Atzinums

Norādām uz tiesību doktrīnā atzīto, ka pamatojums kalpo arī pārvaldes paškontrolei, kā arī kontrolei, ko veic augstāka iestāde vai tiesa. Administratīvā akta pamatojums nodrošina akta ex post facto pārbaudes iespējamību (Briede J., 67. pants. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Autoru kolektīvs dr. iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 653. lpp.)

Ņemot vērā minēto, aicinām stiprināt rīkojuma projektā jau norādīto pamatojumu, ievērojot arī citus administratīvā procesa vispārējos principus, attiecīgi papildinot rīkojuma projektu un anotāciju.
 

-

Atbilstoši rīkojuma projekta 3.10.apakšpunktā minētajam Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība ar 2022. gada 8. aprīļa vēstuli Nr. 1.1-37/22N-1944 ir atteikusies pārņemt nekustamo īpašumu “Jaundubulti 1402”, Jūrmalā, kadastra Nr.13000111402 (turpmāk – apbūvēts zemesgabals) pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai.
Sākotnēji vēršam uzmanību, ka 2022.gada 20.oktobrī ir izsludināti grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas citastarp paredz papildināt Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1. punktu ar vārdiem "kā arī gadījumos, kad  valstij piederošo zemi nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā un pašvaldībai piederošo zemi nodod bez atlīdzības valstij, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto kārtību nekustamā īpašuma nodošanai bez atlīdzības vai maiņai".
Ņemot vērā minēto, kā arī Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības vēstules saturu un tajā izdarītos secinājumus, Tieslietu ministrija aicina atkārtoti noskaidrot Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības viedokli par apbūvētā zemesgabala nepieciešamību pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai.
Tieslietu ministrija kopumā atbalsta ideju, ka privātpersonai netiek nodots privatizācijai sabiedrībai nozīmīgs resurss – zemesgabals, kas atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā. Tomēr vienlaikus vēršam uzmanību, ka konkrētajā gadījumā starp valsti un privātpersonu saglabāsies piespiedu dalītā īpašuma attiecības. Saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38.panta sesto daļu, ja normatīvie akti neparedz kārtību, kādā nosakāma lietošanā esošās zemes platība un robežas, un būves īpašnieks un zemes īpašnieks par to nav vienojušies, līdz prasības celšanai tiesā uzskatāms, ka būves īpašnieks lieto visu zemes vienību, uz kuras atrodas būve. Šāds pieņēmums nav piemērojams, ja ir acīmredzami skaidrs, ka visa zemes vienība nevar būt nepieciešama būves ekspluatācijai.
Ņemot vērā minēto, atteikumam nodot zemi privatizācijai jābūt balstītam uz sabiedrības lielāko ieguvumu. Ja nav saprotams, cik daudz zemes atteikuma gadījumā paliek pieejama sabiedrībai, tad atteikums lielā mērā sabiedrībai nedod ieguvumu.

Papildus vēršam uzmanību uz Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 12.punktu, kas paredz, ja nepieciešams sadalīt kopīpašumā esošu un līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai jau likumīgi apbūvētu zemes vienību vai tādu zemes vienību, kur būvei un zemei ir dažādi īpašnieki, jauno zemes vienību platība drīkst būt mazāka par teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteikto minimālo platību.
Ievērojot minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā būtu pārvērtējams visa zemesgabala izmantošanas potenciāls sabiedrības labākajās interesēs sadarbībā ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldību.

-

Administratīvā procesa likuma 67. panta otrajā daļā ir noteiktas rakstveidā izdota administratīvā akta sastāvdaļas, kas cita starpā paredz, ka administratīvais akts satur administratīvā akta pamatojumu, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (65. un 66. pants). Ievērojot minēto, nav skaidrs, kādēļ Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par atteikumu nodot privatizācijai valsts meža zemi zemesgabalā "Jaundubulti 1402", Jūrmalā" (turpmāk – projekts) 9. punktā ir ietverta atsauce tikai uz Administratīvā procesa likuma 66. panta pirmās daļas 4. punktu.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka nav skaidrs, kādēļ projekta 9. punktā ir ietverta atsauce uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9. pantu.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 9. punktā ietvertās atsauces uz attiecīgo normatīvo aktu tiesību normām un nepieciešamības gadījumā attiecīgi precizēt tās, kā arī papildināt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju) ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 76. panta otrā daļa noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, administratīvo aktu var apstrīdēt tajā iestādē, kura izdevusi šo aktu, vai uzreiz pārsūdzēt tiesā. Ievērojot minēto, nav skaidrs, kādēļ projekta 10. punkts paredz, ka administratīvo aktu var tikai pārsūdzēt tiesā.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam, un administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam.
Savukārt Paziņošanas likuma 11. panta pirmā daļa noteic, ka dokumentu publiski paziņo: 1) ja tas ir lietderīgi resursu izlietojuma vai steidzamības dēļ un dokuments skar individuāli nenoteiktu adresātu loku; 2) ja adresāta dzīvesvieta nav deklarēta, atrašanās vieta nav zināma un nav iespējams dokumentu paziņot adresāta pilnvarotajam pārstāvim; 3) ārējā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos. Turklāt atbilstoši Paziņošanas likuma 11. panta piektajā daļā noteiktajam dokuments uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publiskas paziņošanas.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 10. punktā noteikto un papildināt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju) ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Lūdzam precizēt atsauci rīkojuma projekta 3.6. apakšpunktā uz Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas konkrētu punktu, kurā noteikts attiecīgais aizliegums.
 

-

Atbilstoši rīkojuma projekta 3.7. apakšpunktā minētajam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā apbūvētajam zemesgabalam reģistrēts šāds platības sadalījums pa lietošanas veidiem: mežu platība – 3,6295 ha, zeme zem ēkām – 0,0023 ha. Saskaņā ar 2008. gada 25. janvāra meža inventarizācijas lietu Nr. 802665564 apbūvētajā zemesgabalā ir meža zeme 3,63 ha platībā, savukārt atbilstoši Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības Babītes mežniecības 2021. gada 5. novembra vēstulei Nr.B5.1.3-2/615 pievienotajai izdrukai no valsts mežu reģistra meža zemes platība apbūvētajā zemesgabalā ir 3,64 ha.

Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot minētās nesakritības meža zemes platībā un nepieciešamības gadījumā precizēt informāciju rīkojuma projektā un anotācijā.

-

Lūdzam precizēt rīkojuma projekta 7. punktā minētās atsauces, norādot atsauci uz Meža likuma 1. panta pirmās daļas 13. punktu un Latvijas meža politiku.
 

-

Atbilstoši rīkojuma projekta 3.1. apakšpunktam apbūvēts zemesgabals, sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 13000111402) 3,6318 ha platībā, savukārt rīkojuma projekta 9. punktā norādīts, ka Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai apbūvētājā zemesgabalā esošo valsts meža zemi 3,6295 ha platībā.

Ņemot vērā minēto, lūdzam novērst minētās nesakritības, attiecīgi precizējot rīkojuma projektu un anotāciju, vai arī skaidrot turpmāko rīcību ar atlikušo zemes platību 0,0023 ha platībā.
 

-