Atzinums

Rīkojuma projekta nosaukums rada maldīgu priekšstatu par rīkojuma regulējuma priekšmetu, t.i., nosaukuma gramatiskā izteiksme vēsta, ka dāvinājums priekšmets ir valsts kapitālsabiedrības, lai gan tiesību akta būtība aptver ierobežojumu noteikšanu dāvinājumu (ziedojumu) veikšana kapitālsabiedrībās, kurās ir būtiska valsts līdzdalība.  Lūdzam attiecīgi precizēt tiesību akta nosaukumu.

-

Rīkojumā nosakot konkrētu summu, kuru pārsniedzot, dāvinājuma (ziedojuma) veikšanai nepieciešama Ministru kabineta atļauja,  radīsies situācijas, kad kapitālsabiedrības ar augstu peļņas rādītāju būs spiestas lūgt atļauju Ministru kabinetam par relatīvi nelielu dāvinājumu un ziedojumu veikšanu, šai summai esot būtiski mazākai par Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā dāvinājuma slieksni.
Valsts kancelejas ieskatā, šāds risinājums nav atbalstāms, jo:
1) paredzētā kārtība radīs nesamērīgu administratīvo slogu Ministru kabinetam samērā maza apmēra darījumu saskaņošanai likumā atļautajās kopējās ziedojumu summas ietvaros;
2) paredzētā kārtība faktiski piešķir Ministru kabinetam kompetenci attiecībā uz kapitālsabiedrības operatīvās darbības jautājumiem - maza apmēra darījumiem, nepastāvot samērīgam publisko interešu apdraudējuma riskam, jo likumā ir noteikts kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmas ietvars, kas nodrošina plānotos ieņēmumus valsts budžetā. 

Norādām, ka kapitālsabiedrībai jābūt izstrādātai kapitālsabiedrības ziedošanas (dāvināšanas) politikai un ziedošanas (dāvināšanas) kārtībai saskaņā ar kuru ziedojumu (dāvinājumu) var veikt, kā arī kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā tiek ieplānots noteikts apjoms finanšu līdzekļu, kas paredzēti dāvinājumiem (ziedojumiem) konkrētās jomās, kā arī kapitālsabiedrības kārtējā gada budžetā ir jāparedz ziedojumu kopsumma.
Ņemot vērā minēto, Valsts kanceleja lūdz rīkojuma projektā noteikt nevis konkrētu robežvērtību 100 000 euro apmērā, bet gan ka  Ministru kabineta atļauja dāvinājuma (ziedojuma)  veikšanai ir saņemama, ja dāvinājums (ziedojums) pārsniedz kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā un kapitālsabiedrības budžetā plānoto apmēru.

-

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (turpmāk- Izšķērdēšanas novēršanas likums) 11. panta ceturtā daļa paredz Ministru kabinetam tiesības noteikt valsts kapitālsabiedrības vai kapitālsabiedrības, kurās valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrības, kurās vienas vai vairāku valsts kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kuras var dāvināt (ziedot) tikai ar Ministru kabineta atļauju, nevis nosacījumus, kuriem iestājoties kapitālsabiedrībai šāda atļauja jāsaņem. Norādītā norma iekļauta Izšķērdēšanas novēršanas likumā uz Saeimas trešo lasījumu pēc Finanšu ministrijas priekšlikuma, kura pamatojumā norādīts, ka priekšlikuma mērķis ir paredzēt noteikt kapitālsabiedrības, kurām pirms dāvinājuma (ziedojuma)  darījuma veikšanas ir jāsaņem Ministru kabineta atļauja, un "Ministru kabinets papildus var noteikt dāvinājuma (ziedojuma)  darījuma robežvērtību, kas var tik uzskatīta par nozīmīgu, lai Ministru kabinets vērtētu tā izlietojuma lietderību..."
No minētā secināms, ka Izšķērdēšanas novēršanas likuma 11.panta ceturtās daļas tvērumā Ministru kabinetam uzticētas tiesības noteikt konkrētas kapitālsabiedrības, papildus nosakot darījuma sliekšņu vērtību, kam nepieciešama Ministru kabineta atļauja, nevis veidot alternatīvu ziedošanas kārtību no brīža, kad kapitālsabiedrības kopējā attiecīgā gada dāvinājumu (ziedojumu) summas sasniedz EUR 100 000 (pēc apjoma principa). 
Ņemot vērā norādīto, lūdzam precizēt rīkojuma projektu atbilstoši Izšķērdēšanas novēršanas likumā dotajam pilnvarojumam, norādot kapitālsabiedrību sarakstu, kurām nepieciešams dāvinājumu (ziedojumu) veikšanai saņemt Ministru kabineta atļauju, norādot darījuma robežvērtību, kas tiek uzskatīta par nozīmīgu, lai Ministru kabinets vērtētu šāda darījuma lietderību. 



 

-