Atzinums

Atbilstoši anotācijas sadaļas “Risinājuma apraksts” 1. punktā minētajam Tiesību akta projekts paredz valstij piekritīgās mantas aprites procesa vienkāršošanu un efektivizēšanu, nosakot, ka darbības ar valstij piekritīgo mantu veic tā tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes institūcija, kuras atbildīgā glabāšanā atrodas valstij piekritīgā manta, vairs neiesaistot Valsts ieņēmumu dienestu. Ja mantas glabāšanu līdz lēmuma pieņemšanai par tās konfiskāciju nodrošina Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests vai pašvaldību teritorijās esošās dzīvnieku patversmes, tad uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas par šīs mantas konfiskāciju pati attiecīgā iestāde arī pabeidz procesu un veic nepieciešamās darbības ar valstij piekritīgo mantu. Savukārt, ja tiek konfiscēti invazīvie dzīvnieki vai eksotiskie/īpaši aizsargājamie dzīvnieki vai augi atbilstoši Eiropas Padomes 1996. gada 9. decembra Regulai (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, tiesību akta projekts paredz, ka  lēmuma izpildi nodrošina tikai Dabas aizsardzības pārvalde.
Norādām, ka noteikumu projektā ietvertais regulējums attiecas tikai uz dzīviem īpatņiem un nav ietverta kustamā manta, kas ir nedzīvi īpatņi, kas var būt kravas ar koksni, krēmi, kaviāri, koraļļi u.c. No noteikumu projekta redakcijas izriet, ka Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) būs jānodrošina līgumu slēgšana par telpām muitā konfiscētās nedzīvās kustamās mantas uzglabāšanai, taču DAP rīcībā šādu līdzekļu nav un tādi nav paredzēti arī anotācijā, stājoties spēkā noteikumu projektam.
Ņemot vērā minēto, attiecībā uz starptautiskās tirdzniecības apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugā (CITES) lūdzam noteikumu projektā paredzēt, ka šādā gadījumā DAP nav vienīgā iesaistītā iestāde, kas ir par to atbildīga, un saglabāt tādu normatīvo regulējumu, lai DAP nebūtu uzlikts pienākums organizēt CITES konfiscēto kravu izsoles, jo tā nav DAP kompetence.

-

Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumos Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” noteikts:
3.2. līdz valstij piekritīgās mantas realizācijai, nodošanai bez maksas vai iznīcināšanai:
3.2.2. valstij piekritīgos dzīvniekus glabā vietā, kur tie atrodas.
Savukārt Noteikumu projekta 3.3. apakšpunktā noteikts šādi:
3.3. dzīvo kustamo mantu, kas atzīta par eksotiskiem un īpaši aizsargājamajiem dzīvniekiem un augiem atbilstoši Eiropas Padomes 1996. gada 9.decembra Regulai (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, kā arī ar invazīviem dzīvniekiem, pārņem Dabas aizsardzības pārvalde.
Salīdzinot noteikumu projekta regulējumu ar šobrīd spēkā esošo, noteikumu projekts nesatur normu par to, kur tiek turēti dzīvnieki, kamēr notiek to aizturēšanas/konfiskācijas process vai tiesvedība, proti, procesos līdz valstij piekritīgās mantas realizācijai, nodošanai bez maksas vai iznīcināšanai.
Savukārt no noteikumu projekta anotācijā ietvertā skaidrojuma izriet, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir tikai starpnieks un tāpēc uzreiz tiek noteikts, ka lēmumu pieņem Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kas no administratīvā sloga samazināšanas viedokļa ir atbalstāmi, taču nepieciešams noregulēt arī jautājumu par to, kur šāda veida dzīvā kustamā manta (dzīvie īpatņi) uzglabājama/turama, jo DAP kā valsts pārvaldes iestāde nevar to nodrošināt, un jāņem vērā, ka bieži vien to uzglabāšanai/turēšanai nepieciešamas specifiskas prasības.
Llūdzam noteikumu projektā ietvert normu, kas paredzētu, ka valstij piekritīgos dzīvos eksotiskos un īpaši aizsargājamos dzīvniekus un augus glabā vietā, kur tie atrodas, līdz DAP lēmuma pieņemšanai par tālāko rīcību ar tiem.

-

Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumos Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” (MK noteikumi Nr. 1354) paredzēts:
32.13. mantu, kuras sastāvā ietilpst Padomes 1996. gada 9. decembra Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, pielikumos un noteikumos par īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu uzskaitītās sugas (tai skaitā dzīvu dzīvnieku vai augu eksemplāri), – Dabas aizsardzības pārvaldei lēmuma pieņemšanai par tālāko mantas izmantošanu.
Šobrīd praksē Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņem mantu un ar aktu to nodod Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP), bet DAP pieņem lēmumu par tālāko rīcību ar to, piemēram, par konfiscētām čūskām pudelēs, krēmiem ar kaviāra ekstraktu vai lāča ādām utml. Atbilstoši DAP lēmumam manta var tikt nodota Latvijas nacionālajam dabas muzejam, palikt DAP sabiedrības informēšanas nolūkiem vai DAP pieņem lēmumu par mantas iznīcināšanu, par to informējot VID, kas tālāk veic darbības mantas likvidēšanai.
DAP vērš uzmanību, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību (Regula) 8. panta 6. punkts nosaka:
Dalībvalstu kompetentās iestādes var pēc saviem ieskatiem pārdot jebkuru B līdz D pielikumā uzskaitīto sugu īpatni, ko tās konfiscējušas saskaņā ar šo regulu, ar noteikumu, ka tas tādējādi tieši neatgriežas pie personas, no kuras tas ticis konfiscēts vai kura piedalījusies pārkāpumā. Šādus īpatņus tad var izmantot visiem nolūkiem, it kā tie būtu likumīgi iegūti.
Līdz ar to, secināms, ka preces, kuru sastāvā ir starptautiskās tirdzniecības apdraudētās savvaļas dzīvnieku un augu sugas (CITES), ja vien tās nav Regulas A pielikuma sugas, būtu iespējams nodod atsavināšanai, paredzot, ka pirms tam DAP kā kompetentā CITES iestāde veic izvērtējumu Regulas kontekstā par turpmāko rīcību ar mantu un notiek savstarpēja informācijas apmaiņa starp izsoles veicēju un DAP. Noteikumu projektā šāda iespēja netiek paredzēta.
Norādām arī, ka Regulas 16. panta 3. punkts paredz:
Ja īpatnis tiek konfiscēts, to uztic konfiscējušās dalībvalsts kompetentai iestādei, kura: a) pēc konsultācijām ar dalībvalsts zinātnisko iestādi īpatni nogādā vietā vai citādi atbrīvojas no tā apstākļos, ko tā uzskata par piemērotiem un savienojamiem ar Konvencijas un šīs regulas noteikumiem un mērķiem; un b) pēc dzīva īpatņa ievešanas Kopienā, konsultējoties ar eksporta valsti, var nogādāt īpatni atpakaļ šajā valstī uz vainīgās personas rēķina.
Secināms, ka arī šajā gadījumā būtu jākonsultējas ar DAP un jāpieņem attiecīgs lēmums.
Noteikumu projektā nepieciešams saglabāt normu, ko satur iepriekš minētais MK noteikumu Nr. 1354 32.13. apakšpunkts, to precizējot atbilstoši noteikumu projekta kontekstam, ņemot vērā, ka  Valsts ieņēmumu dienestam vai Nodrošinājuma valsts aģentūrai ir pieredze konfiscēto objektu realizācijā. Piedāvājam šādu redakciju:
Par mantu, kuras sastāvā ietilpst Padomes 1996. gada 9. decembra Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, pielikumos uzskaitītās sugas un īpaši aizsargājamās sugas (tai skaitā dzīvu dzīvnieku vai augu eksemplāri) – informējama Dabas aizsardzības pārvalde lēmuma pieņemšanai par tālāko mantas izmantošanu. Ja Dabas aizsardzības pārvalde pieņem lēmumu par mantas realizāciju, tad tās realizācijas pienākums nosakāms Valsts ieņēmumu dienestam vai Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

-