Atzinums

11.12.2023. LAS nosūtīja informāciju par problemātiskiem punktiem, kas jādiskutē darba grupā, un jāveic attiecīgi grozījumi. 
1. pants u.c. tekstā. Problemātika:  Šobrīd BL izpratnē autoruzraugs ir fiziska persona. Nav saprotams, kā tiek sadalīta atbildība, ja tā ir autoruzraugu grupa (tai skaitā vairāki vienas jomas autoruzraugi) un kā izpaužas autoruzraudzības grupas vadītāja (BIS sistēma arī neparedz tādas personas reģistrāciju) atbildība. LAS SC ieskatā ir jāsniedz skaidra atbilde uz šo jautājumu un jāsalāgo šie nosacījumi  ar grozījumiem VBN, kas attiecas uz autoruzraudzības veikšanu.
7. pants. Problemātika: Būvvaldes lēmumiem gadījumos, kad būvniecības ierosinātājs ir Pašvaldība, nav paredzēts apstrīdēšanas mehānisms, kas izslēgtu potenciālo “interešu sadursjmu konfliktu”. Nav pieņemams, ka pašvaldība jeb tajā nodarbinātais darbinieks lemj par šīs pašas pašvaldības apstrīdētajiem pašvaldības būvvaldes administratīvajiem aktiem, faktisko rīcību un lēmumiem, kas apstrīdami saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kā to paredz BL 7.panta pirmās daļas b) apakšpunkts.
4. un 9. pants. Problemātika: Nav pieļaujama BL 4. pantā noteikto būvniecības principu un 9. pantā noteikto būtisko prasību pārklāšanās/dublēšanās. Principi lielā mērā atspoguļo nostāju, ideoloģiju, principiālo tieksmi, savukārt prasībām jābūt skaitliski mērāmām un sasniedzamām, ko var objektīvi izvērtēt.
9. pants u.c. tekstā. Problemātika: šobrīd regulējums paredz skaņojamus komplektus (būvprojektam un paskaidrojuma rakstam) ar norādi ka, papildus pievieno citus dokumentus, ja to nosaka normatīvie akti. Turklāt minētie būvvaldei iesniedzamie dokumenti arī nav saukti par “minimālo komplektu”, kas būtu papildināms pēc situācijas, tomēr ne vienmēr normatīvie akti viennozīmīgi paredz dokumentus/atzinumus, kas būtu pieprasāmi pēc ieceres būtības un jēgas. Piemēram, UPP ekspertīze 3.grupas vienkāršotajām pārbūvēm ar funkcijas maiņu iecerētām publiskajām būvēm. Iespējams, ka kāds no normatīvajiem aktiem ir jāpapildina ar prasību, ka būvniecības dokumentācijai/iecerei, neatkarīgi no būvniecības veida un skaņošanas kārtības (BP vai PR) jāpievieno visi nepieciešami dokumenti un materiāli, kas apliecina vai ļauj pārlecināties par ieceres vai būvprojekta atbilstību Būvniecības likuma 9.pantā izvirzītajām prasībām.
9. pants, un kopumā. Problemātika: Šobrīd nav neviena atbildīgā iestāde, kas vērtē būvprojektu no vides pieejamības aspekta  kopumā. Šāda situācija, rada pamatu tam, ka bieži vien subjektīvi vai arī nepamatoti (nav noteikts, kas tiek vērtēts par pietiekamu pamatojumu vai samērīguma latiņu) arhitekti lemj par vides pieejamību. Zinot, ka būvvaldes to nevērtē, negodprātīgi pasūtītāji, var izdarīt spiedienu (nereti praksē arī tā rīkojas) uz projektētāju. LAS SC, veicot pārbaudes, secina, ka šobrīd tieši vides pieejamības jomā ir visvairāk pārkāpumu. Šobrīd saskaņā ar BL arhitekts ir atbildīgais[1] vides pieejamība jomas speciālists, savukārt iestādē (Veselības inspekcija), kura vērtē vides pieejamību (turklāt tikai atsevišķos aspektos), ir nodarbināti darbinieki bez nepieciešamās kvalifikācijas un sniedz nekvalitatīvus atzinumus, kuri tiek izmantoti tehniskām prasībām neatbilstošu būvprojektu īstenošanai.  LAS SC piedāvā šo jautājumu vērtēt, izveidojot “LAS tehnisko komisiju” (analoga ir LBS), kurai būtu tiesības izskatīt šādus jautājumus, iespējams pieaicinot arī Veselības inspekcijas vai biedrību (piemēram, Apeirons) speciālistus.
BL nav noteikta Pasūtītāja atbildība vides pieejamības jautājumā. Bieži vien vides pieejamības prasību neievērošana nav tikai arhitekta atbildības lokā. Kā jau tika norādīts iepriekš tas ir pasūtītāja spiediens un nevēlēšanās uzņemties lielāku finansiālu slogu. Lai arī Arhitekta ētikas un profesionālas rīcības kodekss[1] paredz atteikties no pasūtījuma šādos gadījumos, tomēr ne vienmēr speciālists šo ētikas latiņu ievēro. Nav pieļaujams, ka tikai būvspeciālists uzņemas absolūtu/pilnīgu atbildību par vides pieejamības nodrošināšanu objektā, kad ir redzama acīmredzama un pierādāma pasūtītāja vēlme nepildīt regulējuma prasības (piemēram, projektēšanas uzdevums paredz tikai daļēju nodrošināšanu). LAS SC ieskatā Projektēšanas uzdevums nedrīkst noteikt nodrošināmās pieejamības pakāpi, kā arī turpmāk tas nevar kalpot par pietiekamu pamatojumu pieejamības nenodrošināšana./[1] https://www.latarh.lv/f/faili/%C4%92tikas%20kodekss.pdf
9., 9¹ pants un kopumā. Problemātika: Nav konkrēti nekur noteikts, ka un kā pie funkcijas maiņas jāveic izvērtējums ēkas vai telpu atbilstībai jaunajai funkcijai. LAS SC ieskatā ir jānosaka, ka  3. grupas būvei funkcijas maiņas gadījumā obligāti ir jāizstrādā UPP vai vismaz jāsagatavo TAA, kas apskata ne tikai BK un siltumtehniku, bet arī ugunsdrošību un ēkas/ telpu funkcionalitāti, vides pieejamību (iespējams tas nav BL ietvars). Šobrīd izveidojusies situācija, kad ugunsdrošība netiek vērtēta vispār, tiek apgalvots, ka situācija netiek pasliktināta, bet netiek arī apzināta situācijas atbilstības vai neatbilstības pakāpe kā tāda.
12. pants. Problemātika: Nav pieņemams, ka nereti atbildīgā persona, būvvaldes arhitekts, kurš ir diplomēts arhitekts, nav prakses sertifikāta, bet tas vērtē tādu sertificēta arhitektu, kuram ir pienākums regulāri celt  kvalifikāciju un kam piemīt ilggadīga praktiskā pieredze dažādu projektu izstrādāšanā un autoruzraudzībā, lemj par akcepta sniegšanu/nesniegšanu. Izskatot sūdzības (kā atteikumi saskaņot ieceres), kas tiek saņemtas no būvvaldēm, LAS SC regulāri sastopas ar nekorektiem un pat prettiesiskiem būvvalžu lēmumiem, kuru autori dažreiz ir tikai diplomēti arhitekti, proti, arhitekti ir bez sertifikāta[1]. Savukārt LAS SC nav tiesīgs vērtēt viņu rīcību un piemērot disciplinārsodu. Tāpat praksē ir vairāki gadījumi, kad būvvaldēs tiek nodarbināti tieši tādi arhitekti, kuriem kādu iemeslu dēļ ir apturēti sertifikāti. Minētais ne tikai nav pieņemams no profesionālās ētikas aspektiem, bet degradē jomu kopumā. LAS SC uzskata, ka no kompetentās būvvaldes puses, būvprojektu ir jāizvērtē un savu “atzinumu” ir jāsniedz tikai un vienīgi sertificētai personai (persona, kurai ir nepieciešamais pamatizglītības un analogs tālākizglītības ietvaros esošais zināšanu apjoms), kura turpmāk var arī uzņemties atbildību par savu lēmumu. Atzīmējam, ka dažkārt pat būvvaldes vadītāji nav sertificēti būvspeciālisti, tātad tās nav personas ar nepieciešamajām zināšanām, bet sniedz savu piekrišanu vai atteikumu, kas savukārt balstās uz darbinieka – arhitekta, kurš nav sertificēts arhitekts (nav profesionālis padziļinātām zināšanām un prakses pieredzi) atzinuma vai informācijas pamata. LAS SC ieskatā ir jāsakārto šī sistēma, piemērojot analoģiju un labi funkcionējošu praksi - ar būvkomersanta vadītāju, kurš arī paraksta projektu, bet atbildību par tā atbilstību normatīvo aktu prasībām uzņemas būvkomersanta sertificētais būvspeciālists. /[1] Sertifikāts nav bijis, vai tā darbība ir apturēta saistībā ar profesionālās prakses pārkāpumiem u.c.







 

-

Problemātika: nav saprotama BL 13.panta 2.daļas 3.punkta jēga – likums šobrīd pasaka, ka arhitekta sertifikātu var saņemt sertificēts arhitekts.
“13.pants. Būvspeciālisti
(2) Patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras jomā arhitekta profesijā var iegūt persona, kas:
1) ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību arhitektūras studiju programmā;
2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi arhitekta prakses sertifikātu. “
LAS SC ieskatā šo pantu ir nepieciešams precizēt, noskatot, ka Patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras jomā arhitekta profesijā ir personai, kas:…
 

13. (2) Patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras jomā arhitekta profesijā ir personai, kas:…

Problemātika:  Būvprojekta definīcija bieži maldina un nedod skaidrību, ar ko tas atšķiras no paskaidrojuma raksta, un kas ir būvniecības iecere[1]. Tas strīdus gadījumā apgrūtina LAS SC darbību, argumentējot to, ka katra būvniecības dokumentācija jāizstrādā, vadoties pēc konkrētās situācijas, jēgas un būtības, un neatkarīgi no skaņošanas kārtības (pilnais būvprojekts vai paskaidrojuma raksts). Projektētāji regulāri pamato sagatavotās dokumentācijas nepilnības ar dokumentācijas veidu (BP vai PR).

[1] Būvniecība likuma 14.pants un Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 545 “Latvijas būvnormatīvs LBN 202-18 "Būvniecības ieceres dokumentācijas noformēšana"  1.punkts “1. Būvnormatīvs nosaka prasības būvniecības ieceres dokumentācijas teksta un grafisko dokumentu, tai skaitā rasējumu, noformēšanai.”, kā arī šo noteikumu: “4. Paskaidrojuma raksta un apliecinājuma kartes pielikumus, kuri atbilst būvprojekta sastāvā ietveramajiem teksta un grafiskajiem dokumentiem, noformē tādā pašā veidā kā būvprojektā ietveramos teksta un grafiskos dokumentus.”un “7. Izmaiņas paskaidrojuma rakstā, apliecinājumu kartē, būvprojektā minimālā sastāvā un būvprojektā noformē tāpat kā sākotnējo būvniecības ieceres dokumentāciju.”

 

-

Precizēt vārdkopu, nav saprotams vārds "iepriekš' kontekstā:
(5) Publiskas apspriešanas rezultātus var izmantot, lai ietvertu būvatļaujā papildu nosacījumus, kas attiecas uz iepriekš būves iekļaušanos esošajā ainavā un pilsētvidē.

-