Atzinums

DAIF Latvija arī šobrīd vērš uzmanību, ka Jaunā Eiropas Komisijas pieeja industriālās politikas veidošanā balstās uz 14 industriālajām ekosistēmām, no kurām viena ekosistēma ir tieši aeronautika un aizsardzība. DAIF Latvija akcentē, ka aizsardzības industrijas izaugsme ir cieši saistīta arī ar starptautisko saistību izpildi un partnerību veidošanu, nacionālās drošības un Visaptverošas valsts aizsardzības politikas plānošanas dokumentu ievērošanu, kas šobrīd dokumenta projektā netiek ņemts vērā. Attiecīgi, informatīvajā ziņojumā, piemēram, tiek iekļauta informācija tikai par jaunuzņēumu ekosistēmu.
Atbilstoši aktuālajai situācijai, arvien pastiprinoties nepieciešamībai pēc stratēģiskas partnerības un sadarbības ne tikai nacionālā, bet arī ES un starptautiskā līmenī, DAIF Latvija iebilst, ka industriālo ekosistēmu attīstība un īstenošana nav atbilstoša ES līmeņa ekosistēmu dalījumam, un turklāt ignorē atbilstošo nozaru ministriju kompetenci. DAIF Latvija uzskata, ka par katru ekosistēmu atbildīgai ir jābūt konkrētai nozares ministrijai. 
 

-

DAIF Latvija ir iepazinusies ar informatīvā ziņojuma projektu un iebilst, kam neskatoties uz to, ka Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2021. gada 16.februāra rīkojuma Nr. 93 “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam” (turpmāk – NIP)  ir iekļauta informācija par drošības un aizsardzības industrijām (“Pateicoties Latvijas dalībai Ziemeļatlantijas līguma aliansē, drošības un aizsardzības industrijas ir orientētas uz starptautisko sadarbību. Tās daudz vieglāk var iekļauties starptautiskās piegādes ķēdēs un konkurēt konkrētās produktu nišās. Šīs Latvijas uzņēmēju kapacitātes ir jāstiprina gan caur stratēģisko kompetenču attīstību darba tirgū, gan veidojot aizsardzības industrijas zināšanu pārnesi uz vietējo apstrādes rūpniecības industriju platformām, komercializējot produktus sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Ir jāievieš industriālās sadarbes koncepts caur R&D programmām un atbalstu komersantu dalībai starptautisku projektu realizācijā”), šajā informatīvajā ziņojumā nav ietverta informācija ne par īstenotajām aktivitātēm, ne plānotām un nepieciešamām turpmākām darbībām (vai tā ir ļoti minimāla) drošības un aizsardzības jomā.

Ņemot vērā, ka pašas NIP tika aptiprinātas 2021.gadā, taču šobrīd situāciju ir būtiski mainījusies, īpaši arī ņemot vērā tieši ģeopolitisko situāciju un drošības un aizsardzības jomu prioritāti nacionālā, Eiropas Savienības un NATO līmenī kopumā, aicinām kopumā pārskatīt NIP rīcības plānu (aktivitātes), sasniedzamos rezultātus, iesaistītās puses un piesaistāmo finansējumu (NIP 3.pielikums - Rīcības virzienu uzdevumi, to izpildes termiņš un atbildīgā/līdzatbildīgā institūcija).  Aicinām ņemt vērā arī tādus aktuālos dokumentus kā Valsts aizsardzības koncepcija, Nacionālās drošības koncepcija, Eiropas aizsardzības industriālā stratēģija u.c.svarīgus dokumentus.
Jāmin, ka arī šī gada aprīlī apstiprinātajā Informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas ekonomikas attīstību" tieši "Mērķtiecīga drošības industrijas attīstība" ir identificēta kā viena no konkurētspējīgas uzņēmējdarbības pamatelementiem. 

Papildus tam jāmin, ka DAIF Latvija jau NIP izstrādē 2020.gadā sniedza priekšlikumus, kuri netika integrēti NIP, bet kuru aktualitāte šobrīd ir tikai pieaugusi:
1. NIP virsmērķus 2030.gadā aicinām papildināt ar tautsaimniecības darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu, t.sk. izejvielu, pieejamību ārkārtas situācijās. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju u.c. valsts iestādēm ir jādefinē nepieciešamais apjoms ārkārtas situācijās. EM sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām un DAIF Latvija ir jāpapildina un jāīsteno NIP pamatnostādnēs paredzētie uzdevumi un pasākumu plāns.
2. NIP jāveido reģionālajā attīstība ar izpratni par drošību, civil-militāro sadarbību, pirmās nepieciešamības preču pieejamību ārkārtas situācijā un apgādes  nepārtrauktību. Militārie konflikti, dabas katastrofas, pandēmijas nav teorētisks, bet klātesošs apdraudējums Latvijas un tās iedzīvotāju labklājībai, ko nedrīkst ignorēt.

 

-

DAIF Latvija ierosina, ka NIP aktivitāšu ieviešanā sasniegtos rezultātus būtu svarīgi vērtēt ne tika pret sākotnēji izvirzītajiem mērķiem nacionālā līmenī, bet arī kontekstā ar citu Baltijas valstu sasniegto konkrētās jomās, kas tika palīdzētu precīzāk un konkrētāk definēt gan aktuālo situāciju, gan uzlabojamās jomas.

-

Attiecībā uz plānotām turpmākām aktivitātēm aicinām informatīvajā ziņojumā iekļaut nepieciešamās iniciatīvas ar nepieciešamo resursu nodrošinājumu drošības un aizsardzības industriju attīstībai kontekstā arī ar šobrīd izstrādes procesā esošo Aizsardzības industriju attīstības un inovāciju stratēģiju. Tāpat  DAIF Latvija aicina paredzēt aktivitātes šajās jomās atbilstoši konkrētiem NIP rīcības virzieniem, kas būtiski var ietekmēt tieši drošības un aizsardzības industriju attīstību un ir saskaņā ar NIP būtību un pamata mērķi. Tas ir, NIP nosaka ekonomikas izaugsmes veicināšanas mērķus un rīcības virzienus gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. DAIF Latvija identificētās nepieciešamās aktivitātes drošības un aizsardzības jomu attīstībai, lai sekmētu NAP mērķu sasniegšanu:
1. NIP mērķis - infrastruktūras un uzņēmumu tehnoloģiskās bāzes stiprināšana: Latvijas aizsardzības un/vai divējāda pielietojuma tehnoloģiju un industriālās bāzes attīstība (Mērķis: multiplicēt privātās un publiskās investīcijas drošības un aizsardzības jomā);
2. NIP mērķis - eksporta aktivitāšu apjoma pieauguma veicināšana: Pārrobežu sadarbība, starptautiskās piegādes ķēdes, konkurētspēja ārvalstu tirgos (Mērķis: Sekmēt pārrobežu sadarbību un Latvijas drošības un aizsardzības industriju iesaisti starptautiskajās piegādes ķēdēs, izpildot pasūtījumus arī citu ES un NATO dalībvalstu vajadzībām. Konkurētspējas paaugstināšana ārējos tirgos);
3. NIP mērķis - eksporta aktivitāšu apjoma pieauguma veicināšana: Latvijas drošības un aizsardzības uzņēmumi iekļaušanās Eiropas militāro spēju attīstības procesā (Mērķis: Palielināt uzņēmumu eksporta apjomus un iesaisti  starptautiskās piegādes ķēdēs ar augstas pievienotās vērtības produktiem);
4. NIP mērķis - inovācijas kapacitātes paaugstināšana: Privātā, pētniecības un publiskā sektora sadarbība (Mērķis: Veicināt sadarbību starp Latvijas drošības un aizsardzības uzņēmumiem, pētniecības iestādēm un publisko sektoru, sekmējot inovāciju radīšanu un attīstīšanu nacionālās izcilības un konkurētspējas nodrošināšanai drošības un aizsardzības jomā);
5. NIP mērķis – cilvēkkapitāla veicināšana: Prasmju plaisas mazināšana un mūžizglītība drošības un aizsardzības nozarēs (Mērķis: Attīstīt cilvēkresursus atbilstoši tautsaimniecības situācijai un ekonomiskajām tendencēm, nodrošinot iekļaušanos darba tirgū un efektīvu to zināšanu un prasmju pielietošanu).

-