Atzinums

(26. lpp.) "IZM rosina ar 2024. gada 1. septembri veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai uzlabotu darba slodzes sadalījuma regulējumu profesionālās ievirzes skolotājiem, sporta treneriem un interešu izglītības skolotājiem un sākot ar 2025. gada 1. septembri ieviest pārējos augstākminētos principus un metodoloģijas maiņu."

Ņemot vērā, ka profesionālās ievirzes izglītībā un interešu izglītībā ir pietiekami ievērojama pašvaldības finansēto pedagogu atalgojuma daļa un valsts budžeta finansējums minētajam mērķim nav plānots palielināt, tad, mainot slodzes sadalījumu ar 2024.gada 1.septembri uz 25+5 līdzšinējo 26+4 vietā: 1) Palielināsies pašvaldības finansējuma daļa, lai nodrošinātu papildus 1,2 stundas uz 1 pedagoga slodzi (piemērs: Ja līdz šim bija tarificētas 26 stundas + 4 citi pienākumi, tad pēc izmaiņu veikšanas šo pašu 26 stundu finansēšanai būs nepieciešamas kopumā 31,2 apmaksātas darba stundas – 26/25*5=31,2; 2) Pastāv risks, ka palielināsies pašvaldības iesaiste finansējuma apmērā līdz šim valsts finansēto pedagoģisko slodžu nodrošināšanai, ja valsts finansējums nepalielināsies par 1,2 stundām uz vienu slodzi. Šajā gadījumā valsts finansēto kontaktstundu skaita samazināšanās gadījumā, starpību nāksies segt pašvaldībām (lai nesamazinātu līdzšinējo izglītojamo skaitu). Ierosinājums - domāt par izmaiņu profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogu darba slodzes sadalījumam ieviešanu reizē ar pārējo pedagogu darba slodzes izmaiņām – ar 2025.gada 1.septembri. 
Lai arī grozījumos Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" ir paredzēts izņēmums, kur iestādes vadītājs var vienoties par citu kārtību, direktors paliek neērtā pozīcijā, jo tas nozīmētu lūgt strādāt vairāk nekā noteikts, nesedzot starpību. Aicinājums šo nerealizēt šobrīd, daudzviet notiek audzēkņu uzņemšana (maija beigas, jūnijs). 

-

Lūdzam ietvert tekstā, ka informatīvais ziņojums tiek ieviests paralēli  finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai.

RACA pašvaldību vidū valda vienprātība, ka šobrīd svarīgākais ir finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešana. Slodžu balansēšanai jānotiek pakāpeniski, lai neveidotos situācija, ka nav iespējams nodrošināt mācību programmas izpildi, turklāt, kā izglītību nodaļu vadītāji norāda, ka slodžu balansēšanas proporcijai jābūt vairāk rekomendējošai, nevis piespiedu mehānismam (Citējot: “Ja par to sāks kontrolēt, tas būs nepatīkams moments. Visticamāk, ka pedagogi nāks ar vēlmi, bet pašvaldības nevarēs nodrošināt, tas radītu haosu”). Šāda prasība tiek izvirzīta vairāku iemeslu dēļ, no kuriem galvenie – pedagogu un līdzekļu trūkums. Ņemot vērā, ka joprojām ir gana daudz deficīto jomu, var tiekties uz kādu noteiktu proporciju, bet ar noteikumu, ka joprojām tiek saglabātas tiesības vērtēt konkrēto situāciju un izglītības iestādes vadītājs var rīkoties, vadoties no faktiskās situācijas. Vēršam uzmanību, ka ir ne mazums izglītības iestāžu, kas jau šobrīd nevar izpildīt 65/35 proporciju. Ja runājam par proporciju, izskan vairāki jautājumi: 1) Vai pietiks naudas proporcijas īstenošanai? 2)  vai pietiks pedagogu? 3) Kāds būs finansējums uz 1 izglītojamo? Ja finansējums nepalielinās, lai īstenotu proporciju, tad pašvaldību budžeti nebūs risinājums. Jau esošās saistības izglītības jomā pašvaldībām ir apjomīgas, turklāt tās pieaug nepārtraukti (ja nepieciešams, varam iesniegt aprēķinus).
 

-

Piedāvājam izskatīšanai sekojošu modeli: Nosakot stingu normatīvo kontaktstundu skaitu, skolas administrācijai samazinās iespējas efektīvi tarificēt mācību plāna stundas, jo parādīsies  "liekas" mācību priekšmetu stundas, kuras formāli nevarēs iekļaut konkrētā pedagoga tarifikācijā, bet skolā nebūs cits pedagogs, kuram šīs dažas stundas tarificēt. Šo balansu vajag noteikt uz finansēšanas procesu iestādei kopā, nevis katram pedagogam individuāli. Modelis, uz kuru iestādei vajadzētu tiekties - katra pedagoga individuālais balanss sakrīt ar iestādes balansu. Šobrīd padagogu nepietiekmības dēļ nevajag noteikt ideālo modeli, tik daudz enerģijas veltām pedagoga darba uzskaitei, bet novārtā atstāts ir pedagoga amata apraksts jeb, kas pedagogam jādara un par ko būtu jāsaņem alga.
Eksistējošs piemērs. Novadā ir 2 skolas un katrā ir sava pieeja slodžu balansēšnas proporcijas realizēšanā (pielietošanā). Pamatskolā tiek ievērots 65+35. Pedagogu darba samaksas valsts finansējums ir pietiekošs, lai nodrošinātu mācību plānā paredzēto mācību priekšmetu stundu tarificēšanu un atbilstoši nodrošināt 35% citu pienākumu apmaksu. Jāpiebilst, ka pašvaldība finansē 0,5 slodzes direktora vietnieku un skolotājiem tiek piemērotas zemākās algas likmes. Administrācijai ir sarežģīti nodrošināt izpratni par vienādu attieksmi saistībā ar papildus pienākumiem, jo ir darbietilpīgie priekšmeti (valodas, matemātika) un ne tik intensīvi (mūzika, sports). Praktiski tas nozīmē, ka nepieciešams konkrēti nodefinēt papildus pienākumu saturu un kontrolēt tā izpildi tiem skolotājiem, kuriem faktiski nav tik liela šī papildus noslodze. Savukārt noslogotajiem skolotājiem tik un tā paliek neapmaksāti darbi.
Otrā skolā individuāli netiek ievērots 65+35. Tas dod administrācijai lielāku iespēju nodrošināt mācību plāna tarificēšanu, atsevišķos gadījumos nosakot lielāku kontaktstundu skaitu pedagogam. Savukārt papildus darbs tiek individuāli kalibrēts un apmaksāts kombinējot darba stundu slodzē un piemaksās. Šī individuālā pieeja ļauj konkrēti noteikt arī konsultāciju stundu skaitu, atbilstoši iespējām tās realizēt.
 

-

Atbalstām pieeju darba laika uzskaitei astronomiskajās stundās (32.lpp.) un lūdzam to ieviest maksimāli drīz. Vienlaikus lūdzam veidot vienotu definējumu (kas ir kontaktstunda, kas - citi pienākumi).  Lūdzam apdomāt sekojošu sabalansējumu, sadalot slodzi 3 daļās, kur:
1) Kontaktstundu laiks (kas ir mācību stundas, var arī 1 audzināšanas stundu, kas kontaktā);
2) Citi jeb papildus pienākumi, kuri ir proporcionāli mācību stundu apjomam;
3) Citi pienākumi, kuriem nav saistības ar kontaktstundu skaitu – sanāksmes, papildus konsultācijas, dežūras, pasākumi utt.
 

-