Atzinums

Darba grupā darbs netika ne protokolēts nedz arī kā citādi fiksēts. Līdz ar to darba grupas darbs kopumā ir vērtējams kā ieinteresēto pušu diskusiju klubs, kurā var tikt precizēti viedokļi un atrasti atsevišķi punkti, kuros visām pusēm ir pilnīga vienprātība. Daži no šiem punktiem ir minēti dokumentā par kuru tiek sniegts šis atzinums.
Pārējos visos punktos darba grupai nav īsti rezultātā un darba grupas darbs nav nekādā veidā ticis jēgpilni fiksēts tāpēc pārējie jautājumi ir jālemj politisko lēmumu ceļā lēmumus pieņemot Saeimas attiecīgās komisijas deputātiem un arī visai Saeimai kopumā.
Ņemot vērā, ka darba grupas diskusijas un tajās pārstāvētie viedokļi nekādā veidā nav tikušas atspoguļotas dokumentā par kuru ir šis atzinums, tad uzskatām, ka diskusija ir jāatjauno un jāveic tieši Saeimas atbildīgajā komisijā, kura ir tā institūcija, kurā tieši tiek sagatavoti politisko lēmumu projekti izvērtējot dažādos viedokļus un interešu grupu pārstāvju argumentus.
Tāpēc uzskatām, ka darba grupas darbs kopumā ir bijis neproduktīvs un lielākajā daļā konsensus nav ticis panākts, bet darba grupas dokumenti nekādā veidā neatspoguļo ne viedokļus ne arī to vērtējumus.

Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija ( turpmāk tekstā “LPABA”) norāda sekojošu:
1. Par “38.1 pants. Tiešā zaudējumu regulēšana
Darba grupas diskusijās bija viedoklis, ka brīvprātīgā viedā tiešā zaudējumu regulēšana no apdrošinātāju puses netiek nodrošināta un jāizvērtē mehānisms, kā nodrošināt, lai šāda iespēja klientiem (apdrošinājuma ņēmējiem un cietušajiem) tik tiešām būtu pieejama.

2. [2.2] Deputāts A.Kulbergs iesniedza priekšlikumu papildināt OCTA likuma 10. panta pirmo daļu ar 12. punktu šādā redakcijā: “12) transportlīdzeklis noņemts no uzskaites Latvijas Republikā.”- Darba grupas diskusijās bija viedoklis, ka jānosaka kaut kāds slieksnis un ierobežojumi šādām atlīdzībām, lai pēc iespējas izvairītos no iespējamiem krāpniecības un vainīgo personu slēpšanas gadījumiem.
3. [4] Par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu LTAB- Darba grupā netika panākta vienošanās par šo priekšlikumu grupu.
 
4. LPABA uzskata, ka tā kā šis likumprojekts ir paredzēts, lai mainītu ar tiesību normu ietvaru, kādā pašlaik darbojas LTAB, tie šie Finanšu ministrijas argumenti šeit ir nevietā:
“Vēršam uzmanību, ka atbilstoši OCTA likuma 2. pantam likuma mērķis ir aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo personu intereses un reglamentēt tiesiskās attiecības starp transportlīdzekļu īpašniekiem, tiesīgajiem lietotājiem un apdrošinātājiem sakarā ar transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.
Minētais likuma mērķis ir jāievēro gan apdrošinātājiem, gan LTAB, kuru veido paši apdrošinātāji, veicot likuma normu piemērošanu, lai izmaksātu zaudējumu atlīdzību ceļu satiksmes negadījumos cietušajām personām.
Ministru kabinets norāda, ka pašlaik OCTA likuma 43. panta nosaka, ka LTAB darbību regulē OCTA likums, bet tā tiesisko statusu nosaka Biedrību un nodibinājumu likums. Vienlaikus OCTA likuma 46. panta pirmā daļa nosaka, ka kopsapulce ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja lēmējinstitūcija. Kopsapulci veido visi apdrošinātāji. Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 35. panta pirmās daļas 2. punktu biedru sapulces kompetencē ietilpst valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana. Papildus ir jāņem vērā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2021. gada 18. augusta rīcības sēdes lēmumā lietā Nr. SKC-1095/2021 norādīto: “Kā jau tas vairākkārt atzīts judikatūrā (sk., piemēram, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 22. septembra sprieduma lietā Nr. SKC-2778/2015 (C15163815) 7. punktu), valdes locekļa amats ir uzticības amats. Uzticība un tās zaudēšana ir subjektīvi faktori, tādēļ tas, vai uzticības zaudēšanai ir bijis objektīvs iemesls un vai valdes loceklim tika paziņots par dalībnieku sapulci, kurā šis jautājums izlemts, nav nekādas ietekmes uz sabiedrības dalībnieku vienbalsīga lēmuma spēkā esību. Tiesa uzticību zaudējušu valdes locekli nevar uzspiest sabiedrībai un tās dalībniekiem pretēji viņu gribai.”
Ministru kabinets uzsver, ka Latvijas Republikas Satversmes 106. pantā kā viena no cilvēka pamattiesībām ir noteiktas tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesību brīvi izvēlēties nodarbošanos tvērumā ietilpst tiesības izvēlēties vairākas nodarbošanās un tās vienlaicīgi īstenot. Satversmes 106. panta pirmais teikums neliedz valstij noteikt prasības, kas jāizpilda, lai konkrētu nodarbošanos varētu īstenot. Tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, tostarp tiesības saglabāt esošo nodarbošanos, var ierobežot, taču attiecīgajam ierobežojumam jāatbilst kādam no Satversmes 116. pantā noteiktajiem leģitīmajiem mērķiem un jābūt samērīgam (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 14.2. un punktu).
Ministru kabinets norāda, ka likumprojektā ir paredzēti citi līdzekļi, kas Satversmes 106. panta noteiktās pamattiesības ierobežo mazāk, proti:
1) likumprojekts paredz papildināt OCTA likuma 44. pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:
 
“(5) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs izstrādā, saskaņo ar Finanšu ministriju un apstiprina interešu konfliktu novēršanas kārtību tā darbībā (tai skaitā valdes locekļu darbībā), kas saistīta ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi.
(6) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs izstrādā un apstiprina šā likuma 39. panta piektajā daļā minēto sūdzību, kā arī ar šajā likumā Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem saistīto sūdzību izskatīšanas kārtību, nodrošinot sūdzībā norādīto faktu pārbaudi un interešu konfliktu novēršanu sūdzības izskatīšanā. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir atbildīgs par sūdzību izskatīšanas kārtības ievērošanu. Rakstveida informācija par sūdzību izskatīšanas kārtību ir brīvi pieejama Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tīmekļvietnē.
(7) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs regulāri analizē saņemtās sūdzības, izvērtē to iemeslus un cēloņus, kā arī reizi pusgadā rakstveidā informē Finanšu ministriju par izvērtējuma rezultātiem.”;”
Šis teksts neatspoguļo darba grupas viedokli un diskusijas šajā jautājumā
5.
“44.1 pants. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārraudzības institūcija
Jautājumos, kas saistīti ar šajā likumā Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atrodas Finanšu ministrijas pārraudzībā.”
Līdz ar to Ministru kabinets uzskata, ka Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas un Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas piedāvātais regulējums varētu nesamērīgi ierobežot Latvijas Republikas Satversmes 106. pantā noteiktās cilvēka pamattiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.
Norādam, ka šis teksts neatspoguļo darba grupas viedokli un diskusijas šajā jautājumā
6.
“(3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs izstrādā, saskaņo ar Finanšu ministriju un apstiprina kārtību Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes locekļu atbilstības un piemērotības novērtēšanai atbilstoši šā panta otrās daļas prasībām.”
Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija uzskata, ka minētā likumprojekta redakcija paredz, ka LTAB valde pati izstrādā un apstiprina valdes atbilstības un piemērotības kārtību kā arī valdes locekļiem izvirzāmās prasības. Šāds regulējums būtu pretrunā labas pārvaldības principam un radītu interešu konfliktu. Valdes locekļiem izvirzāmo prasību noteikšana būtu jāuztic Finanšu ministrijai vai Latvijas Bankai.
Informējam, ka saskaņā ar OCTA likuma 45. un 46. pantu LTAB pārvaldes institūcijas ir kopsapulce un valde. Kopsapulce ir LTAB lēmējinstitūcija. Kopsapulci veido visi apdrošinātāji.
Ministru kabinets  norāda, ka, veicot likumprojektā paredzētās normas interpretāciju, no tās izriet, ka LTAB (proti, LTAB kopsapulce un valde) izstrādās kārtības projektu valdes locekļu atbilstības un piemērotības novērtēšanai un iesniegs to Finanšu ministrijai. Finanšu ministrija izvērtēs minētās kārtības projekta atbilstību likumā noteiktajām prasībām un sniegs saskaņojumu, ja minētās kārtības projekts būs izstrādāts atbilstoši likumā noteiktajām prasībām. Tikai pēc Finanšu ministrijas saskaņojuma saņemšanas LTAB kopsapulce apstiprinās minēto kārtību. Līdz ar to Ministru kabinets neuzskata, ka likumprojektā paredzētais regulējums radītu interešu konfliktu vai pārkāptu labas pārvaldības principu.
Šis teksts neatspoguļo darba grupas viedokli un diskusijas šajā jautājumā.


Ar cieņu
Agris Auce
LPABA valdes  pr-js
 

-