Projekta ID
24-TA-564Atzinuma sniedzējs
Aizsardzības ministrija
Atzinums iesniegts
15.05.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Aizsardzības ministrija iebilst pret grozījumu, kas paredzētu Ministru kabinetam noteikt kārtību D kategorijas kritiskajai infrastruktūrai informācijas iesniegšanai.
Lai arī kritiskās infrastruktūras D kategorijā iekļautie komersanti nav tieši piederīgi likuma VI nodaļas 37. pantā noteiktajai definīcijai, kas pie nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem iekļauj Latvijas Republikā reģistrētu komercsabiedrību, nodibinājumu un biedrību, ja tās īpašumā vai valdījumā atrodas kritiskā infrastruktūra – kā objekti, sistēmas vai to daļas, tomēr, ņemot vērā aktuālo drošības un ģeopolitisko situāciju, arī uz kritiskās infrastruktūras D kategoriju (pakalpojumu sniedzējiem) ir nepieciešams attiecināt būtiskākos kritērijus ārvalstu tiešo investīciju ietekmē un būtiskas līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšanā. Ņemot vērā šīs kategorijas specifiku, to var piemērot vienkāršotā veidā, neveicinot lieku birokrātisko slogu, kas ietvertu arī atsevišķu noteikumu izstrādi.
Aizsardzības ministrija turpina uzturēt iepriekš Ekonomikas ministrijai iesniegto priekšlikumu par regulējumu likumā, ar ko tiktu noteikts, ka nozares ministrija, apzinot topošos un D kategorijā esošos nozares komersantus, saņemtu nepieciešamo informāciju par komersantu, ko nepieciešamības gadījumā var izvērtēt sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un valsts drošības iestādēm, vienlaikus gan kritiskās infrastruktūras D kategorijas komersantiem, gan nozares ministrijām un Aizsardzības ministrijai būtiski nepaplašinātos birokrātiskais slogs. Šāds regulējums kalpotu par izvērtējuma kritēriju komersanta iekļaušanai D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopumā, savukārt komersanta neatbilstība šim regulējumam būtu priekšnoteikums komersanta izslēgšanai no D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopuma. Līdz šim ierastā prakse par komersantu ietveršanu kritiskās infrastruktūras D kategorijā norit savstarpēji ar nozares ministriju un attiecīgo komersantu, nepieciešamības gadījumā piesaistot Aizsardzības ministriju. Aizsardzības ministrija vērš uzmanību, ka D kategorijas potenciālie komersanti tiek informēti un apzināti par iekļaušanu D kategorijā jau labu laiku pirms oficiālās iekļaušanas, turklāt tas ir brīvprātīgs process, un Aizsardzības ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 508 4. punktu virza attiecīgo komersantu tā iekļaušanai kritiskās infrastruktūras kopumā tikai pēc tam, kad komersants pats ir sniedzis pozitīvu atbildi par to, līdz ar to nav arī fiksēti gadījumi, kad D kategorijas komersants par tā iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā un ar tiem saistītajiem pienākumiem tiek informēts tikai post factum. ņemot vērā minēto, līdz šim ierastā sadarbības prakse starp Aizsardzības ministriju, nozares ministrijām un nozaru ministriju noteiktajiem komersantiem nav radījusi nepārvaramus šķēršļus, kā ietvarā būtu nepieciešams noteikt atsevišķu kārtībai informācijas iesniegšanai, vienlaikus, ņemot vērā kritiskās infrastruktūras būtību un ievainojamību, būtu nepieciešams ievērot atsevišķus nosacījumus, lai preventīvi mazinātu riskus, kas saistīti ar būtiskas līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšanu un aizdevumu saņemšanu.
Līdz ar to Aizsardzības ministrija rosina svītrot grozījumu pirmo punktu, kas paredz papildināt likuma 22.2 pantu ar 5.1 daļu, tā vietā papildinot likumu ar jaunu - 37.1 pantu.
Lai arī kritiskās infrastruktūras D kategorijā iekļautie komersanti nav tieši piederīgi likuma VI nodaļas 37. pantā noteiktajai definīcijai, kas pie nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem iekļauj Latvijas Republikā reģistrētu komercsabiedrību, nodibinājumu un biedrību, ja tās īpašumā vai valdījumā atrodas kritiskā infrastruktūra – kā objekti, sistēmas vai to daļas, tomēr, ņemot vērā aktuālo drošības un ģeopolitisko situāciju, arī uz kritiskās infrastruktūras D kategoriju (pakalpojumu sniedzējiem) ir nepieciešams attiecināt būtiskākos kritērijus ārvalstu tiešo investīciju ietekmē un būtiskas līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšanā. Ņemot vērā šīs kategorijas specifiku, to var piemērot vienkāršotā veidā, neveicinot lieku birokrātisko slogu, kas ietvertu arī atsevišķu noteikumu izstrādi.
Aizsardzības ministrija turpina uzturēt iepriekš Ekonomikas ministrijai iesniegto priekšlikumu par regulējumu likumā, ar ko tiktu noteikts, ka nozares ministrija, apzinot topošos un D kategorijā esošos nozares komersantus, saņemtu nepieciešamo informāciju par komersantu, ko nepieciešamības gadījumā var izvērtēt sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un valsts drošības iestādēm, vienlaikus gan kritiskās infrastruktūras D kategorijas komersantiem, gan nozares ministrijām un Aizsardzības ministrijai būtiski nepaplašinātos birokrātiskais slogs. Šāds regulējums kalpotu par izvērtējuma kritēriju komersanta iekļaušanai D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopumā, savukārt komersanta neatbilstība šim regulējumam būtu priekšnoteikums komersanta izslēgšanai no D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopuma. Līdz šim ierastā prakse par komersantu ietveršanu kritiskās infrastruktūras D kategorijā norit savstarpēji ar nozares ministriju un attiecīgo komersantu, nepieciešamības gadījumā piesaistot Aizsardzības ministriju. Aizsardzības ministrija vērš uzmanību, ka D kategorijas potenciālie komersanti tiek informēti un apzināti par iekļaušanu D kategorijā jau labu laiku pirms oficiālās iekļaušanas, turklāt tas ir brīvprātīgs process, un Aizsardzības ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 508 4. punktu virza attiecīgo komersantu tā iekļaušanai kritiskās infrastruktūras kopumā tikai pēc tam, kad komersants pats ir sniedzis pozitīvu atbildi par to, līdz ar to nav arī fiksēti gadījumi, kad D kategorijas komersants par tā iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā un ar tiem saistītajiem pienākumiem tiek informēts tikai post factum. ņemot vērā minēto, līdz šim ierastā sadarbības prakse starp Aizsardzības ministriju, nozares ministrijām un nozaru ministriju noteiktajiem komersantiem nav radījusi nepārvaramus šķēršļus, kā ietvarā būtu nepieciešams noteikt atsevišķu kārtībai informācijas iesniegšanai, vienlaikus, ņemot vērā kritiskās infrastruktūras būtību un ievainojamību, būtu nepieciešams ievērot atsevišķus nosacījumus, lai preventīvi mazinātu riskus, kas saistīti ar būtiskas līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšanu un aizdevumu saņemšanu.
Līdz ar to Aizsardzības ministrija rosina svītrot grozījumu pirmo punktu, kas paredz papildināt likuma 22.2 pantu ar 5.1 daļu, tā vietā papildinot likumu ar jaunu - 37.1 pantu.
Piedāvātā redakcija
Papildināt Nacionālās drošības likumu ar 37.1 pantu:
“37.1 pants. Apdraudējuma novēršana kritiskās infrastruktūras D kategorijā iekļautām komercsabiedrībām, nodibinājumiem un biedrībām.
(1) Krievijai vai Baltkrievijai piederīgās personas nevar iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopumā iekļaujamā vai iekļautā komercsabiedrībā, nodibinājumā un biedrībā, kas nodrošina valstij būtiskus pakalpojumus šā likuma 22.2 panta otrās daļas 4. punkta izpratnē, kā arī būt par D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopumā iekļaujamās vai iekļautās komercsabiedrības, nodibinājuma un biedrības patieso labuma guvēju.
(2) Par aizdevuma saņemšanu, ja tā kopējā summa pārsniedz 10 procentus no aktīviem un tas tiek saņemts no fiziskās personas, kura ir ārvalsts valstspiederīgais, izņemot Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti, vai no juridiskās personas, kuras patiesais labuma guvējs ir ārvalsts valstspiederīgais, izņemot Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti, D kategorijā iekļautās komercsabiedrības, nodibinājumi un biedrības informē nozares ministriju.
(3) Nozares ministrija, apzinot topošos un kritiskās infrastruktūras D kategorijā esošos nozares komersantus, saņem nepieciešamo informāciju par komersantu, ko nepieciešamības gadījumā var izvērtēt sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un valsts drošības iestādēm.”
“37.1 pants. Apdraudējuma novēršana kritiskās infrastruktūras D kategorijā iekļautām komercsabiedrībām, nodibinājumiem un biedrībām.
(1) Krievijai vai Baltkrievijai piederīgās personas nevar iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopumā iekļaujamā vai iekļautā komercsabiedrībā, nodibinājumā un biedrībā, kas nodrošina valstij būtiskus pakalpojumus šā likuma 22.2 panta otrās daļas 4. punkta izpratnē, kā arī būt par D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopumā iekļaujamās vai iekļautās komercsabiedrības, nodibinājuma un biedrības patieso labuma guvēju.
(2) Par aizdevuma saņemšanu, ja tā kopējā summa pārsniedz 10 procentus no aktīviem un tas tiek saņemts no fiziskās personas, kura ir ārvalsts valstspiederīgais, izņemot Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti, vai no juridiskās personas, kuras patiesais labuma guvējs ir ārvalsts valstspiederīgais, izņemot Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti, D kategorijā iekļautās komercsabiedrības, nodibinājumi un biedrības informē nozares ministriju.
(3) Nozares ministrija, apzinot topošos un kritiskās infrastruktūras D kategorijā esošos nozares komersantus, saņem nepieciešamo informāciju par komersantu, ko nepieciešamības gadījumā var izvērtēt sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un valsts drošības iestādēm.”