Atzinums

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka nav atbalstāma nelimitēta valsts budžeta saistību uzņemšanās. Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta ceturtā daļa paredz, ka saistības, kuras no budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts saistībām. Līdz ar to, jautājums par sadarbības līguma un nodomu protokola slēgšanu ar Cēsu novada pašvaldību, ir virzāms tikai tad, kad veicamajām darbībām ir rasts finansiālais nodrošinājums. Atzīmējam, ka jautājums par papildus nepieciešamo finansējumu ir skatāms ikgadējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta rīkojuma projekta 3.punkts ir svītrojams.

-

Norādām, ka nav pamatojuma rīkojuma projekta 4.punktā paredzētajam, jo nepieciešamā finansējuma apmērs var mainīties, t.i., gan palielināties, gan samazināties. Bez tam no šajā punktā sniegtās informācijas nav saprotams, ka papildu nepieciešamais finansējums projekta īstenošanas gadījumā indikatīvi ir 691 785 euro apmērā, jo 184 808 euro jau šobrīd ir plānoti Kultūras ministrijas budžetā Latvijas Nacionālā arhīva darbības nodrošināšanai. Attiecīgi rīkojuma projekta punkts ir precizējams pieņemot zināšanai potenciāli nepieciešamo finansējumu Latvijas Nacionālā arhīva ēkas daļas nomas maksas (tajā skaitā Cēsu novada pašvaldības aizņēmuma daļas un aizņēmuma procentu maksājumu izmaksas, kas saistītas ar Latvijas Nacionālā arhīva ēkas daļas izbūves nodrošināšanu) un apsaimniekošanas līguma maksas, izmaksas papildus apsaimniekošanas pakalpojumu un komunālo pakalpojumu segšanai. Papildus norādām, ka minētais punkts šobrīd veido pretrunu arī ar rīkojuma projekta 6. un 9.punktu, jo 4.punktā uzrādītā summa ietver sevī arī kapitālieguldījumu atmaksas komponenti, bet gadījumā, ja šie izdevumi tiek nosegti no nekustamo īpašumu atsavināšanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, nav pamata tos vēl papildus ik gadu plānot Kultūras ministrijas budžetā.

-

Finanšu ministrija (Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ))  neatbalsta rīkojuma projekta papildināšanu ar  8.un 9.punktu, ņemot vērā, ka saskaņā ar VNĪ NĪ portfeļa attīstības stratēģiju, VNĪ pārvaldīšanā nodotie valsts nekustamie īpašumi ir atsavināmi un ieguldāmi pamatportfeļa īpašumu sakārtošanā.

Šobrīd Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pants nosaka, ka publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā. Līdz ar to, kur ieskaitāmi publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtie līdzekļi, nosaka likums.

Vienlaikus, vēršam uzmanību, ka ar 01.01.2025. spēkā stājas Publiskas personas mantas  atsavināšanas likuma 47.pantā noteiktā kārtība, t.i. - valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" un privatizāciju veicošā institūcija izlieto to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai. Valsts kustamās mantas un atvasinātas publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā. Atsavināšanas izdevumu apmēru un atsavināšanā iegūto līdzekļu izlietojumu nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to rīkojuma projekta 9.puntkā noteiktais  ir pretrunā arī ar Publiskas personas mantas  atsavināšanas likuma 47.pantā noteikto kārtību par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūto līdzekļu izlietošanu.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu un atkārtoti lūdzam IV daļā "Risinājuma varianti" detalizēti skaidrot, kā  ņemot vērā likuma “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” (turpmāk – likums) 36.panta pirmās daļas 1.punktu, kas paredz, ka pašvaldībām  ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai iespējams saņemt aizņēmumus ar apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu, un ERAF avansa apmēru  pašvaldība plāno īstenot projektu pilnā apmērā. Līdz ar to lūdzam norādīt pašvaldības budžeta līdzfinansējumu projekta īstenošanai, lai projekta īstenošanā nodrošinātu finanšu resursus saistību pilnīgai segšanai. Vēršam uzmanību, ka pašvaldība aizņēmumu līdzfinansējuma daļai kā resursu varēs plānot tikai tad, ja  to paredzēs gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikti aizņemšanās nosacījumi.
 

-

Saskaņā ar rīkojuma projekta 1.punktu paredzēts atbalstīt konceptuālā ziņojuma “Par Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centra, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krātuvju un Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva izveidi Cēsīs” (turpmāk - konceptuālais ziņojums) otro risinājuma variantu. Konceptuālā ziņojumā norādīts, ka šī ziņojuma ietvaros, izvērtējot ieceri par LNA Vidzemes reģiona centra izveidi Cēsīs un jaunas arhīva funkcijai atbilstošas ēkas būvniecību, no Cēsu novada pašvaldības puses ir izteikts sadarbības priekšlikums kopīgas ēkas būvniecībai.
Vienlaikus atbilstoši konceptuālajā ziņojumā ietvertajam otrajam risinājuma variantam viens no paredzētajiem soļiem īpašuma attiecību risināšanai ir pēc Cēsu novada pašvaldības un Latvijas Nacionālā arhīva (turpmāk - LNA) nomas līgumā noteiktā nomas perioda beigām, pēc kura LNA ir atmaksājis Cēsu novada pašvaldībai kapitālieguldījumus ēkas daļas izbūvei LNA vajadzībām, Cēsu novada pašvaldības faktiski radušos kapitālieguldījumu segšanas attiecībā par LNA izbūvētās ēkas daļu (šī izmaksu summa ir iekļauta LNA nomas maksas prognozē), Cēsu novada pašvaldība lemj par atlikušā kopīpašuma sadalīšanu domājamās daļās un nodot bez atlīdzības īpašumā Latvijas valstij KM personā zemes gabala (zemes vienības kadastra apzīmējums Nr.42010040722) un jaunuzbūvētās ēkas domājamās daļas kultūras funkciju veikšanai (konceptuālā ziņojuma 27.lp.7.p.).
Vēršam uzmanību, ka atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošana bez atlīdzības valsts īpašumā funkcijai nodrošināšanai, ir realizējama Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma ietvaros. Bet, ievērojot konceptuālajā ziņojumā norādīto, proti, ka ir paredzēts, ka LNA nomas periodā atmaksās Cēsu novada pašvaldībai kapitālieguldījumus, ko pašvaldība būs ieguldījusi LNA vajadzībām nepieciešamā īpašuma (ēkas daļas) izbūvei, atkārtoti aicinām izvērtēt un precizēt kopīpašuma izveidošanas (LNA vajadzībām izbūvētās ēkas daļas nodošanas valstij Kultūras ministrijas personā) pamatojumu.

-

Ņemot vērā izteiktos iebildumus par rīkojuma projektu, attiecīgi ir precizējama Konceptuālā ziņojuma VI sadaļa “Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu” un VIII sadaļa “Priekšlikumi turpmākai rīcībai”.

-

Atkārtoti norādām, ka Konceptuālā ziņojuma I sadaļā "Kopsavilkums" minēts, ka Konceptuālais ziņojums nerisina nekustamā īpašuma aprīkojuma jautājumus – kustamās mantas iegādes un piegādes jautājumus. Lai gūtu priekštatu par kopējo iespējamo ietekmi uz valsts budžetu, Konceptuālais ziņojums ir papildināms, norādot arī plānotās aprīkojuma izmaksas pilnvērtīgai plānotā arhīva nekustamā īpašuma funkcionalitātei.

-

Lūdzam precizēt konceptuālā ziņojuma sadaļā ''VI. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu" zem tabulas Nr.12 "VZD izmaksu prognoze" sniegto informāciju atbilstoši Ministru kabineta rīkojuma projekta 10.punktam. 

-

Ņemot vēra, ka iebildums komercdarbības atbalsta kontekstā ņemts vērā daļēji, lūdzam tomēr papildināt konceptuālo ziņojumu arī ar skaidrojumu, vai  atbalsts Latvijas Nacionālajam arhīvam un Valsts zemes dienestam ir paredzēts valsts deleģēto funkciju veikšanai, minot atbilstošo normatīvo aktu, kas paredz attiecīgas funkcijas veikšanu. Ja tomēr atbalsts plānots saimnieciskai darbībai, lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar izvērtējumu pret Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām pazīmēm, secinot, vai atbalsts ir vai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.  
 

-