Atzinums

GASO atzinīgi novērtē mērķi rīcībpolitiku gāzveida kurināmā nozarē virzīt uz eksistējošās infrastruktūras saglabāšanu, pakāpeniski veicinot Latvijā ražota biometāna īpatsvara palielināšanos savstarpēji savienotajā dabasgāzes sistēmā. Vienlaikus GASO vērš KEM uzmanību uz to, ka Plāna pasākumā ar kodu 3.1.3.19 kā sasniedzamais mērķis tiek izvirzīts dabasgāzes sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanas ierobežojums, izņemot, ja minētās iekārtas tiek izmantotas kā rezerves vai avāriju iekārtas vai iekārtas “pīķa jaudu” nodrošināšanai CSA un rūpniecības ražotnēs. Plānā nav skaidri noformulēts vai šie ierobežojumi attieksies arī uz iekārtām, kurās paredzēts sadedzināt biometānu un kas neatšķiras no dabasgāzes sadedzināšanai paredzētajām iekārtām. Likumsakarīgi, neskaidrība vai tiek, vai netiek ierobežota jaunu iekārtu uzstādīšana biometāna sadedzināšanai var negatīvi ietekmēt biometāna tirgus attīstību Latvijā, liekot apšaubīt šī energoresursa ilgtspēju, neskatoties uz ieguvumiem, kas izriet no tā ražošanas un efektīvas pielietošanas. (skat. piedāvāto redakciju)

Atsaucoties uz pasākumu ar kodu 3.2.1.7, kas paredz veikt dabasgāzes skaitītāju modernizāciju, ieviešot viedos skaitītājus dabasgāzes patēriņa uzskaitei līdz 2030.gadam un piesaistot 10 milj.EUR privātā finansējuma, GASO norāda, ka:
1. laika periodā līdz 2024.gadam GASO jau ir uzsākusi dabasgāzes skaitītāju modernizācijas pasākumus, lai nodrošinātu attālinātas skaitītāja rādījumu nolasīšanas iespēju lielākajiem dabasgāzes patērētājiem un pašlaik aptuveni 80% no Latvijā patērētās dabasgāzes tiek uzskaitīta ar viediem skaitītājiem;
2. laika periodā no 2024.gada līdz 2030.gadam GASO paredz investēt līdz 5 milj.EUR, ieviešot viedos skaitītājus dabasgāzes patēriņa uzskaitei aptuveni  52 tūkstošiem dabasgāzes patērētāju, kuri dabasgāzi izmanto telpu apkurei. Precīzs investīciju apmērs projekta gaitā tiks precizēts katram gadam atsevišķi, atbilstoši tā brīža investīciju ekonomiskās atdeves aprēķiniem;
3. abilstoši GASO aplēsēm un novērtējumam, esošā dabasgāzes skaitītāja nomainīšana pret viedo skaitītāju patērētājiem, kuri dabasgāzi izmanto tikai gāzes plītīs, nav uzskatāma par ekonomiski pamatotu un efektīvu rīcību, tādēļ GASO šai dabasgāzes patērētāju grupai skaitītāju nomaiņu neplāno veikt;
4. attiecīgie GASO investīciju plāni var mainīties atkarībā no vairākiem faktoriem, t.sk. izmaiņām ekonomiskā pamatojuma aprēķinu pieņēmumos, atbilstošās tehnoloģijas datu pārraides tīkla pārklājuma attīstības, izmaiņām GASO attīstības stratēģijā politisko lēmumu ietekmē u.c. (skat. piedāvāto redakciju)

Atsaucoties uz pasākuma ar kodu 3.1.3.18 izvirzīto mērķi termiņā no 2030.-2040.gadam veicināt vismaz 7 biometāna ražotņu pievienošanu pie dabasgāzes sadales vai pārvades tīkla, GASO aicina to papildināt ar konkrētiem mērķiem saražotā biometāna apjoma palielinājumam, izteiktiem GWh. Atbilstoši GASO apkopotajai informācijai un aplēsēm, vidēja izmēra biometāna ražotne (ar slodzi līdz 450 m3/h) gadā var saražot aptuveni 30 GWh biometāna. Tāpat GASO aicina KEM atkārtoti izvērtēt vai noteiktais pasākuma izpildes termiņš (līdz 2040.gadam) ir gana ambiciozs, ņemot vērā, ka biometāna ražošanas tehnoloģijas ir ļoti augsti attīstītas, pieejamas un plaši izmantotas Eiropas Savienības valstīs jau tagad.



 

GASO piedāvā pasākuma ar kodu 3.1.3.19 aprakstu izteikt sekojošā redakcijā:

“3.1.3.19. Ierobežojumi uzstādīt jaunas fosilā kurināmā iekārtas ietver sevī aizliegumu uzstādīt jaunas tikai fosilā kurināmā sadedzināšanas iekārtas individuālajā siltumapgādē un aizliegumu uzstādīt jaunas tikai cietā vai šķidrā fosilā kurināmā sadedzināšanas iekārtas un ierobežojumu uzstādīt jaunas dabasgāzes sadedzināšanas iekārtas, izņemot, ja iekārtas īpašnieks plānojis iekārtās sadedzināt Latvijā ražotu biometānu vismaz tādā īpatsvarā, kāds noteikts dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumos, vai ja minētās iekārtas tiek izmantotas kā rezerves vai avāriju iekārtas vai iekārtas “pīķa jaudu” nodrošināšanai CSA un rūpniecības ražotnēs, vienlaikus neskarot esošo iekārtu renovāciju vai modernizāciju. Ja CSA vai rūpniecības ražotnēs tiek uzstādītas jaunas dabasgāzes sadedzināšanas iekārtas, tad tās būtu atļauts uzstādīt tikai kopā ar oglekļa uztveršanas iekārtām vai kombinācijā ar bezemisiju tehnoloģijām, piemēram, dabasgāzes sadedzināšanas iekārtas kombinācijā ar siltumsūkņiem vai kombinācijā ar rūpniecības ražošanas ēkas un ražotnes dziļo renovāciju. Vienlaikus minētais ierobežojums individuālajai siltumapgādei būtu nosakāms ēku būvnormatīvos kā priekšnoteikums būvatļaujas izsniegšanai, t.i. būvatļauja netiek izsniegta jaunu ēku būvniecībai, ja tajās kā apkures risinājums tiek paredzēta fosilā kurināmā apkures iekārta. Tāpat dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumos būtu nosakāms minimālais Latvijā ražota biometāna apjoms, kas izteikts % no kopējā iekārtā sadedzināmā dabasgāzes apjoma un kuru iegādājoties uz attiecīgo ēku ierobežojumi nav attiecināmi.”

Ņemot vērā to, ka Klimata un enerģētikas ministrija nav radusi risinājumu finanšu līdzekļu piesaistei pasākuma ar kodu 3.2.1.7 pozitīva rezultāta sasniegšanai un pasākums veicams ar GASO investīcijām, GASO aicina Klimata un enerģētikas ministriju vadīties pēc GASO investīciju plāna un mainīt pasākuma redakciju uz sekojošu:

3.2.1.7 Turpināt dabasgāzes skaitītāju modernizāciju un tur, kur tas ir ar atbilstošu ekonomiskās efektivitātes pamatojumu, ieviest viedos skaitītājus dabasgāzes patēriņa uzskaitei, vienlaikus radot šīm investīcijām labvēlīgāku vidi

Atbildīgā institūcija - SSO
Izpildes termiņš - 2030
Nepieciešamās investīcijas - 5 milj.
Avoti - PF