Atzinums

38.lpp.
"Līdz ar to mērķētam un tiešam atbalstam nepieciešami daudz lielāki finanšu resursi."
42.lpp.
"Mērķētiem un tiešiem atbalstiem maznodrošinātajiem iedzīvotājiem nepieciešami daudz lielāki valsts budžeta finanšu resursi."

Iebilstam, ka tiek salīdzinātas fiskālās ietekmes no diviem pēc sava mērķa, būtības un apmēra atšķirīgajiem pasākumiem: (1) atbalsta pasākumi energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām un (2) PVN likmes samazināšana uz 5% likmes svaigas gaļas, svaigu zivju, olu un piena pamatproduktiem. Gadījumā, ja mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām tiktu kompensēti tēriņi pārtikas produktiem tādā pašā apmērā, kuru nodrošinātu PVN likmes samazināšana, tad šādam mērķētam un tiešam atbalstam būtu nepieciešami vairāk nekā 2 reizes mazāk finanšu resursu, nekā PVN likmes samazināšanas gadījumam novērtētā fiskālā ietekme uz valsts budžetu. Lūdzam izņemt no ziņojuma un secinājumiem nepatiesus apgalvojumus.

-

41.lpp.
22.punkts
"Patlaban gan jāņem vērā ģeopolitiskā situācija, kādā atrodas ne tikai Latvijas, bet arī pārējo ES dalībvalstu un citu pasaules valstu pārtikas ražotāji un tirgotāji. PVN samazināšana ir viens no instrumentiem, kā apturēt pieaugošo pārtikas cenu kāpumu un padarīt Latvijas iedzīvotājiem pieejamākus iztikas minimuma nodrošināšanai nepieciešamos pārtikas produktus."
Lūdzam 22.punktu izteikt šādā redakcijā veicot attiecīgus precizējumus ziņojuma pamattekstā:

Patlaban gan jāņem vērā ģeopolitiskā situācija, kādā atrodas ne tikai Latvijas, bet arī pārējo ES dalībvalstu un citu pasaules valstu pārtikas ražotāji un tirgotāji. PVN samazināšana ir viens no instrumentiem, kā īslaicīgi piebremzēt pārtikas cenu kāpumu tādējādi nedaudz mazinot negatīvo ietekmi no augstas inflācijas.

41.lpp.
19.punkts.
"Mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir mazāki, procentuāli lielākā daļa ir jāatvēl izdevumiem par pārtiku. Trūcīgākās mājsaimniecības (1. kvintiļu grupa) uzturam vien tērē trešo daļu no saviem izdevumiem – 31,5 % jeb 74,29 euro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bet turīgākās mājsaimniecības (5. kvintiļu grupa) – tikai 17,1 % jeb 129,15 euro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī."
Lūdzam 19.punktu izteikt šādā redakcijā:

Mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir mazāki, procentuāli lielākā daļa ir jāatvēl izdevumiem par pārtiku. Trūcīgākās mājsaimniecības (1. kvintiļu grupa) uzturam vien tērē trešo daļu no saviem izdevumiem – 31,5 % jeb 74,29 euro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bet turīgākās mājsaimniecības (5. kvintiļu grupa) – tikai 17,1 % jeb 129,15 euro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. No citas puses turīgākās mājsaimniecības pērkot pārtiku nodrošina daudz lielākus valsts budžeta ieņēmumus PVN ieņēmumu veidā salīdzinājumā ar trūcīgākajām mājsaimniecībām.

Konceptuāli neatbalstām informatīvā ziņojuma pielikumu, atkārtoti norādot, ka neatbalstām PVN samazinātās likmes ieviešanu kā risinājumu nozares atbalstam un atzīmējam, ka tā būtu atbalstāma ar citiem instrumentiem. Turklāt aicinām Ekonomikas ministriju kā nozares ministriju, turpināt darbu ar ēdināšanas pakalpojumu nozarē strādājošiem uzņēmumiem, lai vienotos par konkrētiem izvirzāmiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultatīviem rādītājiem, kas ļautu sakārtot ēdināšanas nozari un veicinātu tās attīstību, kā arī apkarotu ēnu ekonomiku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

-

42.lpp.
4.punkts.
"Līdz ar PVN samazinātās likmes plašāku piemērošanu prognozējamā negatīva ietekme uz valsts budžetu: pēc PVN likmes samazināšanas no 21 līdz 5 % par svaigu gaļu būtu 21 milj. euro, svaigām zivīm – 3 milj. euro, piena pamatproduktiem – 21 milj. euro, olām – 6 milj. euro, kopumā veidojot 52 milj. euro lielu ietekmi uz valsts budžetu."
Lūdzam 4.punktu izteikt šādā redakcijā:

Līdz ar PVN samazinātās likmes plašāku piemērošanu prognozējamā negatīva ietekme uz valsts budžetu: pēc PVN likmes samazināšanas no 21 līdz 5 % par svaigu gaļu būtu 21 milj. euro, svaigām zivīm – 3 milj. euro, piena pamatproduktiem – 21 milj. euro, olām – 6 milj. euro, kopumā veidojot 52 milj. euro lielu ietekmi uz valsts budžetu jeb 0,133% no IKP. Pie straujākiem nekā bija prognozēts inflācijas tempiem negatīvā fiskālā ietekme būs lielāka. Ņemot vērā prognozēto valdības budžeta deficītu turpmākajos gados, kā arī augsto nenoteiktību ekonomikā, turpmākās budžeta iespējas jaunu pasākumu finansēšanai ir ierobežotas un tās jāvērtē piesardzīgi, negatīvas ietekmes gadījumā rodot kompensējošus pasākumus.

39.lpp.
1.punkts.
"Samazinātā PVN likme pārtikas produktiem nav ieviesta tikai Dānijā, Lietuvā un Igaunijā. Bulgārijā atšķirībā no minētajām valstīm Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ uz noteiktu laiku ir ieviesta samazināta PVN likme zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai."
Lūdzam precizēt 1.punktu un izteikt to šādā redakcijā (kā arī veikt attiecīgus precizējumus ziņojuma pamattekstā):

Samazinātā PVN likme pārtikas produktiem vai kādai daļai no tiem nav ieviesta tikai Dānijā, Lietuvā un Igaunijā. Bulgārijā atšķirībā no minētajām valstīm Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ uz noteiktu laiku ir ieviesta samazināta PVN likme zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai.

30.lpp.
“Tomēr ņemot vērā, ka turīgākajiem iedzīvotājiem (5.kvinteles) ir būtiski – 6 reizes lielāki ienākumi  uz vienu cilvēku, tad PVN slogs turīgākajiem iedzīvotājiem ir nesalīdzināmi mazāks."
Iebilstam pret vārdkopu “nesalīdzināmi mazāks”, jo nākamajā teikumā ir veikts salīdzinājums. 

Tomēr ņemot vērā, ka turīgākajiem iedzīvotājiem (5.kvintiles) ir būtiski – 6 reizes – lielāki ienākumi uz vienu cilvēku, tad PVN slogs pārtikas produktu iegādei turīgākajiem iedzīvotājiem ir mazāks.

Informatīvajā ziņojumā 2.1.5. sadaļā minēts, ka "Pirmsšķietami efekts no PVN likmes samazinājuma ražojošiem uzņēmumiem būs neliels un vienreizējs – to nodrošinās vien naudas plūsma, jo ražojošie uzņēmumi nav gala patērētāji un PVN pēc būtības nemaksā." Lūdzam precizēt vai svītrot šādu teikumu, jo kā minēts informātīvajā ziņojumā "Ja valsts budžetā maksājamā aprēķinātā PVN summa ir mazāka nekā priekšnodoklī atskaitāmā summa, uzņēmējiem rodas PVN pārmaksa, ko ir tiesības saņemt atpakaļ no valsts budžeta."

 

-

Uzturam par informatīivo ziņojumu izteiktos iebildumus un konceptuāli neatbalstām PVN samazinātās likmes ieviešanu kā risinājumu nozaru atbalstam.

-

19.lpp.
“Līdz ar to pētījumā tiek atzīts, ka ienākumu apmērs tomēr visvairāk ietekmē iedzīvotāju pārtikas produktu patēriņa paradumus.”
Ņemot vērā, kā pētījumā nav šāda atzinuma, lūdzam svītrot šo teikumu, kā arī papildināt rindkopu
“Kā norādīts pētījumā, visdrīzāk iemesls, kādēļ Latvijas iedzīvotāju absolūtais vairākums pārtikai pašlaik tērē mazāk par iztikas minimuma pārtikas groza vērtību, ir tas, ka uz pārtiku ir salīdzinoši viegli ekonomēt – cilvēks būs paēdis, taču ēdīs lētāku un mazāk veselīgu pārtiku. Līdz ar to pētījumā tiek atzīts, ka ienākumu apmērs tomēr visvairāk ietekmē iedzīvotāju pārtikas produktu patēriņa paradumus.”
un veikt attiecīgas izmaiņas kopsavilkuma 9.punktā.

Kā norādīts pētījumā, visdrīzāk iemesls, kādēļ Latvijas iedzīvotāju absolūtais vairākums pārtikai pašlaik tērē mazāk par iztikas minimuma pārtikas groza vērtību, ir tas, ka uz pārtiku ir salīdzinoši viegli ekonomēt – cilvēks būs paēdis, taču ēdīs lētāku un mazāk veselīgu pārtiku. Pētījuma autori skaidro, ka pārtikas grozā iekļauts tāds izdevumu apjoms, kas ļauj ēst veselīgi, bet, vai cilvēks tā arī dara, jau atkarīgs no katra indivīda zināšanām, ieradumiem, garšas prioritātēm (kuri pārtikas produkti cilvēkam garšo), kā arī no alternatīviem izdevumiem, kas cilvēka prioritāšu skalā var būt svarīgāki par veselīgu pārtiku. Ņemot vērā pētījuma autoru atzinumu ir maz ticams, ka PVN likmes diferencēšana pārtikas pamatproduktiem varētu veicināt Latvijas iedzīvotājus mainīt esošus uztura paradumus.

16.lpp.
“Mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir mazāki, procentuāli lielākā daļa ir jāatvēl izdevumiem par pārtiku. Trūcīgākās mājsaimniecības (1. kvintiļu grupa) tikai uzturam tērē trešo daļu no saviem izdevumiem – 31,5 % jeb 74,29 euro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt turīgākās (5. kvintiļu grupa) uzturam tērē vien 17,1 % jeb 129,15 euro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (7. attēls).”
Lūgums papildināt, lai veidotos pilnīgs priekšstats par apskatāmo jautājumu, nevis tikai no patēriņa puses, un izteikt šādā redakcijā:

Mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir mazāki, procentuāli lielākā daļa ir jāatvēl izdevumiem par pārtiku. Trūcīgākās mājsaimniecības (1. kvintiļu grupa) tikai uzturam tērē trešo daļu no saviem izdevumiem – 31,5 % jeb 74,29 euro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt turīgākās (5. kvintiļu grupa) uzturam tērē vien 17,1 % jeb 129,15 euro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (3. attēls). No citas puses turīgākās mājsaimniecības pērkot pārtiku nodrošina daudz lielākus valsts budžeta ieņēmumus PVN ieņēmumu veidā salīdzinājumā ar trūcīgākajām mājsaimniecībām.

INformatīvā ziņojma secinājuma sadaļā apskatītās summas ir tikai par "Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni" pozīciju. Ciparos tiek ignorēti izdevumi restorāniem no "Restorāni un viesnīcas", kas varētu radīt maldinošu iespaidu par attiecīgo patēriņu, jo īpaši attiecībā uz turīgāko kvantiļu uzrādīto izdevumu apmēru.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt vai precizēt informatīvo ziņojumu.
 

-

Informatīvā ziņojuma 36.lp ir ietverta informācija, ka Dānijā ir augsta PVN likme pārtikas pamatproduktiem un pārtikas produktiem netiek piemērota PVN samazinātā likme, tomēr Dānijā ir nesalīdzināmi labāka sociālā atbalsta sistēma un valsts sociālās aizsardzības pabalsti veido 31 % no IKP (19.attēls).
Uzskatām, ka novērtēt sociāla atbalsta sistēmas efektivitāti pēc Džini koeficienta nav pareizi, jo Džini koeficients ir atkarīgs no ienākumu nevienlīdzības (tikai ienākumi) un sociāla atbalsts sistēmas (ja valstī A Džini koeficients pec ienākumiem ir 36, bet pēc nodokļiem, pabalstiem un sociāliem maksājumiem tas ir 30 (17% uzlabojums), bet valstī B Džini koeficients pec ienākumiem ir 45, bet pēc nodokļiem, pabalstiem un sociāliem maksājumiem tas ir 35 (22% uzlabojums). Tad joprojām nevienlīdzības līmenis valstī A ir zemāks, bet sociāla atbalsta sistēma efektīvāka ir valstī B).
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu.

 

-

Informatīvā ziņojuma 35.lp tiek secināts, ka tieši valstīs ar augstākajām PVN likmēm pārtikas pamatproduktiem ir ne tikai mazāki maksājumi sociālajai aizsardzībai ES, bet arī  lielākā sociālā nevienlīdzība (Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā[1]), gan mazi izdevumi sociālajai aizsardzībai (Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Bulgārijā). 

Minētie secinājumi var būt apstākļu sakrītība un tiem nav statistisko nozīmīgas cēloņsakarības, ņemot vērā, ka:
1) PVN likmes precēm nepiedalās Džini, vai S80/20 koeficientu aprēķinā. To var pielāgot un aprēķināt koriģētus Džini un S80/20 koeficientus, bet tad to jādara visam valstīm pēc vienotas metodoloģijas, lai būtu iespējams to salīdzināt.  
2) Vācijai nevienlīdzības līmenis ir tuvs Latvijai (Džini koeficients 34 V pret 36 LV, S80/20 6,6 V pret 6,1 LV; maksājumi sociālai aizsardzībai ~12 V pret 2,46 LV; PVN likme pārtikas produktiem 7% V pret 21% LV).
3) Sociālo maksājumu apjoms nav tieši saistāms ar PVN likmēm. Nevienlīdzības līmenis ir vairāk atkarīgs no sociālo maksājumu apjoma un sociālo maksājumu efektivitātes, nekā tikai no sociālo maksājumu apjoma.
LŪdzam ņemt vērā iepriekš minēto un papildināt vai precizēt informatīvājā ziņojumā ietverto informāciju.

-

Informatīvā ziņojuma 35.lp tiek noteikts, ka tieši valstīs, kurās iedzīvotāji tiek aplikti ar augstākām šī izteikti sociāli regresīva rakstura nodokļa likmēm, ir arī gan izteikti lielāka sociālā nevienlīdzība, gan mazāki maksājumi sociālajai aizsardzībai.
Uzskatām, ka no informatīvajā ziņojumā sniegtās informācijas nav iespējams izteikt iepriekš minēto apgalvojumu par cēloņsakarību. Šādus apgalvojumus nepieciešams argumentēt ar pētījumiem, norādot atsauces uz šiem pētījumiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu.

 

-

Informatīvā ziņojuma 4.tabulas kolonnā, kurā tiek atspoguļots samaksātais PVN pārtikai ar 21% likmi, nav korketi atspoguļots aprēķinu algoritms. Tam būtu jābūt šādam: [4] = [2] / 1,21 * 0,21. Lūdzam precizēt iepriekš minēto.

-

Informatīvā ziņojuma 28.lp noteikts, ka lauksaimniecības produkcijas un pārtikas ražotājiem, iespējams, palielināsies apgrozāmie līdzekļi PVN atmaksas veidā. 
No sniegtās informācijas nav skaidrs kā varētu palielināties apgrozāmie līdzekļi PVN atmaksas veidā. Lūdzam sniegt papildu skaidrojumu.
 

-

Informatīvā ziņojuma 28.lp ir noteikts, ka, samazinot PVN likmi pārtikas produktiem, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārtikas ražotājiem palielināsies priekšnodoklī atskaitāmā summa. 
No minētās informācijas nav saprotams kā varētu palielināties priekšnodoklī atskaitāmās summas. Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu, sniedzot detalizētāku skaidrojumu.

-

Atbilstoši informatīvajā ziņojumā sniegtajai informācijai izdevumi atbalstam (ja samazina PVN likmi līdz 5%) ir 52 milj. euro gadā, jeb 0,133% no IKP (sk. 29.lpp, tabula 3.).
Identificējam, ka nomināli lielāku labumu no šī atbalsta saņem bagātākie (5.kv patērē ~1,7 reizes vairāk euro pārtikai nekā 1.kv.), bet (pēc CSP MBI140 datiem) "Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni" ir izdevumu pozīcija, kur atšķirība starp kvintilēm pēc nomināla patēriņa ir zemāka.
Vienlaicīgi novērojam, ka "Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni" aizņem lielāku daļu no izdevumiem zemākas kvintiles pārstāvjiem (ar zemākiem ienākumiem), kā rezultātā labums no PVN likmes samazināšana pārtikas precēm būs relatīvi (kā daļa no izdevumiem, vai arī daļa no ienākumiem) lielāks mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem.
Ņemot vērā minēto, secinām, ka piedāvātais risinājums (kā instruments cīņai ar inflāciju un esošo krīzi) nav pietiekami mērķēts (no 52. milj. euro gadā ~25 milj. euro (jeb 47%) saņem 4-5.kvintiles pārstāvji (jeb turīgākie 40%)) un var tikt aizvietots ar mērķētāku un efektīvāku instrumentu.

 

-

Atbilstoši informatīvā ziņojuma  3.1. sadaļai tiek identificēts, ka PVN pārtikai ir izteikti regresīva rakstura nodoklis. Savukārt pasākums, kas paredz  samazināt PVN likmi arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, ir progresīva rakstura.
Ja veic novērtējumu, kas analogs informatīva ziņojuma 4.tabulā ietvertajam, tad iegūst šādus rezultātus: mazāk nodrošinātās personas PVN veidā samaksā mazāku daļu no saviem ienākumiem – 0,60 %, savukārt turīgākie iedzīvotāji – 0,84 % (2./3./4. kvintiles atbilstoši 0,52/0,58/0,67%). Pozīcijai "Restorāni un viesnīcas" 5. kvintiles pārstāvji tērē gandrīz 9 reizes vairāk nekā 1. kvintiles pārstāvji, atbilstoši arī PVN nomaksas proporcijas ir līdzvērtīgas.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt tekstu. 


 

-

Ņemot vērā, ka ziņojumā ir 2.1.5. sadaļa “Ražošanas izmaksu pārmaiņas un to ietekme uz lauksaimniecības produktu un pārtikas ražotājiem”, kurā tiek sniegta informācija, kāda bija Covid-19 izplatības ietekme uz ražošanu, kā arī informācija par situāciju pārtikas ražošanas nozarē, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, atkārtoti uzsveram, ka Finanšu ministrijas ieskatā pilnvērtīgas informācijas nodrošināšanai ziņojums būtu papildināms ar informāciju par valsts sniegto atbalstu saistībā ar Covid-19 izplatības ietekmes mazināšanu (2020.gadā, gan 2021.gadā Zemkopības ministrijai tika piešķirts papildu valsts budžeta finansējums (MK 2020. gada 17. aprīļa rīkojums Nr.200 un MK 2021. gada 17. februāra rīkojums Nr.96), lai sniegtu atbalstu ražotājiem un citiem uzņēmumiem lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanu), kā arī papildināms ar informāciju par 2022.gada atbalsta pasākumiem, kas tika izskatīti Ministru kabineta 2022. gada 21.jūnija sēdē (prot. Nr. Nr. 33 78. § Informatīvais ziņojums "Par esošo situāciju lauksaimniecībā un iespējamajiem risinājumiem ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā saistītās krīzes risināšanai"). Attiecīgi aicinām atkārtoti izvērtēt un precizēt.

-