēc masas ir 1 % vai vairāk [turpmāk arī - svina skrotis], kā arī šādas skrotis nēsāt šaušanas izgājienā mitrājos vai šāda šaušanas izgājiena ietvaros” (regulas XVII pielikuma 63. punkta 11. apakšpunkts) jau nepārprotami izriet no regulas teksta un šādu nosacījumu nacionālajos normatīvajos aktos nav jāiekļauj. Šādā gadījumā lūdzam apsvērt nepieciešamību projekta 10.6. apakšpunktu svītrot.
Savukārt gadījumā, ja Latvijā plānots noteikt stingrākas prasības, nekā paredz regula, to nepieciešams norādīt anotācijas 5. sadaļā, tostarp lai neradītu maldīgu priekšstatu, ka attiecīgo aizliegumu nosaka ES tiesību akti. Šajā sakarā vēršam uzmanību, ka projekta 10.6. apakšpunktā noteiktais aizliegums formulēts atšķirīgi, nekā regulā.
Otrkārt, saskaņā ar regulas XVII pielikuma 63. punkta 12. apakšpunktu, gadījumos, ja vismaz 20 % dalībvalsts teritorijas, neskaitot teritoriālos ūdeņus, ir mitrāji, attiecīgā dalībvalsts var 11. punkta pirmajā daļā noteiktā ierobežojuma vietā visā savā teritorijā no 2024. gada 15. februāra aizliegt laist tirgū svina skrotis, šādas skrotis izšaut un nēsāt. Citiem vārdiem, regula piešķir dalībvalstij rīcības brīvību vispār noteikt svina skrošu aizliegumu savā teritorijā. Šādā gadījumā dalībvalstij ir pienākumus paziņot Eiropas Komisijai par šādu aizliegumu.
Kā jau minēts, no anotācijā norādītā skaidrojuma nav izsecināms, vai projekta 10.6. apakšpunktā iekļautais aizliegums tiek īstenots dalībvalsts rīcības brīvības ietvaros, vai arī tas uzskatāms par nacionālo regulējumu, kas ir stingrāks, nekā no regulas regulas XVII pielikuma 63. punkta 11. apakšpunkta izrietošais.
Līdz ar to lūdzam izvērtēt minētos jautājumus par 2006. gada 18. decembra Regulas Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 63. punkta ieviešanu Latvijā, un attiecīgi precizēt anotāciju, kā arī nepieciešamības gadījumā - projektu.
 

-