Projekta ID
21-TA-1087Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
16.05.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Iebildums
Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 13. punkts noteic, ka pirms būvniecības ieceres iesnieguma iesniegšanas būvniecības ierosinātājam ir tiesības saņemt institūciju tehniskos un īpašos noteikumus, ja attiecīgās jomas normatīvie akti nosaka šādu tehnisko noteikumu nepieciešamību. Šo noteikumu 16. punkts noteic, ka valsts un pašvaldību institūcijas tehniskos un īpašos noteikumus Būvniecības likuma 14. panta 1.1 daļā noteiktajā kārtībā izdod 20 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Būvniecības likuma 1. panta 1. punkts noteic, ka būvatļauja ir administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā. Tādējādi secināms, ka tehniskie vai īpašie noteikumi ir starplēmums, kas tiek izdots administratīvā procesa ietvaros būvatļaujas izsniegšanai.
Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas 3. punkts noteic, ka starplēmums (tostarp procesuāls lēmums) administratīvā procesa ietvaros nav uzskatāms par administratīvo aktu, izņemot gadījumu, kad tas pats par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskas intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu. Augstākā tiesa ir atzinusi, ka starplēmuma ar būtisku ietekmi pārsūdzēšanas (apstrīdēšanas) mērķis ir konstatēt tā prettiesiskumu tūlīt pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, tādējādi novēršot šķērsli, kas liedz personai procesu turpināt, vai arī novēršot prettiesiskuma turpināšanos (sk. Augstākās tiesas 2009. gada 13. oktobra sprieduma lietā Nr. A42459807 9. punktu). Tehnisko noteikumu tehniskais raksturs nenozīmē, ka ar to izsniegšanu (neizsniegšanu) nevar tikt skartas personas būtiskas subjektīvās publiskās tiesības vai tiesiskās intereses. Tādējādi, ja ir konstatējams, ka ar šādu starplēmumu radīts aizskārums var būt būtisks, personai ir tiesības prasīt tā tiesiskuma patstāvīgu kontroli (sk. Augstākās tiesas 2009. gada 13. oktobra sprieduma lietā Nr. A42459807 6. punktu). Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, - viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to, ja ar likumprojekta 2. panta pirmajā daļā minētajiem tehniskajiem vai īpašiem noteikumiem tiek skartas būtiskas personas tiesības vai tiesiskas intereses vai būtiski apgrūtināta to īstenošana, tie uzskatāmi par administratīvo aktu un ir apstrīdami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Tādējādi norādām, ka likumprojekta 2. panta otrā daļa būtu piemērojama vienīgi attiecībā uz tādiem tehniskiem vai īpašiem noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar likumprojekta 2. panta pirmo daļu un neskar būtiskas personas tiesības vai tiesiskas intereses vai būtiski neapgrūtina to īstenošanu. Vienlaikus no likumprojekta 2. panta otrās daļas nav saprotams, kādas tiesiskās sekas iestājas gadījumā, ja tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējs – valsts vai pašvaldības iestāde vai privātpersona, kura pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā tai deleģētos vai ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes uzdevumus – noteiktajā termiņā tehniskos vai īpašos noteikumus atsaka precizēt.
Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt likumprojektu.
Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas 3. punkts noteic, ka starplēmums (tostarp procesuāls lēmums) administratīvā procesa ietvaros nav uzskatāms par administratīvo aktu, izņemot gadījumu, kad tas pats par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskas intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu. Augstākā tiesa ir atzinusi, ka starplēmuma ar būtisku ietekmi pārsūdzēšanas (apstrīdēšanas) mērķis ir konstatēt tā prettiesiskumu tūlīt pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, tādējādi novēršot šķērsli, kas liedz personai procesu turpināt, vai arī novēršot prettiesiskuma turpināšanos (sk. Augstākās tiesas 2009. gada 13. oktobra sprieduma lietā Nr. A42459807 9. punktu). Tehnisko noteikumu tehniskais raksturs nenozīmē, ka ar to izsniegšanu (neizsniegšanu) nevar tikt skartas personas būtiskas subjektīvās publiskās tiesības vai tiesiskās intereses. Tādējādi, ja ir konstatējams, ka ar šādu starplēmumu radīts aizskārums var būt būtisks, personai ir tiesības prasīt tā tiesiskuma patstāvīgu kontroli (sk. Augstākās tiesas 2009. gada 13. oktobra sprieduma lietā Nr. A42459807 6. punktu). Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, - viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to, ja ar likumprojekta 2. panta pirmajā daļā minētajiem tehniskajiem vai īpašiem noteikumiem tiek skartas būtiskas personas tiesības vai tiesiskas intereses vai būtiski apgrūtināta to īstenošana, tie uzskatāmi par administratīvo aktu un ir apstrīdami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Tādējādi norādām, ka likumprojekta 2. panta otrā daļa būtu piemērojama vienīgi attiecībā uz tādiem tehniskiem vai īpašiem noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar likumprojekta 2. panta pirmo daļu un neskar būtiskas personas tiesības vai tiesiskas intereses vai būtiski neapgrūtina to īstenošanu. Vienlaikus no likumprojekta 2. panta otrās daļas nav saprotams, kādas tiesiskās sekas iestājas gadījumā, ja tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējs – valsts vai pašvaldības iestāde vai privātpersona, kura pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā tai deleģētos vai ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes uzdevumus – noteiktajā termiņā tehniskos vai īpašos noteikumus atsaka precizēt.
Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt likumprojektu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts
Iebildums
Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, lūdzam papildināt likumprojekta 2. panta otro daļu ar termiņu, kādā būvniecības ierosinātājs vai tā pilnvarotā persona var lūgt precizēt tehniskos vai īpašos noteikumus, ja tie neatbilst likumprojekta 2. panta pirmās daļas nosacījumiem.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts
Iebildums
Lūdzam aizstāt projekta 2. panta trešajā daļā vārdu "izbūvprojekts" ar vārdu "būvprojekts" atbilstoši Būvniecības likumā lietotajai terminoloģijai.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts
Iebildums
Norādām, ka no likumprojekta 4. panta nav saprotams, kādos gadījumos Dabas aizsardzības pārvalde noteic nepieciešamību saņemt kokkopja (arborista) pozitīvu rakstisku atzinumu aizsargājamu koku, aizsargājamā dendroloģiskajā stādījumā augošu koku vai aizsargājamā alejā augošu koku nociršanai (novākšanai). Likumprojekta anotācijas 3. sadaļas apakšsadaļas "Problēmas apraksts" sestās rindkopas pirmspēdējā teikumā norādīts, ka kvalificēts arborists, kam ir padziļinātas zināšanas par koku kopšanu un tiem piemērotiem augšanas apstākļiem, sniedz atzinumu "gadījumos, kad Dabas aizsardzības pārvalde to uzskatītu par nepieciešamu".
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši papildināt likumprojektu.
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši papildināt likumprojektu.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts
Iebildums
Norādām, ka likumprojekta tekstā saīsinājums "aizsargājams koks" pēc likumprojekta 4. panta netiek lietots. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot likumprojekta 4. pantā vārdus "(turpmāk visi kopā – aizsargājams koks)".
Piedāvātā redakcija
-
6.
Likumprojekts
Iebildums
Lūdzam atkārtoti izvērtēt Pārejas noteikumu 1.punktu un to svītrot vai arī papildināt likumprojekta anotāciju ar Pārejas noteikumu 1.punkta lietderīguma un samērīguma vērtējumu. Vēršam uzmanību, ka precizētajā likumprojekta anotācijā ietvertais tiesību normas atpakaļejošā spēka pamatojums ir vispārīgs un nav pietiekams, tai skaitā nav skaidrs, kāds ir ierobežojuma (atpakaļejošā spēka) apjoms, cik būtiski tas skars iesaistīto personu intereses un kāds būs tiesiskais mehānisms strīdu risināšanai likumprojekta 2.panta, it īpaši tā pirmās un trešās daļas, piemērošanā, kā arī vai ir apsvērtas alternatīvas problēmas risināšanas iespējas.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Likumprojekts
Priekšlikums
Lūdzam precizēt atsauci uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, norādot attiecīgās regulas nosaukumu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regula (ES) Nr. 2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014).
Piedāvātā redakcija
-
8.
Likumprojekts
Priekšlikums
Informējam, ka atbilstoši Valsts valodas centra skaidrojumam dokumenta rakstveida forma uzsver informācijas pieejamību uzrakstītā veidā, bet dokumenta rakstiska forma kā galveno raksturojošo lielumu akcentē rakstības līdzekli, ar kura palīdzību informācija ir uzrakstīta (sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=311).
Ievērojot minēto, aicinām vērtēt nepieciešamību redakcionāli precizēt likumprojekta 4. pantu, aizstājot vārdu "rakstisks" attiecīgā skaitlī un locījumā ar vārdu "rakstveida" attiecīgā skaitlī un locījumā.
Ievērojot minēto, aicinām vērtēt nepieciešamību redakcionāli precizēt likumprojekta 4. pantu, aizstājot vārdu "rakstisks" attiecīgā skaitlī un locījumā ar vārdu "rakstveida" attiecīgā skaitlī un locījumā.
Piedāvātā redakcija
-