Atzinums

Par mantojuma aizgādnību.
Ievērojot, ka likumprojekts "Grozījumi Notariāta likumā" tiek virzīts vienotā paketē ar likumprojektu "Grozījumi Civillikumā", akcentējam  sekojošo.
Kā jau LPS, bāriņtiesu un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas pārstāvji uzsvēra  2022.gada 16.februāra darba grupas Civillikuma mantojuma tiesību daļas grozījumu izstrādei sēdē, gan arī  LPS norādīja sākotnēji sniegtajā atzinumā (LPS 10.05.2021 vēstule  Nr. 202104/SAN3540/NOS323) mantojuma aizgādnība bāriņtiesām, kā arī lietas par promesošo un pazudušo personu mantu bāriņtiesām kopumā ir neraksturīga funkcija, kuru būtu jānodod citu jomu pārstāvjiem, piemēram, zvērinātiem notāriem, pie kuriem mantojuma lieta jau atrodas.
Pie tam  uzsveram, ka 2022.gada 16.februāra darba grupas Civillikuma mantojuma tiesību daļas grozījumu izstrādei sēdē arī no atsevišķiem darba grupas locekļiem tika pausts viennozīmīgs atbalsts tam, ka bāriņtiesas ir atbrīvojamas no minētās funkcijas. Līdz ar to tas ir arī mantojuma tiesību ekspertu, kas piedalās attiecīgajā darba grupā, secinājums.
Uzskatām, ka tieši šobrīd, līdz ar Civillikuma mantojuma tiesību daļas modernizāciju, ir virzāms arī iepriekšminētais jautājums. Attiecīgi darba grupas uzdevums arī ir izvērtēt, kam minēto funkciju nodot, piedāvājot  jauno konceptu apspriešanai likumdevējam. Pie tam nepieciešamības gadījumā,  attiecībā uz šo normu likumprojektā var tikt ietverts Pārejas noteikums ar atliktu spēkā stāšanās termiņu, tādējādi radot iespēju saprātīgā termiņā sagatavoties funkcijas izpildei.
 

-

Lūdzam papildināt likumprojektu ar jaunu Pārejas noteikumu punktu, attiecībā uz jau uzsāktajām mantojuma lietām, nodrošinot, ka tās tiek pabeigtas saprātīgā laika periodā no likuma grozījumu spēkā stāšanās

-

 Atbilstoši digitālās pārvaldes konceptam, ka valsts pārvalde savu darbību pieskaņo un pielāgo sabiedrības, uzņēmēju un citu iesaistīto pušu vajadzībām un gaidām un veido sadarbības modeļus, kas ir personalizēti, interaktīvi un vienkārši pieejami, kā arī ņemot vērā faktu, ka par ļoti daudzu sen mirušu Latvijas valsts piederīgo nekustamajiem īpašumiem gadiem ilgi nav izsludināta mantojuma atklāšanās, tādejādi publiskajos reģistros nekustamā īpašuma īpašnieki gadiem ir mirušas personas, lūdzam papildināt likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” ar jaunu pantu šādā redakcijā:


 

“Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:
“Tiesu administrācija līdz 2025.gada 31.decembrim  nosūta notāram informāciju par nepieciešamību izsludināt mantojuma atklāšanos attiecībā uz Latvijas valsts piederīgo, kura nāves fakts reģistrēts Fizisko personu reģistrā pirms šī likuma stāšanās spēkā un uz kura vārda Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts nekustamais īpašums un par  kura atstāto mantojumu nav izsludināta mantojuma atklāšanās.”

Atbilstoši digitālās paŗvaldes konceptam modernizētas mantošanas tiesības iekļauj arī atbilstošu informācijas izveidi, uzkrāšanu un apriti digitālā un automatizētā veidā, atbilstoši  valsts informācijas sistēmām noteiktajiem principiem, t.sk., ka valsts informācijas sistēmu darbības gaitā informācija par datu subjektu un tam piekritīgajiem reģistrējamiem objektiem reģistrējama tikai vienu reizi atbilstošajā reģistrā, kā arī dati reģistrā ir  kā strukturizēts informācijas tehnoloģiju un datu bāzu kopums, kuru lietojot tiek nodrošināta valsts funkciju izpildei nepieciešamās informācijas ierosināšana, radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, izmantošana un iznīcināšana, kas atļauj šos datus automatizēti nodot un lietot citos publiskās pārvaldes procesos. Atbilstoši ir janodrošina arī mantojuma reģistra atbilstība valsts informācijas sistēmām izvirzītajām prasībām.

64. Noteikumus par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un vešanas kārtību un par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu izdod Ministru kabinets.

Izteikt likuma 64.pantu šādā redakcijā: 
"64. Noteikumus par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un vešanas kārtību un par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu izdod Ministru kabinets. Mantojuma reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kas nodrošina automatizētu datu apmaiņu ar valsts un pašvaldību informācijas sistēmām valsts un pašvaldību funkciju veikšanai."

Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:
"Ministru kabinets izdodot šī likuma 64.pantā paredzētos mantojuma reģistra noteikumus, nodrošina vismaz šādu strukturētu datu esību par mantojuma lietām, kas tiek nodoti nodokļu administrācijai:
1. reģistrācijas numurs;
2. ieraksta izdarīšanas gads, diena, mēnesis, stunda un minūte;
3. mantojuma atstājēja vārds, uzvārds. Ja mantojuma atstājējs ir citas valsts pilsonis, norāda vārda un uzvārda rakstību oriģinālformā, latīņalfabētiskajā transliterācijā;
4. mantojuma atstājēja personas kods (ja tāda nav, dzimšanas gads, diena, mēnesis);
5. mantojuma atstājēja miršanas gads, diena, mēnesis;
6. tā zvērinātā notāra vārds, uzvārds un prakses vietas adrese, kura lietvedībā atrodas mantojuma lieta;
7. mantojuma atklāšanās izsludināšana, tai skaitā pilns sludinājuma teksts;
8. piezīmes;
9. termiņš mantojuma pieņemšanai mantiniekiem, termiņš pretenziju pieteikšanai kreditoriem;
10. informācija par mantojuma aizgādni – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, datums no kura nodibināta aizgādnība, datums, kurā aizgādnība beigusies;
11. informācija par mantojuma saraksta esamību, tā sastādītāju un sastādīšanas laiku, mantojuma sarakstā iekļauto īpašumu adrese, kadastra numurs un sarakstā norādītā vērtība;
12. informācija par personām, kas pieņēmušas mantojumu,  - vārds, uzvārds, personas kods (ja tāda nav, dzimšanas gads, diena, mēnesis), adrese (ja persona nav Latvijas pilsonis/nepilsonis), informācija par katram mantiniekam piekritīgo domājamās daļas apmēru no mantojuma;
13. informācija par testamenta esamību, tajā iekļautajiem nekustamajiem īpašumiem (īpašuma adrese un kadastra numurs), testamentāro mantinieku vārds, uzvārds personas kods (ja tāda nav, dzimšanas gads, diena, mēnesis), adrese (ja persona nav Latvijas pilsonis/nepilsonis) un informācija par katram mantiniekam piekritīgo mantojumā ietilpstošo nekustamo īpašumu vai tā daļu;
14. mantojuma lietas izbeigšanas datums. “

 

Tā kā bezmantinieka manta piekrīt valstij, tad 294.pants ir jāpapildina ar valsts institūciju, kas var lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos.

Izteikt 294.pantu šādā redakcijā:
"294. Izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt mantinieks, persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks), testamenta izpildītājs, mantojuma aizgādnis, valsts institūcija, pašvaldība, kuras teritorijā atrodas mantojuma atstājējam piederējušais nekustamais īpašums, pašvaldības iestāde, kas uzskatāma par ieinteresēto personu mantojuma lietā, nekustamā īpašuma kopīpašnieks, legatāri vai kreditori, juridiska persona, kuras dalībnieks bija mantojuma atstājējs un mantojuma atstājēja parādnieki."
 

Iebilstam pret 277.panta izslēgšanu. Ir jāpastiprina notāru pienākums  izsludināt mantojuma atklāšanos, nevis tas jāsašaurina. Nav pieļaujama situācija, kad ilgstoši netiek sakārtotas nekustamo īpašumu piederības lietas tikai tāpēc, ka neviens neierosina uzsākt mantojuma procedūru.

Izteikt 277.pantu šādā redakcijā:
"277. Zvērināts notārs šajā likumā noteiktajā kārtībā izsludina mantojuma atklāšanos, bet noteikti izludina mantojuma atklāšanos visos gadījumos, kad  piekritīgam notāram ienāk ziņas par tādas personas nāvi, kurai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts nekustamais īpašums."

Atbilstoši jau iepriekš minētajam pamatojumam (LPS 10.05.2021.vēstule Nr.202104/SAN3540/NOS323), ka nekustamā īpašuma nodoklis nav izvēles maksājums, bet gan nesaraujami saistīts ar nekustamā īpašuma esības faktu, atbilstoši jāmodernizē arī mantošanas tiesību normas.

Izteikt likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” 13.punktā piedāvāto Notariāta likuma 318.panta 6.¹punktu šādā redakcijā:
“6.¹) prasījumus, kas izriet no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma, prasījumus, kas nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu un pieteiktās kreditoru pretenzijas.”
 

Atbilstoši jau iepriekš minētajam pamatojumam (LPS 10.05.2021.vēstule Nr.202104/SAN3540/NOS323), ka nekustamā īpašuma nodoklis nav izvēles maksājums, bet gan nesaraujami saistīts ar nekustamā īpašuma esības faktu, atbilstoši jāmodernizē arī mantošanas tiesību normas.

Izteikt likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” 8.punktā piedāvāto Notariāta likuma 297.²pantu šādā redakcijā:
“297.² Par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem, kas izriet no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma, un prasījumiem, kas ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, bez atsevišķa kreditoru lūguma, zvērināts notārs, pamatojoties uz publiskajos reģistros pārbaudāmām ziņām, informē mantiniekus.
Ja uz mantojuma atstājēja vārda Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts nekustamais īpašums, zvērināts notārs tiešsaistes datu pārraides režīmā noskaidro no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma izrietošo prasījuma apmēru.
Tāpat notārs informē mantiniekus par kreditoru prasījumiem, kuri ir nodrošināti ar mantojuma atstājējam piederējušo mantu.
Ja mantojuma atstājēja kreditors, kura prasījums ir nodrošināts ar hipotēku vai komercķīlu, ir kredīta reģistra dalībnieks, zvērināts notārs kredītu reģistrā noskaidro atlikušo prasījuma apmēru.”

 

Atbilstoši jau iepriekš minētajam pamatojumam (LPS 10.05.2021.vēstule Nr.202104/SAN3540/NOS323), ka nekustamā īpašuma nodoklis nav izvēles maksājums, bet gan nesaraujami saistīts ar nekustamā īpašuma esības faktu, atbilstoši jāmodernizē arī mantošanas tiesību normas.

Izteikt likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” 7.punktā piedāvāto Notariāta likuma 297.panta ceturto teikumu šādā redakcijā:
“297. [..] Zvērināts notārs sludinājumā par mantojuma atklāšanos norāda informāciju par to, ka termiņā nepieteiktās mantinieku tiesības izbeidzas un termiņā nepietiktās kreditoru, kuru prasījumi neizriet no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma un kuru prasījumi nav nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, pretenzijas tiks dzēstas.”
 

Atbilstoši jau iepriekš minētajam pamatojumam (LPS 10.05.2021.vēstule Nr.202104/SAN3540/NOS323), ka nekustamā īpašuma nodoklis nav izvēles maksājums, bet gan nesaraujami saistīts ar nekustamā īpašuma esības faktu, atbilstoši jāmodernizē arī mantošanas tiesību normas.

Izteikt likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” 5.punktā piedāvāto Notariāta likuma 284.panta pirmās daļas 5.¹punktu šādā redakcijā:
“5.¹) prasījumus, kas izriet no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma, prasījumus, kas nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu un pieteiktās kreditoru pretenzijas.”

Atbilstoši jau iepriekš minētajam pamatojumam (LPS 10.05.2021.vēstule Nr.202104/SAN3540/NOS323), ka nekustamā īpašuma nodoklis nav izvēles maksājums, bet gan nesaraujami saistīts ar nekustamā īpašuma esības faktu, atbilstoši jāmodernizē arī mantošanas tiesību normas

Papildināt likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” 2.punktā piedāvāto Notariāta likuma 259.¹panta redakciju ar 5.punktu šādā redakcijā:
“5) ja uz mantojuma atstājēja vārda Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts nekustamais īpašums, informē pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, par to, ka mantojums ir izsludināts.”
 

Iepazīstoties ar precizēto likumprojektu paketi, secināms, ka tajā joprojām nav iestrādāts tiesiskais regulējums, kas ļautu kreditoriem pārliecināties par to, ka kreditoru prasījumu apmierināšana norisinās godīgi un nav pamata to apstrīdēt, jo vienīgā informācija, kuras pieejamība nodrošināta Civillikumā, ir mantojuma sarakstā iekļautā īpašumu vērtība, bet kreditoru rīcībā nav ziņu par to, cik un kādi ir pārējo kreditoru prasījumi.
Lai risinātu iepriekšminēto situāciju, ir nepieciešams tiesiskajā regulējumā ietvert normu, kas paredz pienākumu mantiniekiem pirms norēķināšanās ar kreditoriem iesniegt zvērinātam notāram aprēķinu par to, kādā kārtībā un apmērā tiks veikts norēķins ar kreditoriem. Savukārt zvērināta notāra kā personas, kuras rīcībā ir informācija par visiem mantojuma atstājēja kreditoriem, pienākumam ir jābūt minēto kreditoru informēšana par saņemto aprēķinu, dodot iespēju ar to iepazīties, lai lemtu par mantinieka sagatavotā aprēķina atbilstību normatīvajam regulējumam un tā apstrīdēšanas nepieciešamību. Papildus jāparedz pienākums kompetentai institūcijai izstrādāt detalizētus noteikumus ar kārtību, kādā zvērināts notārs īsteno uzraudzību pār mantinieku tiesiskiem norēķiniem ar kreditoriem.

 

Lūdzam likumprojektu papildināt ar normām, kas nodrošinās, ka kreditoru prasījumu apmierināšana norisinās godīgi un nav pamata to apstrīdēt.

Ar grozījumiem paredzēts izteikt Notariāta likuma 259.3pantu šādā redakcijā:  “Zvērināts notārs izsniedz lietvedības kārtībā apliecinātu mantojuma apliecības kopiju kreditoriem, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā. Nodokļus administrējošajām iestādēm, pamatojoties uz to pieprasījumu sakarā ar nodokļu administrēšanu un kreditoriem, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā vai par kuriem ziņas mantojuma lietā iekļāvis notārs, pamatojoties uz pieprasījumu sakarā ar mantojuma atstājēja saistību izpildi, zvērināts notārs izsniedz ziņas par personām, kuras ir izteikušas gribu pieņemt mantojumu un pierādījušas savas mantojuma tiesības, kā arī, ja iespējams, ziņas par to domājamo daļu apmēru mantojumā.”
        Citētās tiesību normas redakcijai ir izšķiroša nozīme, lai jau no mantojuma pieņemšanas brīža būtu iespējams veikt korektu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu. Likumprojektā piedāvātajā redakcijā ietvertie vārdi “ja iespējams” atstāj visai plašas interpretācijas iespējas un rada pamatotas bažas par iespēju īstenot vienveidīgu nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas praksi mantoto īpašumu gadījumā. Vienlaikus šī redakcija ietver tikai likumiskās mantošanas gadījumus, jo testamentārās un līgumiskās mantošanas gadījumos mantojuma masa visai reti tiek novēlēta domājamās daļās, kā arī neaptver situācijas, kad mantojuma sastāvā ir legāti, kā arī neparedz pienākumu sniegt ziņas par to kā mantojums sadalāms mantinieku starpā, kas ir ļoti būtiksi, lai adminsitrējot nekustamā īpašuma nodokli, nodorošinātu vienādu tā aprēķināšanas kārtību.
 

Likuma 259.³pantu  izteikt šādā redakcijā:
“259.³ Zvērināts notārs izsniedz lietvedības kārtībā apliecinātu mantojuma apliecības kopiju kreditoriem, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā. Kreditoriem, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā vai par kuriem ziņas mantojuma lietā iekļāvis notārs, pamatojoties uz pieprasījumu sakarā ar mantojuma atstājēja saistību izpildi, savukārt nodokļus administrējošajām iestādēm  bez atsevišķa pieprasījuma un ne vēlāk kā 3 mēnešu laikā pēc sludinājuma par mantojuma atklāšanos noteiktā termiņa notecējuma, zvērināts notārs izsniedz ziņas par personām, kuras ir izteikušas gribu pieņemt mantojumu un pierādījušas savas mantojuma tiesības, kā arī kā arī ziņas par legatāriem un to kā mantojums sadalāms mantinieku starpā.” 

Saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam digitālā transformācija ietekmē visas ekonomikas nozares un ikdienu, darbu un saziņu, turklāt digitalizācijas integrēšana nozaru politikās uzskatāma gan par izaicinājumu, gan būtisku to attīstību veicinošu elementu. Līdz ar to digitālajās tehnoloģijās balstītu darbības, pārvaldības un sadarbības modeļu ieviešana, procesu un pakalpojumu automatizācija, inovatīvu digitālo tehnoloģiju pārdomāta un racionāla ieviešana, ar valsts pakalpojumu sniegšanu saistīto informācijas resursu mērķtiecīga pārvaldība būs arī turpmākas valsts pārvaldes modernizācijas stūrakmens. Arī Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam digitalizācijas turpmāko attīstību identificē kā caurvijošu elementu attiecībā uz visām nozarēm.
          No digitālās pārvaldes koncepta izriet, ka valsts pārvalde savu darbību pieskaņo un pielāgo sabiedrības, uzņēmēju un citu iesaistīto pušu vajadzībām un gaidām un veido sadarbības modeļus, kas ir personalizēti, interaktīvi un vienkārši pieejami. Digitālās transformācijas mērķu īstenošana nozīmē arī mērķtiecīgu datu digitalizāciju, strukturizēšanu, datus uzturošo informācijas sistēmu pieslēgšanu valsts vienotai datu telpai, tādā veidā panākot, ka visi dati, kas nepieciešami valsts pārvaldes funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai, ir pieejami vienotās datu telpas informācijas pakalpojumu ietvaros, turklāt tos ir iespējams izmantot arī ārpus publiskās pārvaldes.
          Pamatojoties uz iepriekšminēto, arī mantošanas jomas normatīvo aktu pilnveidē ir jāņem vērā nepieciešamība digitāli transformēt šo jomu, izmantojot tās iespējas, kas radušās digitālajā ērā, jo īpaši procesu automatizācijā, nodrošinot katrā no etapiem tādu strukturētu datu esību, kādi ir nepieciešami efektīvai digitālo procesu virzībai un informācijas apmaiņas norisei starp mantojuma lietā iesaistītajām personām.

259.¹ pantu izteikt šādā redakcijā:
“259.¹ (1) Pēc mantojuma lietas uzsākšanas zvērinātam notāram valsts informāciju sistēmu savietotājs nosūta informāciju par mantojuma atstājēja:
1) pēdējās gribas rīkojuma aktu, ja tāds reģistrēts publisko testamentu reģistrā;
2) Fizisko personu reģistrā reģistrētos mantojuma atstājēja  tuvākos mantot aicinātos līdz trešajai šķirai ieskaitot un pārdzīvojušo laulāto;
3) uz mantojuma atstājēja vārda reģistrēto mantu Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā, Uzņēmumu reģistrā un kontu reģistrā;
4) kreditoriem, kuru prasījumi ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, tajā skaitā arī kreditorus, kuru prasījumi ir nodrošināti ar mantojuma atstājējam piederējušo mantu, ja šī informācija pieejama publiskajos reģistros;
5) ja uz mantojuma atstājēja vārda Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts nekustamais īpašums, informāciju par nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādiem;
 
(2) Pēc mantojuma lietas uzsākšanas zvērināts notārs, izmantojot šā panta pirmajā daļā saņemto informāciju:
1) pārliecinās publisko testamentu reģistrā, vai tajā ir reģistrēts mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma akts;
2) ielūkojas Fizisko personu reģistrā un noskaidro tuvākos mantot aicinātos līdz trešajai šķirai ieskaitot un pārdzīvojušo laulāto, kurus ar ierakstītu vēstuli uz to deklarēto dzīvesvietu, ja nav aktivizēta oficiālā elektroniskā adrese, vai ar elektroniski parakstītu vēstuli uz oficiālo elektronisko adresi informē par mantojuma izsludināšanu;
3) noskaidro uz mantojuma atstājēja vārda reģistrēto mantu Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā, Uzņēmumu reģistrā un kontu reģistrā;
4) ) pēc Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Komercķīlu reģistrā un Kredītu reģistrā pieejamas informācijas noskaidro mantojuma atstājēja kreditorus, kuru prasījumi ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu;
5) ja uz mantojuma atstājēja vārda Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts nekustamais īpašums, informē pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, par to, ka mantojums ir izsludināts.”
 

No digitālās pārvaldes koncepta izriet, ka valsts pārvalde savu darbību pieskaņo un pielāgo sabiedrības, uzņēmēju un citu iesaistīto pušu vajadzībām un gaidām un veido sadarbības modeļus, kas ir personalizēti, interaktīvi un vienkārši pieejami, tad arī mantošanas procesā attiecībā uz Latvijas valsts piederīgām personām, kas reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā, ir iespējams nodrošināt mantošanas procesa automatizētu uzsākšanu. Tā kā bezmantinieka manta piekrīt Latvijas valstij, tad sabiedrības interesēs ir nodrošināt bezmantinieka nekustamā īpašuma vērtības nesamazināšanos, ko ir iespējams nodrošināt, ja laicīgi tiek uzsākts mantošanas process, kurā tad var pārliecināties – ir vai nav mantinieki. Attiecībā uz Fizisko personu reģistrā reģistrētiem Latvijas valsts piederīgajiem, pēc šo personu nāves fakta reģistrācijas ir iespējams automatizēti pārliecināties vai uz konkrētās personas vārda Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts nekustamais īpašums, tādejādi ir iespējams arī uzsākt mantojuma procedūru likumdevēja noteiktā laikā pēc nāves fakta reģistrācijas Fizisko personu reģistrā.   Nenosakot šādu regulējumu valsts nenodrošina savas tiesības gadījumos, kad nav mantinieku, kā arī rada iespējas izkrāpt nekustamos īpašumus gadījumos, kad ilgstoši netiek uzsākta mantošanas lieta, kā tas ir aprakstīts arī masu mēdijos par īpašumu izkrāpšanas gadījumiem. Tādejādi LPS nav izprotams - kāpēc Tieslietu ministrija ir noraidījusi šo jau iepriekš izteikto lūgumu, jo vienīgais šāda rosinājuma noraidīšanas racionālais izskaidrojums, ko varētu iedomāties, ir pretrunā Tieslietu ministrijas un publiskās pārvaldes  pamatuzdevumam- novērst  vai  vismaz neveicināt visa veida  krāpniecību.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: 
"Papildināt 250.pantu ar otro, trešo  un ceturto teikumu šādā redakcijā:
“Mantojuma atklāšanos zvērināts notārs izsludina arī pēc ieinteresēto personu lūguma. Ja miris Latvijas valsts piederīgais, kas reģistrēts Fizisko personu reģistrā un uz kura vārda Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts nekustamais īpašums, mantojuma atklāšanos zvērināts notārs izsludina, saņemot ziņas no Tiesu administrācijas. Tiesu administrācija ne vēlāk kā  mēneša  laikā no brīža, kad Iedzīvotāju reģistrā reģistrēts nāves fakts par  Latvijas valsts piederīgo uz kura vārda Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts nekustamais īpašums, nosūta notāram informāciju par nepieciešamību izsludināt mantojuma atklāšanos.”