Atzinums

Lai mazinātu smēķēšanas izplatību, lūdzam laika periodā no 2024. līdz 2026. gadam katru gadu palielināt cigaretēm akcīzes nodokļa likmi straujāk - vismaz par 10%. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas un Pasaules bankas sniegtajās rekomendācijās noteikto, lai panāktu smēķēšanas izplatības samazināšanos vismaz par 4%, nepieciešams paaugstināt akcīzes nodokli cigaretēm, radot cigarešu cenu pieaugumu par 10% [1,2].
Lai arī Latvijā akcīzes nodokļa specifiskā likme ir visaugstākā no visām trim Baltijas valstīm, tomēr minimālā likme par 1000 gabaliem cigarešu atpaliek no Igaunijas, kurai tā ir augstākā no Baltijas valstīm. Tāpat Latvijai ir zemākā % likme no maksimālās mazumtirdzniecības cenas, tikai 15%, kamēr Lietuvā un Igaunijā tā jau ir 25% un 30%. 
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Latvija ir 4.vietā starp Eiropas Savienības valstīm pēc ikdienas tabakas un atbilstošu produktu (tradicionālie smēķēšanas produkti, ūdenspīpes, karsējama tabaka, e-cigaretes, arī košļājamā un šņaucamā tabaka, kā arī izstrādājumi orālai lietošanai) lietošanas izplatības, sasniedzot 29% īpatsvaru^[3].


[1] https://www.who.int/publications/i/item/9789240019188
[2] World Bank. 1999. Curbing the Epidemic: Governments and the Economics of Tobacco Control. Report 19638 (May). Development in Practice Series. Washington, DC: World Bank.
[3] 2020. gada Eirobarometra pētījums  -“Attitudes of Europeans towards tobacco and electronic cigarettes” (intervijas (2020 augusts – septembris) Latvija- 1024 tiešās intervijas, vecuma grupa 15+) ES un UK - https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2240
 

-

Lai mazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un mainītu iedzīvotāju alkohola lietošanas paradumus, saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) izstrādāto un ieteicamo nodokļu politikas modeli Baltijas valstīs^[1], nepieciešams alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmi paaugstināt vismaz par 15 %. Ņemot vērā minēto, lūdzam laika periodā no 2024. līdz 2026.gadam celt akcīzes likmi visu veidu alkoholiskiem dzērieniem par vismaz 15% katru gadu.
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka arī 2022.gadā turpina palielināties kopējais reģistrētā absolūta alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku  iedzīvotāju, kā rezultātā Latvija ir pirmajā vietā pēc alkohola patēriņa starp Eiropas Savienības valstīm un arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Alkohola lietošana rada kaitējumu ne tikai personas veselībai, bet arī rada ievērojamas izmaksas valsts budžetam. Veselības ministrijas īstenota pētījuma "Par alkohola lietošanu, tā radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem Latvijā” ietvaros aprēķināts, ka alkohola radītais tiešo izmaksu novērtējums 2021.gadā ir 104,9 miljoni eiro, no tiem 56,6 miljoni veselības aprūpes jomā.
Alkohola cenas paaugstināšana, izmantojot nodokļus, ir viena no galvenajām uz pierādījumiem balstītajām stratēģijām alkohola patēriņa samazināšanai un ir definēta kā viena no PVO “Best buys” [2] (izmaksu efektīvām) politikām. Starptautiskos zinātniskos pētījumos pierādīts, ka nodokļu celšana nozīmīgi samazina alkohola patēriņu arī augsta riska alkohola patērētāju vidū, mazina mirstību un arī nevienlīdzību starp dažādiem sabiedrības sociālajiem līmeņiem. Lai akcīzes nodokļa palielinājumam būtu ietekme uz alkohola patēriņu un mazinātu mirstību no alkohola izraisītiem nāves gadījumiem par 25%, ceļot nodokļa likmi, tā pieaugumam jābūt vismaz 15%.
Vēršam uzmanību, ka īpaši būtiski ir straujāk celt akcīzes nodokļa likmi “pārējiem alkoholiskiem dzērieniem”, kuru grupā ietilpst stiprie alkoholisko dzērienu, jo augstais reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš Latvijā, salīdzinājumā ar citām valstīm, lielā mērā skaidrojams tieši ar stipro alkoholisko dzērienu patēriņu - to īpatsvars kopējā patēriņā ir ap 40%.
Veselības ministrija vērš uzmanību, ka alkoholiskie dzērieni, tāpat kā smēķēšanas produkti, nav pirmās nepieciešamības prece, tāpēc, plānojot nodokļu politiku, pamatā jāņem vērā sabiedrības veselības aizsardzības mērķi, apzinoties šo produktu kaitējumu – gan valstij radītās izmaksas, gan to lietošanas rezultātā radītais kaitējums sabiedrībai.


[1]https://cdn.who.int/media/docs/librariesprovider2/country-sites/briefing-note-alocol-tax-eng.pdf?sfvrsn=81f8801d_1&download=true
[2] https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/259232/WHO-NMH-NVI-17.9-eng.pdf
 

-

Lūdzam izvērtēt iespēju laika periodā no 2024. līdz 2026. gadam ik gadu paaugstināt bezalkoholiskajiem dzērieniem (t.sk. enerģijas dzērieniem) piemērojamo akcīzes nodokļa likmi, paredzot 15% likmes pieaugumu bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuri satur mazāk kā 8 g cukura 100 ml, bet dzērieniem, kuri satur 8 un vairāk g cukura 100 ml – 25% likmes pieaugumu. Šāds likmes paaugstinājums nodrošinātu galaprodukta cenas paaugstināšanos un likumsakarīgu šādu produktu patēriņa kritumu.
Skaidrojam, ka bezalkoholiskie, it sevišķi saldinātie dzērieni, kā arī enerģijas dzērieni, kuriem tiek piemērots akcīzes nodoklis, nav pirmās nepieciešamības preces, turklāt tie var saturēt lielu cukura daudzumu un enerģētisko vērtību. Enerģijas uzņemšana dzērienu veidā neveicina sāta sajūtas rašanos, tādēļ enerģija tiek uzņemta lielākā apjomā un ilgtermiņā rodas liekā svara un aptaukošanās risks. Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāju vidū liekā svara un aptaukošanās izplatībai ir pieaugoša tendence, ir nepieciešams pilnveidot un stiprināt iniciatīvas, kuras līdz šim jau ir pierādījušas savu efektivitāti un tiek atzinīgi novērtētas arī no Pasaules Veselības organizācijas puses[1],[2].



[1] https://www.who.int/europe/publications/i/item/WHO-EURO-2022-4781-44544-63081
[2]https://www.who.int/europe/news/item/21-03-2022-taxes-on-sweetened-drinks-who-explains-how-to-make-them-an-effective-health-measure
 

-