Projekta ID
23-TA-1954Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
21.09.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
[1] Vēršam uzmanību uz to, ka būvniecības procesa tiesiskumu nosaka normatīvais regulējums būvniecības jomā. Būvniecības regulējumā ir paredzēta būvdarbu veikšana paziņojuma kārtībā, proti, bez nepieciešamības saņemt būvvaldes atļauju jeb publisku dokumentu. Būvniecības regulējumā visu laiku ir bijuši paredzēti būvdarbi, kuru veikšanai nav nepieciešams būvvaldes izdots administratīvais akts (sk., piemēram, Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumu Nr.112. “Vispārīgie būvnoteikumi” 37.1.apakšpunktu un Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 7.punktu).
Būvvalde, kontrolējot patvaļīgās būvniecības esamību, ir tiesīga pārbaudīt jebkuru būvdarbu tiesiskumu par to sastādot atzinumu (sk. Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 134.punktu), tai skatā tādu, kuru veikšanai nav nepieciešams administratīvais akts (paskaidrojuma raksta akcents vai būvatļauja). Kamēr būvvalde nav konstatējusi patvaļīgās būvniecības esamību, nevienai valsts institūcijai un tiesai nav pamats pieņemt pretējo.
Papildus būtu nepieciešams ņemt vērā, ka saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 28.pantu būvvaldes izdots akts vai tam pielīdzināms dokuments ir tikai viens no dokumentiem, kas var kalpot par īpašuma tiesību pierādīšanai uz kādu būvi. Šā likuma 28.panta 9.punktā ir īpaši uzvērts, ka var būt arī citi dokumenti, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu. Ekonomikas ministrijas ieskatā paziņojums ir būvniecību būtu uzskatāms par šo citu dokumentu, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.
Īpašuma tiesību reģistrācija zemesgrāmatā nekādā veidā pati par sevi nepasargā persona no apstākļa, ka kāda būve uz šīs personas zemes gabala vai veiktie būvdarbi var tikt atzīti par patvaļīgo būvniecību. Citiem vārdiem sakot, būves ierakstīšana zemesgrāmatā nekādā veidā nepasargā labticīgu ieguvēju no iespējamās patvaļīgas būvniecības. Ilustrācijai var apskatīt šādu gadījumu:
Ar Rīgas rajona tiesas 16.03.2023. spriedumu lietā C33547621 nolemts atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz vasarnīcu, ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, garāžu, ar kadastra apzīmējumu /numurs B/, garāžu, ar kadastra apzīmējumu /numurs C/,- kas atrodas uz zemesgabala/adrese/,ar kadastra apzīmējumu /numurs D/. Savukārt ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 19.07.2019. spriedumu lietā Nr.C30491219 konstatēts juridisks fakts, ka inženierbūves: baseins ar būves kadastra apzīmējumu /numurs F/un tenisa laukums ar būves kadastra apzīmējumu /numurs G/, kas atrodas uz zemesgabala ar kadastra apzīmējumu /numurs A/ /adrese/, ir bezīpašnieka manta un piekrīt Latvijas valstij Finanšu ministrijas, reģistrācijas numurs 90000014724, personā. Abos gadījumos būves uz tiesas sprieduma pamata tika ierakstītas attiecīgajā zemesgrāmatas nodalījumā, kā to paredz likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17.panta 6.punkts. Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Pilsētplānošanas pārvalde ir sniegusi informācija, ka abos minētajos gadījumos būves vērtējamas kā patvaļīgās būvniecības radītās sekas, kur vienā no gadījumiem viena no zemesgrāmatā ierakstītajām ēkām, ņemot vērā spēkā esošos būvniecības procesu regulējošos normatīvos aktus, nevar tikt legalizēta un ir nojaucama.
Prezumpcija, ka būve ir uzbūvēta tiesiski, nozīmē, ka būve ir uzbūvēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja normatīvie akti būvniecības jomā neparedz atsevišķa administratīvā akta izdošanu būvniecības ieceres akceptēšanai, tas nekādā veidā nenorāda uz procesa iespējamo prettiesiskumu vai būves prettiesiskumu. Šajā gadījumā tiesnesim, vērtējot būves būvniecības tiesiskumu, būtu jānovērtē vai ir izpildīts normatīvajos aktos būvniecības jomā paredzētais process. Ja būve ir tapusi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tā ir iegūta tiesiskā veidā.
Ievērojot iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija lūdz no informatīvā ziņojuma 3.1.sadaļas izslēgt 8.punktu – “8)būves ierakstīšana Zemesgrāmatā notiek uz publiska dokumenta pamata, kas satur būvvaldes apstiprinājumu par veiktu būvdarbu tiesiskuma kontroli.”
[2] Vienlaikus Ekonomikas ministrija vērš uzmanību uz to, ka tās ieskatā vienotā būves reģistrācijas procesa ietvaros nebūtu atbalstāma pieeja, ka kopīpašuma īpašnieku piekrišanas būtu noformējamas tikai notariāli. Šāda pieeja bez acīmredzama būtiska ieguvuma rada tikai papildus administratīvo slogu. Šajā sakarā Ekonomikas ministrija lūdz apvērt iespēju svītrot informatīvā ziņojuma pēdējo teikumu.
Būvvalde, kontrolējot patvaļīgās būvniecības esamību, ir tiesīga pārbaudīt jebkuru būvdarbu tiesiskumu par to sastādot atzinumu (sk. Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 134.punktu), tai skatā tādu, kuru veikšanai nav nepieciešams administratīvais akts (paskaidrojuma raksta akcents vai būvatļauja). Kamēr būvvalde nav konstatējusi patvaļīgās būvniecības esamību, nevienai valsts institūcijai un tiesai nav pamats pieņemt pretējo.
Papildus būtu nepieciešams ņemt vērā, ka saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 28.pantu būvvaldes izdots akts vai tam pielīdzināms dokuments ir tikai viens no dokumentiem, kas var kalpot par īpašuma tiesību pierādīšanai uz kādu būvi. Šā likuma 28.panta 9.punktā ir īpaši uzvērts, ka var būt arī citi dokumenti, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu. Ekonomikas ministrijas ieskatā paziņojums ir būvniecību būtu uzskatāms par šo citu dokumentu, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.
Īpašuma tiesību reģistrācija zemesgrāmatā nekādā veidā pati par sevi nepasargā persona no apstākļa, ka kāda būve uz šīs personas zemes gabala vai veiktie būvdarbi var tikt atzīti par patvaļīgo būvniecību. Citiem vārdiem sakot, būves ierakstīšana zemesgrāmatā nekādā veidā nepasargā labticīgu ieguvēju no iespējamās patvaļīgas būvniecības. Ilustrācijai var apskatīt šādu gadījumu:
Ar Rīgas rajona tiesas 16.03.2023. spriedumu lietā C33547621 nolemts atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz vasarnīcu, ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, garāžu, ar kadastra apzīmējumu /numurs B/, garāžu, ar kadastra apzīmējumu /numurs C/,- kas atrodas uz zemesgabala/adrese/,ar kadastra apzīmējumu /numurs D/. Savukārt ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 19.07.2019. spriedumu lietā Nr.C30491219 konstatēts juridisks fakts, ka inženierbūves: baseins ar būves kadastra apzīmējumu /numurs F/un tenisa laukums ar būves kadastra apzīmējumu /numurs G/, kas atrodas uz zemesgabala ar kadastra apzīmējumu /numurs A/ /adrese/, ir bezīpašnieka manta un piekrīt Latvijas valstij Finanšu ministrijas, reģistrācijas numurs 90000014724, personā. Abos gadījumos būves uz tiesas sprieduma pamata tika ierakstītas attiecīgajā zemesgrāmatas nodalījumā, kā to paredz likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17.panta 6.punkts. Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Pilsētplānošanas pārvalde ir sniegusi informācija, ka abos minētajos gadījumos būves vērtējamas kā patvaļīgās būvniecības radītās sekas, kur vienā no gadījumiem viena no zemesgrāmatā ierakstītajām ēkām, ņemot vērā spēkā esošos būvniecības procesu regulējošos normatīvos aktus, nevar tikt legalizēta un ir nojaucama.
Prezumpcija, ka būve ir uzbūvēta tiesiski, nozīmē, ka būve ir uzbūvēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja normatīvie akti būvniecības jomā neparedz atsevišķa administratīvā akta izdošanu būvniecības ieceres akceptēšanai, tas nekādā veidā nenorāda uz procesa iespējamo prettiesiskumu vai būves prettiesiskumu. Šajā gadījumā tiesnesim, vērtējot būves būvniecības tiesiskumu, būtu jānovērtē vai ir izpildīts normatīvajos aktos būvniecības jomā paredzētais process. Ja būve ir tapusi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tā ir iegūta tiesiskā veidā.
Ievērojot iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija lūdz no informatīvā ziņojuma 3.1.sadaļas izslēgt 8.punktu – “8)būves ierakstīšana Zemesgrāmatā notiek uz publiska dokumenta pamata, kas satur būvvaldes apstiprinājumu par veiktu būvdarbu tiesiskuma kontroli.”
[2] Vienlaikus Ekonomikas ministrija vērš uzmanību uz to, ka tās ieskatā vienotā būves reģistrācijas procesa ietvaros nebūtu atbalstāma pieeja, ka kopīpašuma īpašnieku piekrišanas būtu noformējamas tikai notariāli. Šāda pieeja bez acīmredzama būtiska ieguvuma rada tikai papildus administratīvo slogu. Šajā sakarā Ekonomikas ministrija lūdz apvērt iespēju svītrot informatīvā ziņojuma pēdējo teikumu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
1. Attiecībā uz ziņojuma 2.sadaļā norādīto, ka valstī ir izveidotas un funkcionē vairākas informācijas sistēmas, bet tās nav savstarpēji pietiekami sasaistītas un to datu integrācija ir ierobežota apjomā, kā rezultātā dati par būvēm tiek iegūti un reģistrēti valsts informācijas sistēmās neatkarīgos un paralēlos procesos, dublējoties, radot nevajadzīgu administratīvo slogu sabiedrībai, norādām, ka
informācijas sistēmas ir pietiekoši saistītas, bet esošie normatīvie akti šobrīd neļauj izveidot secīgu un juridiski korektu datu reģistrācijas procesu, papildinot tehnisko risinājumu ar nepieciešamajām izmaiņām.
2. Attiecībā uz ziņojuma 3.1.sadaļas punktiem, kuri runā par priekšnosacījumiem vienotā būves reģistrācijas pakalpojuma ieviešanai un konkrēti par 5.punktā noteikto, Birojs aicina precizēt, skaidri nosakot, ja process būs vienots, tad samaksa arī veicama vienu reizi.
3. Attiecībā uz ziņojuma 3.1.sadaļas punktiem, kuri runā par priekšnosacījumiem vienotā būves reģistrācijas pakalpojuma ieviešanai un konkrēti par 7.punktā noteikto, ka visa procesa ietvaros tiek ievērota zemes un ēkas vienotības prezumpcija, pieļaujot atkāpes tikai likumā tieši noteiktajos gadījumos, Birojs vērš uzmanību uz patvaļīgās būvniecības, t.sk. senas, esību, kur praksē ir dažādi šķēršļi.
4. Attiecībā uz ziņojuma 3.1.sadaļas punktiem, kuri runā par priekšnosacījumiem vienotā būves reģistrācijas pakalpojuma ieviešanai un konkrēti par 8.punktā noteikto, ka būves ierakstīšana Zemesgrāmatā notiek uz publiska dokumenta pamata, kas satur būvvaldes apstiprinājumu par veiktu būvdarbu tiesiskuma kontroli, Birojs vērš uzmanību uz to, ka jau šobrīd ir tādi būvniecības procesi, piemēram, paziņošana, kuros būvvalde nepiedalās un attiecīgi nav būvvaldes lēmuma vai dokumenta klasiskā izpratnē.
5. Attiecībā uz 3.2.sadaļas 2.punktā noteikto, Birojs vērš uzmanību, ka šobrīd ir plānota sasaiste tikai ar ADTI un attiecīgi nav skaidrs, vai no punkta formulējuma neizritēs kādas papildu prasības būvniecības procesam BIS.
6. Attiecībā uz 3.2.sadaļas 4.punktā noteikto, Birojs vērš uzmanību, ka esošais formulējums ir nekorekts, jo nav skaidra rīcība gadījumā, kad attiecīgais posms jau sen ir pabeigts, tādēļ otrā teikuma daļa ir svītrojama.
7. Attiecībā uz 3.2.sadaļas 5.punktā noteikto, Birojs vērš uzmanību uz to, ka būs jānodrošina kontroles mehānismi arī vēsturiskajiem gadījumiem, kas nozīmē ļoti augstas izmaksas.
8. Attiecībā uz 3.3.sadaļas 3.punkta otrajā rindkopā noteikto, Birojs vērš uzmanību, ka BIS nav dokumentu un formu, BIS ir dati un obligātie lauki.
9. Attiecībā uz 3.3.sadaļas 3.punkta otrajā rindkopā noteikto, ka nepieciešams pilnveidot būvvalžu kompetenci, uzlabojot dokumentu un normatīvajos aktos noteikto pārbaužu kvalitāti, utt., Birojs vērš uzmanību, ka tā ieskatā primāri nepieciešams vienkāršot un strukturēt regulējumu un procesus, lai nepieciešamās pārbaudes pēc iespējas tiek automatizētas.
10. Attiecībā uz 3.3.sadaļas 3.punkta trešajā rindkopā izteikto aicinājumu veikt uzlabojumus BIS, Birojs vērš uzmanību, ka tam nepieciešamas arī atbilstošas izmaiņas normatīvajos aktos.
11. Attiecībā uz 3.3.sadaļas 3.punkta ceturtajā rindkopā noteikto, ka Valsts zemes dienestam būtu jāizstrādā rīks, kas ļautu vairākos slāņos savienot Valsts zemes dienesta rīcībā esošos datus un grafisko informāciju, nodrošinot ātru un vienkāršu būvniecības ieceres pārbaudi attiecībā pret zemes vienību, vēršam uzmanību, ka Biroja ieskatā šī uzdevuma izpildē iesaistāms vēl viens dalībnieks - VARAM/VRAA, kura pārziņā ir TAPIS.
12. Attiecībā uz 3.3.sadaļas 3.punkta pēdējā rindkopā noteikto, Birojs vērš uzmanību, ka minētais process nav manuāli ievadāma informācija, bet gan process norit, izmantojot strukturētos datus.
informācijas sistēmas ir pietiekoši saistītas, bet esošie normatīvie akti šobrīd neļauj izveidot secīgu un juridiski korektu datu reģistrācijas procesu, papildinot tehnisko risinājumu ar nepieciešamajām izmaiņām.
2. Attiecībā uz ziņojuma 3.1.sadaļas punktiem, kuri runā par priekšnosacījumiem vienotā būves reģistrācijas pakalpojuma ieviešanai un konkrēti par 5.punktā noteikto, Birojs aicina precizēt, skaidri nosakot, ja process būs vienots, tad samaksa arī veicama vienu reizi.
3. Attiecībā uz ziņojuma 3.1.sadaļas punktiem, kuri runā par priekšnosacījumiem vienotā būves reģistrācijas pakalpojuma ieviešanai un konkrēti par 7.punktā noteikto, ka visa procesa ietvaros tiek ievērota zemes un ēkas vienotības prezumpcija, pieļaujot atkāpes tikai likumā tieši noteiktajos gadījumos, Birojs vērš uzmanību uz patvaļīgās būvniecības, t.sk. senas, esību, kur praksē ir dažādi šķēršļi.
4. Attiecībā uz ziņojuma 3.1.sadaļas punktiem, kuri runā par priekšnosacījumiem vienotā būves reģistrācijas pakalpojuma ieviešanai un konkrēti par 8.punktā noteikto, ka būves ierakstīšana Zemesgrāmatā notiek uz publiska dokumenta pamata, kas satur būvvaldes apstiprinājumu par veiktu būvdarbu tiesiskuma kontroli, Birojs vērš uzmanību uz to, ka jau šobrīd ir tādi būvniecības procesi, piemēram, paziņošana, kuros būvvalde nepiedalās un attiecīgi nav būvvaldes lēmuma vai dokumenta klasiskā izpratnē.
5. Attiecībā uz 3.2.sadaļas 2.punktā noteikto, Birojs vērš uzmanību, ka šobrīd ir plānota sasaiste tikai ar ADTI un attiecīgi nav skaidrs, vai no punkta formulējuma neizritēs kādas papildu prasības būvniecības procesam BIS.
6. Attiecībā uz 3.2.sadaļas 4.punktā noteikto, Birojs vērš uzmanību, ka esošais formulējums ir nekorekts, jo nav skaidra rīcība gadījumā, kad attiecīgais posms jau sen ir pabeigts, tādēļ otrā teikuma daļa ir svītrojama.
7. Attiecībā uz 3.2.sadaļas 5.punktā noteikto, Birojs vērš uzmanību uz to, ka būs jānodrošina kontroles mehānismi arī vēsturiskajiem gadījumiem, kas nozīmē ļoti augstas izmaksas.
8. Attiecībā uz 3.3.sadaļas 3.punkta otrajā rindkopā noteikto, Birojs vērš uzmanību, ka BIS nav dokumentu un formu, BIS ir dati un obligātie lauki.
9. Attiecībā uz 3.3.sadaļas 3.punkta otrajā rindkopā noteikto, ka nepieciešams pilnveidot būvvalžu kompetenci, uzlabojot dokumentu un normatīvajos aktos noteikto pārbaužu kvalitāti, utt., Birojs vērš uzmanību, ka tā ieskatā primāri nepieciešams vienkāršot un strukturēt regulējumu un procesus, lai nepieciešamās pārbaudes pēc iespējas tiek automatizētas.
10. Attiecībā uz 3.3.sadaļas 3.punkta trešajā rindkopā izteikto aicinājumu veikt uzlabojumus BIS, Birojs vērš uzmanību, ka tam nepieciešamas arī atbilstošas izmaiņas normatīvajos aktos.
11. Attiecībā uz 3.3.sadaļas 3.punkta ceturtajā rindkopā noteikto, ka Valsts zemes dienestam būtu jāizstrādā rīks, kas ļautu vairākos slāņos savienot Valsts zemes dienesta rīcībā esošos datus un grafisko informāciju, nodrošinot ātru un vienkāršu būvniecības ieceres pārbaudi attiecībā pret zemes vienību, vēršam uzmanību, ka Biroja ieskatā šī uzdevuma izpildē iesaistāms vēl viens dalībnieks - VARAM/VRAA, kura pārziņā ir TAPIS.
12. Attiecībā uz 3.3.sadaļas 3.punkta pēdējā rindkopā noteikto, Birojs vērš uzmanību, ka minētais process nav manuāli ievadāma informācija, bet gan process norit, izmantojot strukturētos datus.
Piedāvātā redakcija
-