Atzinums

Saskaņā ar Valsts Kontroles ziņojumu “Iedzīvotāju līdzdalība – neizmantota iespēja kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai pašvaldībās”, 31 no 34 Valsts Kontroles auditētām pašvaldību ēkām nav sasniegti vides pieejamības rezultāti, personām ar invaliditāti nav nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas un tiesības. Šim neapmierinošajam rezultātam ir tiešs sakars ar autoruzraudzības trūkumu, ko Latvijas Arhitektu savienība konstatējusi, analizējot 31 būvobjekta iepirkumu un tehnisko specifikāciju dokumentāciju. Līdz ar to aicinām grozījumu turpmākā apspriešanā par grozījumu ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām iesaistīt Latvijas arhitektu savienību, invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons".

-

Norādām, ka būves drošībai būtiska ir arī ugunsdrošība (konstrukciju un sistēmu), kas būves ekspertīzē netiek novērtēta. Kā sekas – būves drošums tiek izvērtēts tikai par ~ 50%, vērtējot tikai Būvniecības likuma 9. panta 1. punktā noteikto, bet nevērtējot Būvniecības likuma 9.panta 2., 3., 4., un 5. punktā noteikto. Uzskatām, ka ir nepieciešams izvērtēt vismaz  Būvniecības likuma 9.panta 2.punktā un 9.panta 4. punktā noteikto regulējumu. 
 

-

Norādām, ka punktā noteiktais “Projektēšanas sagatavošanas darbi ir projektēšanas sastāvdaļa”, neraugoties uz to, ka praksē tos nereti organizē projektētājs, nav vienīgais vai optimālākais sagatavošanas darbu veikšanas veids. Atbildīgs un rūpīgs pasūtītājs šos darbus veic pirms projektēšanas, jo tas ļauj precīzāk plānot projektēšanas un būvniecības izmaksas jeb budžetu. Vēl jo vairāk - pēc standarta  LVS 16310 (Standarts LVS EN 16310:2020 “Inženiertehniskie pakalpojumi. Ēku, infrastruktūras un rūpniecisko iekārtu inženiertehnisko pakalpojumu aprakstošā terminoloģija”) un jēgas tā ir projektēšanas sagatavošanas sastāvdaļa. Līdz ar to aicinām 18.1 punkta pēdējā teikumā vārdu “ir” ir aizstāt ar vārdiem “var būt”. Veicot šādās izmaiņas, prasības atbilstu Būvniecības likuma 19.1. panta otrā punkta nosacījumiem.
 

18.1 Pirms būvprojekta izstrādāšanas veic projektēšanas sagatavošanas darbus. Līgumā par projektēšanu norāda, kura no pusēm uzņemas tos veikt. Projektēšanas sagatavošanas darbi ietver būvvietas inženierizpēti un gadījumos, kad plānota esošas būves atjaunošana, pārbūve, konservācija vai restaurācija – būves tehnisko apsekošanu. Projektēšanas sagatavošanas darbi var būt projektēšanas sastāvdaļa”

Norādām, ka formulējums "apdares kvalitāte" nesniedz skaidru priekšstatu par kritērijiem.  Tāpat nav skaidrs, kas ir domāts ar energoefektivitātes, vides un akustisko kvalitāti un tās iespējamo vai vēlamo konstruktīvo risinājumu. Paužam viedoklis, ka, lai fiksētu un noskaidrotu “iespējamību”, tā ir jāanalizē atbilstoši noteiktiem kritērijiem. 
 

-

Norādām, ka nav skaidrs, vai atbilstošajam būvspeciālistam ir nepieciešamas pastāvīgas prakses tiesības. Lūdzam precizēt redakciju.

-

Norādām, ka praksē ir sarežģījumi ar Latvijas nacionālo būvprojektēšanas standartu piemērošanu, jo standartu skaits ir apjomīgs un norādītajā tīmekļvietnē tie netiek sistematizēti (organizēti un klasificēti)  praktiskai piemērošanai. Proti, izvirzītā prasība pēc būtības nav izpildāma. Tāpat norādām uz 26.12 punktā ietverto prasību būvniecības ierosinātājam piedalīties projektēšanas procesā. Proti, minētā prasība ir atbilstoša, bet ir nepieciešama detalizācija, lai šis nosacījums tiktu jēgpilni interpretēts un pildīts.
 

-

Lūdzam sniegt informāciju vai ir izvērtēts, vai prasība tehniskajos noteikumos noteikt prognozēto izdevumu apmēru ir praktiski izpildāma visiem tīklu turētajiem. 
 

-

Kā norādīts iepriekš, 18.1 pantā par būves apsekošanu, arī tehniskajā apsekošanā ir jāvērtē ne tikai konstrukcijas un energoefektivitāte, bet arī ugunsbīstamība un lietošanas drošums, un atsevišķos gadījumos - arī akustika.
 

-

Nepieciešams precizēt kā rīkoties gadījumā, ja būvdarbu veicējs prasa risinājumu, kas atšķiras no tehniskā projektā izstrādātā, kā trešās vai otrās grupas būves gadījumā, ir jārīkojas detalizācijas izstrādātājam (ekspertīzes veikšana u.t.t.), un ka noteicošais lēmuma pieņēmējs ir attiecīgās būvprojekta daļas vadītājs – sertificēts būvspeciālists. Jādefinē LVS 16310 uz būvdarbiem attiecināmo detalizētā darba projekta vai ražošanas rasējumu izstrādāšanu, kas ir būvdarbu izpilddokumentācijas sastāvdaļa un kuru tiesīgs izstrādāt attiecīgs speciālists.
 

-

Daļai būvju šāda prasība ir nesamērīga, radot birokrātiskus šķēršļus. Šādas ekspertīzes ir jāvada speciālistam ar patstāvīgās prakses tiesībām būvekspertīzes veikšanā, taču projekta daļas būtu jāļauj vērtēt arī attiecīgās daļas projektēšanā sertificētiem speciālistiem. Piedāvājam precizētu panta redakciju. 
 

Būvprojektu ekspertīzi trešās grupas būvēm ir tiesīgi veikt tikai tie būvkomersanti, kuri nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām būvekspertīzes veikšanā. Citas grupas būvju būvprojektu ekspertīzi var vadīt būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām būvekspertīzes veikšanā, un  ir tiesīgi veikt arī būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām būvprojektēšanā attiecīgā prakses jomā

Spēkā esošā MK noteikumu redakcijā teikts:
“105. Autoruzraudzību veic:
105.1. valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, otrās un trešās grupas ēkām (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas un palīgēkas) pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā atbilstoši teritorijas plānojumam;
105.2. trešās grupas jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām būvēm, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja;
105.3. otrās grupas būvēm, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja:
105.3.1. publiskām jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām ēkām;
105.3.2. jaunbūvējamām dzīvojamām ēkām (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas);
105.4. būvēm, kurām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums.”
Esošā redakcija nodrošina Noteikumu Nr. 500, p. 102. izpildi tādā apjomā, lai tiktu realizēti Būvniecības likuma 4. pantā minētie arhitektoniskās un inženiertehniskās kvalitātes principi.
Grozījumu anotācijā [16] teikts: “Tomēr, faktiski autoruzraudzība tiek izmantota kā iespēju operatīvi saskaņot izmaiņas būvprojektā sakarā ar projektēšanas laika neparedzētiem apstākļiem, kas ietekmē projektēto risinājumu realizējamību, vai novērst projektēšanas laikā pieļautās kļūdas.” Šim apgalvojumam nav faktos balstīta vai kvantitatīva pamatojuma, kas balstītos tādā izpētē, kā piemēram anotācijas p. [5] dotā statistika.
Tālāk, anotācijā pie šī paša punkta teikts:
“Papildus tam autoruzraudzības ietvaros, ja puses par to vienojas, arī tiek izstrādāta turpmāka būvprojekta detalizācija. Līdz ar to, no neatkarīgas būvprojekta autora uzraudzības par būvniecības ieceres realizāciju, autoruzraudzība būvniecības procesā ir pārtapusi par rīku izmaiņu projekta izstrādes tiesisko risinājumu. ”
Arī šim apgalvojumam nav faktos balstīta pamatojuma. Līgumu praksē autoruzraudzība no izmaiņu veikšanas tiek stingri nodalīta, savukārt Būvprojekta stadiju definīcija (t.sk. detalizācijas veikšana Darba projekta stadijā ir ietverta šo grozījumu p.26.4.)
Tālāk, anotācijā pie šī paša punkta teikts: ” Turklāt būtu nepieciešams ņemt vērā, ka primāri par būvdarbu atbilstību būvprojektam ir atbildīgs būvdarbu veicējs (sk. Būvniecības likuma 19.2 panta ceturto daļu). Ja būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas nav pieprasījis būvprojekta papildu detalizācijas izstrādi, viņš ir atbildīgs par iespējamām sekām, kā arī par attiecīgās detalizācijas nodrošināšanu. Par detalizācijas un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem atbild detalizācijas izstrādātājs (sk. Būvniecības likuma 19.2 panta piekto daļu). ”
Šeit norādām, ka detalizācijas veikšana darba projekta stadijā ir ietverta šo grozījumu p.26.4., un pēc p. 102 “Autoruzraudzības mērķis ir nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptētās ieceres un izstrādātā būvprojekta, kā arī normatīvo aktu un standartu pārkāpumus būvdarbu gaitā.”, nevis izstrādāt papildus darba projektu.

Tālāk, anotācijā pie šī paša punkta teikts:
“Papildus būtu nepieciešams ņemt vērā, ka normatīvā regulējumā ir paredzēta arī būvuzraudzības, kuras mērķis arī ir nepieļaut būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus un atkāpes no būvprojektā un darbu veikšanas projektā noteiktajām un citām darbu veikšanas tehnoloģijām (sk. Noteikumu Nr.500 117.punktu). Skatoties no būvdarbu kontroles aspekta, jau ir paredzēts tiesiskais ietvars papildus būvdarbu kontrolei. Līdz ar to, nav saskatāms papildus nepieciešamība vēl dublēt šo kontroli, šķietami tikai tāpēc, lai nodrošinātu operatīvāku izmaiņu būvprojekta izstrādāšu”.
Šeit norādām, ka autoruzrauga un būvuzrauga pienākumi būtiski atšķiras, jo 117.punktā ir teikts “Būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt būvniecības ierosinātāja tiesības un intereses būvdarbu veikšanas procesā, kā arī nepieļaut: 117.1. būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no būvprojekta; 117.2. būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus; 117.3. atkāpes no būvprojektā un darbu veikšanas projektā noteiktajām un citām darbu veikšanas tehnoloģijām.”
Atbilstoši katras attiecīgās reglamentētās profesijas saturam, autoruzraugu kompetencē ir kontrolēt tos reglamentējošos normatīvos aktus, kas attiecas uz būvprojektā ietvertiem risinājumiem (arhitektoniskā un inženiertehniskā kvalitāte, drošība, ugunsdrošība, vides pieejamība, higiēna, utt.,). Savukārt būvuzrauga kontrolē ir nepieļaut pārkāpumus pašā būvniecības procesā. Šīs atbildības nepārklājas, un nav savā starpā aizvietojamas. Apgalvojums “šķietami tikai tāpēc, lai nodrošinātu operatīvāku izmaiņu būvprojekta izstrādāšanu” nav balstīts faktos, kā jau to atzīmējām pie iepriekšējiem anotācijas punktiem.
Tālāk, anotācijā pie šī paša punkta teikts: “No otras puses autoruzraudzība dēļ šī jēdziena līdzības ar autora jēdzienu tiek saistīta ar Autortiesību likumā noteikto autora tiesību realizāciju - pretdarbību jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kā arī tādai autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai (skatīt. Autortiesību likuma 14.panta pirmās daļas 6.punktu). Nenoliedzami būvprojekta autoram ir šādas tiesības. Tomēr, šīs tiesības regulē  Autortiesību likums un tās šī iemesla dēļ, ciktāl tas nav saistīts ar būvniecības regulējuma mērķa sasniegšanu (skatīt Būvniecības likuma 2.pantu), nav tiešas nozīmes uz kvalitatīvas dzīves vides radīšanu. Vienlaikus būtu nepieciešams arī norādīt, ka būvvaldes kompetencē nav Autortiesību likumā noteikto autora tiesību aizsardzība. Līdzīgi kā būvvaldes kompetencē nav būvniecības procesa dalībnieku savstarpējo civiltiesisko strīdu izšķiršana”
Šim apgalvojumam nav faktos balstītu pierādījumu. Autortiesību regulējums ir ietverts Autortiesību likumā, un atbilst Bernes konvencijai. Autortiesību regulējums nekādā veidā nedublē, nepārklājas un neapraksta autoruzrauga tiesības un pienākumus.

Pamatojoties uz to, ka anotācijā ietvertie apgalvojumi par problēmu nav balstīti uz faktiem, un nav izvērtēti ar nozares pārstāvjiem, t.sk. nevalstiskām organizācijām (sk. iebildumus pie anotācijas p. 6.1-6.4.), piedāvātais risinājums un noteikumu 105.p. piedāvātā redakcija ir noraidāma. 

 

-

185.panta grozījumu redakcija nav saskaņota ar nozari, skatīt padziļināti, kopā ar Būvprojekta stadijām un skaņošanas procedūrām.
 

-

Noteikumu projekta sākotnējā redakcijā nebija iekļauts priekšlikumus grozīt vai svītrot 105. punktus par autoruzraudzību, kā arī vairāki citi noteikumu grozījumi.
Priekšlikums.
Grozījumu turpmākā apspriešanā par visiem grozījumu punktiem iesaistīt Latvijas arhitektu savienības pārstāvjus un citas profesionālās nevalstiskās organizācijas.

-

KM deleģēta nevalstiskā organizācija Latvijas Arhitektu savienība (turpmāk LAS) ir bijusi ilgā laika periodā iesaistīta tādu grozījumu izstrādē, kas saistīti ar būvprojekta izstrādes stadijām. LAS netika informēta, un nav piedalījusies grozījumu izstrādē par autoruzraudzību, kā arī daudzu citu punktu izstrādē,
Aicinām grozījumu turpmākā apspriešanā iesaistīt Latvijas Arhitektus savienības pārstāvjus un citas profesionālās nevalstiskās organizācijas.

-

Tiesību akta projekts Nr. 21-TA-391 pēc satura būtiski atšķiras no projekta Nr. 23-TA-2311. Par Nr.23-TA-2311 sabiedrības līdzdalība saturam atbilstošā apjomā un kvalitātē nav notikusi.
Aicinām grozījumu turpmākā apspriešanā iesaistīt Latvijas Arhitektus savienības pārstāvjus un citas profesionālās nevalstiskās organizācijas.

-

Sabiedrības līdzdalība pilnā apjomā nav realizēta būtiski pārstrādātās tiesību akta redakcijas Nr. 23-TA-2311 izskatīšanā.
Aicinām grozījumu turpmākā apspriešanā iesaistīt Latvijas Arhitektus savienības pārstāvjus un citas profesionālās nevalstiskās organizācijas.

-

Veidā, kā tas tiek reāli dzīvē īstenots BISā skaņojot projektus, rada nevajadzīgus un būtiskus birokrātiskus šķēršļus un pagarina būvprojekta skaņošanu par līdz pat 2-3 mēnešiem. Attiecībā uz ēkas projektu ir noteikta sekojoša skaņošanas kārtība: - Būvprojektu var iesniegt skaņošanai tehnisko noteikumu izdevējiem tikai tad, kad ir saņemts pozitīvs ekspertīzes atzinums par būvprojektu; būvvalde sāk skatīt būvprojektu tikai tad kad to ir saskaņojuši visas par  tehniskajiem noteikumiem atbildīgās institūcijas.
Administratīvo slogu procesā rada:tehnisko noteikumu skaņotāji (tīklu turētāji, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde u.c.), un interesējošos jautājumus ekspertīze nevērtē (ar vienu vienīgu atrunu par ārējo hidrantu izvietojumu, ko ekspertīzei ir jāskata), sekojoši neviens no tiem nevērtē ekspertīzi vispār. Noņemot prasību iesniegt ekspertīzes atzinumu līdz skaņošanas uzsākšanai tiktu noņemts nesamērīgs birokrātisks slogs un būvprojekta skaņošanu varētu uzsākt būtiski (~ 1 – 1,5 mēneši ātrāk); -Gan būvvalde, gan tehnisko noteikumu izdevēji mēdz prasīt (reizēm arī pamatotas) izmaiņas teritorijas un tīklu sakarā, līdz ar ko būtu racionāli ja gan būvvalde, gan tehnisko noteikumu izdevēji skatītu projektu un publicētu piezīmes vienlaikus. Un arī būvvaldei, lai uzsāktu būvprojekta izskatīšanu nav nepieciešams ekspertīzes atzinums. Taču pozitīvam ekspertīzes atzinumam ir jābūt pirms būvvalde izdara atzīmi būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi. Tas ļautu procesā ietaupīt nākamos 1 – 1,5 mēnešus.
 

-

Ir nepieciešama atruna par pozitīva ekspertīzes atzinuma esamību vai detalizētāk aprakstāms skaņošanas process, ņemot vērā pie  iepriekš minētā punkta komentāru ( zemāk) .  
Veidā, kā tas tiek reāli dzīvē īstenots BIS skaņojot projektus, rada nevajadzīgus un būtiskus birokrātiskus šķēršļus un pagarina būvprojekta skaņošanu par līdz pat 2-3 mēnešiem. Attiecībā uz ēkas projektu ir noteikta sekojoša skaņošanas kārtība: - Būvprojektu var iesniegt skaņošanai tehnisko noteikumu izstrādātājiem tikai tad, kad ir saņemts pozitīvs ekspertīzes atzinums par būvprojektu; -Būvvalde sāk skatīt būvprojektu tikai tad kad to ir saskaņojuši visi tehnisko noteikumu izstrādātāji. 
Kas šeit rada administratīvo slogu: - tehnisko noteikumu izstrādātājus (tīklu turētāji, Nacionālā kultūras mantoja pārvalde) interesējošos jautājumus ekspertīze nevērtē (ar vienu vienīgu atrunu par ārējo hidrantu izvietojumu, ko ekspertīzei ir jāskata), sekojoši neviens no tiem nevērtē ekspertīzi vispār. Noņemot prasību iesniegt ekspertīzes atzinumu līdz skaņošanas uzsākšanai tiktu noņemts nesamērīgs birokrātisks slogs un būvprojekta skaņošanu varētu uzsākt būtiski (~ 1 – 1,5 mēneši ātrāk); -Gan būvvalde, gan tehnisko noteikumu izstrādātāji mēdz prasīt (reizēm arī pamatotas) izmaiņas teritorijas un tīklu sakarā, līdz ar ko būtu racionāli ja gan būvvalde, gan tehnisko noteikumu izstrādātāji skatītu projektu un publicētu piezīmes vienlaikus. Un arī būvvaldei, lai uzsāktu būvprojekta izskatīšanu nav nepieciešams ekspertīzes atzinums. Taču pozitīvam ekspertīzes atzinumam ir jābūt pirms būvvalde izdara atzīmi būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi. Tas ļautu procesā ietaupīt nākamos 1 – 1,5 mēnešus.

 

-

Priekšlikums 37.punkta redakciju papildināt ar sekojošo: "Ja vienā ēkā paredzēto pārbūvi projektē vairākos būvniecības procesos, lai nodrošinātu ēkas atbilstību Būvniecības likuma  9. pantā noteiktajam prasībām, pasūtītāja pienākums ir nozīmēt vienu  būvprojekta vadītāju, kura pienākums ir koordinēt visus būvniecības procesus kopumā;”
 

-