Atzinums

Ņemot vērā to, ka pēc būtības minētie 4.panta piektajā daļā dokumenti - atbilstības sertifikāts, atbilstības apliecinājums vai to kopijas neatbilst attaisnojuma dokumentu funkcijai uz kā pamata varētu veikt ierakstus grāmatvedības reģistros, lūdzam vēlreiz izvērtēt šo dokumentu saistību ar  Grāmatvedības likumā noteiktajām normām.
Vēršam uzmanību, ka Grāmatvedības likuma 28. pantā ir noteikti grāmatvedības dokumentu glabāšanas laiki, savukārt minētā likuma  29. pantā ir noteiktas prasības papīra formas grāmatvedības dokumentu pārvēršanai elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē.
 

-

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 36.punktu (ievērojot pārejas noteikumu 239.punktā noteikto) ar 2024.gada 1.janvāri būs publiski pieejams Valsts ieņēmumu dienesta noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.
Tādējādi, ja likumprojekta 13.panta ceturtajā daļā (kā arī 14.panta piektajā daļā un 15.panta ceturtajā daļā) ir domāts šis novērtējums, tad attiecīgi lūdzam precizēt tiesību normas (kā arī 14.panta piektās daļas un 15.panta ceturtās daļas) redakciju, lai no tās viennozīmīgi izrietētu, ka Ministru kabineta noteiktā institūcija var ņemt vērā publiski pieejamajā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējamā publicēto degvielas piegādātāja novērtējumu.

-

Anotācijas 3.sadaļas 7.punktā ir sniegta informācija, ka transporta enerģijas SEG emisiju intensitātes samazinājuma uzraudzība tiks nodrošināta no Ekonomikas ministrijas apakšprogrammas 29.01.00 “Naftas produktu rezervju uzturēšana”. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta š.g. 9.oktobra lēmumam (prot. Nr. 49 14.§ “Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”” 5.punkts) likumprojektā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" minētajā Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 2024.gadam ir paredzēts finansējums tikai maksājumam par naftas produktu rezervju uzturēšanu 2023.gada, kā arī turpmākajiem gadiem nav plānots vispār. Attiecīgi lūdzam precizēt anotācijā iekļauto informāciju, norādot transporta enerģijas SEG emisiju intensitātes samazinājuma uzraudzības izdevumu finansēšanas avotu.

-

Lai nodrošinātu likumprojekta noformēšanu atbilstoši normatīvo aktu projektu izstrādes prasībām, ierosinām veikt precizējums visā likumprojekta tekstā, jo norādes uz likuma pantu un punktu raksta ar cipariem, bet uz pantu daļām raksta ar vārdiem.

-

Lai arī likumprojekta 1.panta 1.punktā ietvertā termina “atbalsta shēma” skaidrojums ir veidots identiski tam, kā šis termins ir skaidrots Ministru kabineta 2022.gada 2.novembra noteikumu Nr.686 “Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem” 2.1.apakšpunktā, tomēr vēršam uzmanību, ka nodokļu normatīvajā regulējumā vispārēji tiek lietots termins “nodokļa atbrīvojums”, ar to apzīmējot pilnīgu atbrīvošanu no nodokļa, un “nodokļa atvieglojums”, ar to apzīmējot daļēju atbrīvošanu no nodokļa. Savukārt “nodokļa atmaksa” ir sekas tam, ka personas samaksātais nodoklis tai tiek atmaksāts, jo nodoklim ir piemērots atbrīvojums vai atvieglojums.
Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt iespēju likumprojekta 1.panta 1.punktā aizstāt vārdus “atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu samazināšanu, nodokļu atmaksu”, ar vārdiem “nodokļu atbrīvojumu vai atvieglojumu” (it sevišķi, ņemot vērā, ka arī likuma "Par akcīzes nodokli" V nodaļas nosaukumā ir lietoti šie vārdi).

-

Ierosinām analoģiski kā saspiestai dabasgāzei papildināt ūdeņraža definīciju ar vārdiem "un kas ietilpst Regulā Nr. 2658/87 noteikto kombinētās nomenklatūras kodu 2804 10 preču pozīcijā".

-

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, ar ārējā tranzīta procedūru ārpussavienības preces var pārvietot no viena punkta uz citu punktu Savienības muitas teritorijā, savukārt saskaņā ar uzglabāšanas procedūru ārpussavienības preces var uzglabāt Savienības muitas teritorijā, un tā var būt muitas noliktavas vai brīvās zonas procedūra.
Ņemot vērā minēto transporta enerģija var tikt ievesta Latvijas teritorijā ārējā tranzīta procedūras ietvaros, lai pārvietotu to uz trešo valsti, kā arī transporta enerģija var tikt uzglabāta brīvajā zonā.
Līdz ar to izsakām priekšlikumu anotācijā skaidrot, kāpēc Transporta enerģijas likuma 4. panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais pienākums apliecināt kvalitātes atbilstību ir arī brīvajā zonā ievestajai un ar ārējā tranzīta procedūru pārvietotai transporta enerģijai vai labot minētā punkta redakciju, ja tajā noteiktais pienākums neattiecas arī uz brīvajā zonā ievestu un ar ārējā tranzīta procedūru pārvietotu transporta enerģiju.

-

Likumprojekta 10. panta sestajā daļā lieto terminu (attiecīgā locījumā) “sertifikācijas struktūra”, 10. panta septītajā daļā – “sertificēšanas institūcija”, 10. panta astotajā daļā – “sertifikācijas institūcija”, 10. panta  devītās daļas pirmajā teikumā - “sertifikācijas institūcija”, savukārt otrajā teikuma – “atbilstības novērtēšanas institūcija”. Ierosinām precizēt terminus.

-

Lūdzam 13.panta otrajā daļā terminu “iepriekšējā kalendārā finanšu gada neto apgrozījuma” precizēt un lietot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā lietotos terminus.
Minētajā likumā ir noteikts, ka sabiedrībām ir jāsagatavo gada pārskats par katru pārskata gadu un pārskata gads var arī nebūt kalendārais gads. Līdz ar to piedāvājam noteikt, ka iemaksa ir divi procenti no iepriekšējā pārskata gada peļņas vai  zaudējumu aprēķinā norādītā neto apgrozījuma.   

Pamatojums:
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 8.pants. Pienākums sagatavot gada pārskatu un gada pārskata sastāvs
(1) Sabiedrībai ir pienākums sagatavot gada pārskatu par katru pārskata gadu Grāmatvedības likuma izpratnē.
 

-

Lūdzam 14.panta otrajā daļā terminu “iepriekšējā kalendārā finanšu gada neto apgrozījuma” precizēt un lietot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā lietotos terminus.
Minētajā likumā ir noteikts, ka sabiedrībām ir jāsagatavo gada pārskats par katru pārskata gadu un pārskata gads var arī nebūt kalendārais gads. Līdz ar to piedāvājam noteikt, ka iemaksa ir divi procenti no iepriekšējā pārskata gada peļņas vai  zaudējumu aprēķinā norādītā neto apgrozījuma.   

Pamatojums:
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 8.pants. Pienākums sagatavot gada pārskatu un gada pārskata sastāvs
(1) Sabiedrībai ir pienākums sagatavot gada pārskatu par katru pārskata gadu Grāmatvedības likuma izpratnē.
 

-

Likumprojekta 14.panta pirmajā un otrajā daļā norādīts, ka degvielas piegādātājs veic iemaksu, un panta trešajā daļā noteikts, ka Ministru kabineta noteiktā institūcija pieņem lēmumu par veicamās iemaksas apmēru.
Līdz ar to aicinām pārskatīt, vai ir korekta likumprojekta 14.panta piektā daļa, kurā noteikts, ka degvielas piegādātājam tiek samazināta šajā pantā noteiktā piespiedu nauda, ja saskaņā ar šo pantu tiek noteikta iemaksa nevis piespiedu nauda (jānorāda, ka arī no likumprojekta 16.panta pirmās daļas izriet, ka šā likuma 13. vai 14.pantā tiek noteikta iemaksa, savukārt 15.panta pirmajā daļā – piespiedu nauda).

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai ierosinām papildināt anotāciju ar informāciju par neatkarīgas revīzijas veikšanu, lai nerastos pārpratumi attiecībā uz neatkarīgas revīzijas veicējiem, uzsverot, ka neatkarīgās revīzijas brīvprātīgas shēmas vārdā veic sertifikācijas institūcija, nevis zvērināti revidenti saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu.

-

Lūdzam visā anotācijas tekstā precizēt naudas vienības apzīmējumu, kas atveidots kā “eiro”, atveidojot to kā “euro” (slīprakstā), jo saskaņā ar  1998. gada 3. maija EK Regulu 974/98 par euro ieviešanu vienotās valūtas nosaukums tiek atveidots kā euro. Bez tam saskaņā ar Valsts valodas centra skaidrojumu (Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata, 2022.g.) tiesību aktos, finanšu dokumentos un citos juridiskos tekstos, kur jānodrošina termina nepārprotamība, jālieto valūtas oriģinālnosaukums euro (raksta slīprakstā), savukārt ikdienas saziņā un publiskajā telpā lieto “eiro”.

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijas skaidrojums par degvielas piegādātāju neatbilst Likumprojekta 1.panta 14.punktā noteiktajai degvielas piegādātāja definīcijai. Tā, piemēram, komersanti, kas ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai, degvielu realizē patēriņam transportā, bet akcīzes nodokli maksās tikai tādā gadījumā, ja realizē paša importēto vai no Eiropas Savienības dalībvalsts ievesto degvielu.
Kā arī lūdzam papildināt licenču uzskaitījumu ar speciālo atļauju (licenci) reģistrēta saņēmēja darbībai (LV2).
 

-

1. Likumprojekta 4. panta piektajā daļā ir minēts termins “grāmatvedības attaisnojuma dokumentu”, ar ko lūdzam anotācijas sadaļā "Risinājuma apraksts" skaidrojumā par likumprojekta 1. pantu aizstāt tekstu “(grāmatvedības dokumentācija)” ar tekstu “(grāmatvedības attaisnojuma dokumenti)”. Vai arī skaidrot, kādi dokumenti ir domāti ar terminu “grāmatvedības dokumentācija”.

2. Priekšlikums par anotāciju saistībā ar 13.panta un 14.panta skaidrojumu - aizstāt “neto finanšu apgrozījums” ar “neto apgrozījums”.
 Pamatojums:
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 41.pants. Neto apgrozījums un pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi
(1) Neto apgrozījums ir ieņēmumi no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar apgrozījumu.

 

-

Ņemot vērā, ka šajā punktā MK noteikumi Nr.597 tiek pieminēti pirmo reizi, lūdzam norādīt MK noteikumu Nr.597 pilnu nosaukumu un to saīsinājumu iekļaut iekavās.

-

Lūdzam šobrīd anotācijas 3.sadaļas 7.punktā sniegto informāciju pārcelt un punktu “Cita informācija”, ņemot vērā, ka tā nav saistīta ar amata vietu skaita izmaiņām.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 6.punktā sniegto informāciju, ka izdevumu kontā ieskaitāmi arī maksājumi no piespiedu naudām, ņemot vērā likumprojekta 16.pantā paredzēto, ka Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmai (apakšprogrammai) atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē ieskaita likuma 13. vai 14. pantā noteikto iemaksu vai 15. panta (1) daļā noteikto piespiedu naudu.

-

Anotācijas 7.2. punkta tabulas ailē “Aprēķinu skaidrojums” pie sabiedrības grupas “Būvniecības valsts kontroles birojs” (61. – 62. lpp.) ir norādīts tikai dokumenta nosaukums “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes problemātikas iespējamajiem risinājumiem un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām” (apstiprināts ar MK 2019. gada 16. jūlija sēdes protokola Nr. 33 88.§). Ierosinām pirms dokumenta nosaukuma norādīt dokumenta veidu “informatīvais ziņojums”.
 

-

Anotācijas 7.2. punkta tabulas ailē “Aprēķinu skaidrojums” pie sabiedrības grupas “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” (61. lpp.) nav norādīts saīsinājuma “LATAK” atšifrējums. Ierosinām izmantot pilnu nosaukumu, vai arī anotācijas tekstā veidot nosaukuma saīsinājumu.

-