Atzinums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsaka tālāk minēto iebildumu. Likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” 15. pantā izteiktā 51. panta ceturtā daļa noteic, lai nodrošinātu siltumapgādes radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atjaunīgās enerģijas īpatsvara siltumapgādē un ēkās palielināšanu un importēto vai ievesto energoresursu apjoma samazināšanu, pašvaldība savas administratīvās teritorijas vai tās daļas ietvaros ir tiesīga saistošajos noteikumos noteikt siltumapgādes veidus attiecīgās pašvaldību teritorijas daļās. Pašvaldība cita starpā var:
1) noteikt pienākumu pieslēgties efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai, kur tas ir ekonomiski un tehniski pamatoti, šo prasību attiecinot uz jaunām triju vai vairāku dzīvokļu dzīvojamām mājām un nedzīvojamām ēkām, kā arī uz šo būvju renovācijas procesu, ja tiek renovēta arī būvju siltumapgādes sistēma;
2) noteikt pienākumu izmantot efektīvu atjaunojamo energoresursu vai bezemisiju siltumapgādes tehnoloģiju avotu, šo prasību attiecinot uz jaunām viena dzīvokļa mājām vai uz šādu māju renovācijas procesu, ja tiek renovēta arī šādas mājas siltumapgādes sistēma.
3) noteikt citus ierobežojumus siltumapgādes veida izvēlei atbildoši gaisa aizsardzības normatīvo aktu prasībām.
Minētā norma pilnvaro pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem noteikt siltumapgādes veidus attiecīgās pašvaldību teritorijas daļās, lai nodrošinātu siltumapgādes radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atjaunīgās enerģijas īpatsvara siltumapgādē un ēkās palielināšanu un importēto vai ievesto energoresursu apjoma samazināšanu.
Vēršam uzmanību, ka minētā pilnvarojuma mērķi, nodrošināt siltumapgādes radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atjaunīgās enerģijas īpatsvara siltumapgādē un ēkās palielināšanu un importēto vai ievesto energoresursu apjoma samazināšanu, ir valsts politikas, nevis pašvaldību politikas mērķi. Turklāt par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanu, kā arī importēto vai ievesto energoresursu apjoma samazināšanu ir atbildīga valsts, kurai ir saistošs vai kura sev ir izvirzījusi šādus mērķus, nevis pašvaldības. Turklāt valsts politikas mērķi līdzīgos apstākļos ir īstenojami visā valsts teritorijā vienādi, nevis katrā pašvaldības administratīvajā teritorijā atšķirīgi. Ievērojot minēto, saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumu Nr. 817 “Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums” 6.1. apakšpunktu Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā klimata politikas un enerģētikas politikas nozari reglamentējošo tiesību aktu projektus.
Ministrija piekrīt, ka pašvaldībām ir jāievēro klimata politikas un enerģētikas politikas nozari reglamentējošo tiesību aktos noteiktās prasības, tajā pašā laikā nepiekrītam, ka pašvaldībām patstāvīgi jānoregulē šādas politikas.
Vienlaikus norādām, ka pilnvarojums pašvaldībām izdot saistošo noteikumus, nevis Ministru kabinetam izdot noteikumus, paaugstina satversmības riskus ne vien dēļ tiesību aktu skaita, bet arī to juridiskās kvalitātes. Tādejādi, ja Klimata un enerģētikas ministrija nav gatava mainīt savu nostāju, tad atbilstoši Pašvaldību likuma 47. panta otrajai daļai lūdzam noteikt, ka Klimata un enerģētikas ministrijai par pienākumu sniegt atzinumu par pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kas nosaka siltumapgādes veidus attiecīgās pašvaldību teritorijas daļās, lai nodrošinātu siltumapgādes radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atjaunīgās enerģijas īpatsvara siltumapgādē un ēkās palielināšanu un importēto vai ievesto energoresursu apjoma samazināšanu.
 

-

Anotācijas 1.sadaļas 14.punktā (17.lpp) tiek norādīts kā kurināmais - dažādi sadzīves atkritumi, lūdzam to svītrot, jo sadzīves atkritumus ir aizliegts dedzināt.

Lūdzam teikumu izteikt šādā redakcijā - Vienlaikus tādas individuālās apkures iekārtas kā malkas krāsnis, kurās kā kurināmo izmanto malku, ogles, kūdru, kas kā  kurināmais veids  ir uzskatāms par visneefektīvāko apkures veidu, līdz ar to pāreja no malkas krāšņu izmantošanas uz efektīvām ekodizainam atbilstošām cietā biomasas kurināmā iekārtām, piemēram, granulu katliem dos tiešu ietekmi uz enerģijas galapatēriņa samazināšanu un valsts energoietaupījumu mērķu sasniegšanu.