Atzinums

Šis būs VI atbildība arī pēc funkciju apvienošanas ar ZVA?

-

Kāds ir šīs receptes derīguma termiņš?

-

Vai tajā skaitā narkotiskos un psihotropos medikamentus?

-

Aptiekām nav iespējas šo nokontrolēt.

-

Šo aptiekas nevar nokontrolēt, pacients var saņemt zāles vienā aptiekā un pēc tam atlikušo daļu izņemt citā aptiekā, vai arī saņemt vienā un tajā pašā aptiekā tikai pie dažādiem farmaceitiem.

Vai ir paredzēts pārskatīt 4. pielikumu?

-

LFAA biedri rosina padziļināti izvērtēt nepieciešamību minēto recepšu termiņa pagarināšanai no trīs mēnešiem līdz sešiem mēnešiem. Minētā iecere būtiski ietekmēs aptieku darbību, jo pirmkārt, samazināsies aptiekas saņemtā farmaceita atlīdzība (to saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumiem Nr.803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” maksā tikai par pirmreizēju receptes atprečošanu), kā rezultātā būtiski saruks aptieku ieņēmumi. Mazākām aptiekām, jo īpaši aptiekām reģionos, tas var nozīmēt vēl būtiskākus zaudējumus nekā aptiekām ar lielāku apgrozījumu, līdz ar to tas var tieši apdraudēt aptieku darbību reģionos. Tādējādi ar minēto ieceri pastāv tiešs uzņēmējdarbības brīvības ierobežojums. Farmaceitiskās aprūpes pieejamība reģionos ir cieši saistīta ar aptieku ekonomisko dzīvotspēju. Regulējums, kas sistemātiski samazina aptieku ieņēmumus, var novest pie aptieku slēgšanas reģionos. Savukārt tas ātri vien novedīs pie farmaceitisko pakalpojumu koncentrācijas lielajās pilsētās un sociālās nevienlīdzības, - nevienlīdzīgas piekļuves veselības aprūpei. 
Vienlaikus plānotais regulējums rada šaubas par tā piemērotību un nepieciešamību. Visticamāk - recepšu izrakstīšana uz sešiem mēnešiem novedīs pie tā, ka pacienti retāk vērsīsies pie ārsta, kas uzrauga pacienta atveseļošanās progresu un vispārējo veselības stāvokli. Savukārt, retāka vēršanās pie ģimenes ārsta nozīmētu vājāku atveseļošanās procesa uzraudzību, kas var novest pie riska, ka pacienti nepamatoti ilgstoši lieto zāles. Var pieaugt arī zāļu nepamatotas lietošanas risks. Līdz ar to regulējums var ne tikai nesasniegt fiskālo mērķi, bet pat radīt pretēju efektu sabiedrības veselības jomā. Līdz ar to likumdevējam vajadzētu apsvērt alternatīvus risinājumus, kā iespējamus variantus izvirzot:  diferencētu pieeju atkarībā no zāļu veida; farmaceita atlīdzības saglabāšanu par katru izsniegšanas reizi; citiem risinājumiem, lai saglabātu gan farmaceitiskās aprūpes pieejamību, gan sabiedrības kopējo veselību. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu alternatīvu neizvērtēšana var norādīt uz regulējuma neatbilstību ES tiesībām.
No farmaceitiskās aprūpes un pacientu drošības viedokļa jāņem vērā arī tas, ka zāļu lietošana ir saistīta ar iespējamu blakusparādību risku, kas nereti prasa savlaicīgu terapijas pārskatīšanu vai korekciju. Ilgāks recepšu derīguma termiņš var veicināt situācijas, kurās pacients ilgstoši turpina lietot konkrētās zāles bez pietiekamas medicīniskās uzraudzības, pat gadījumos, kad rodas nevēlamas blakusparādības vai zāļu efektivitāte samazinās.
Retāka pacienta vēršanās pie ārsta vai farmaceita samazina iespēju savlaicīgi identificēt blaknes, novērst zāļu mijiedarbības riskus un pielāgot ārstēšanu atbilstoši pacienta aktuālajam veselības stāvoklim. Tas var radīt papildu slogu veselības aprūpes sistēmai ilgtermiņā, jo neatbilstoši lietotas zāles var pasliktināt pacienta veselību un palielināt komplikāciju risku.
Tādējādi plānotais regulējums var negatīvi ietekmēt ne tikai farmaceitiskās aprūpes pieejamību, bet arī pacientu drošību un veselības aprūpes kvalitāti kopumā.
Pēc 2025. gada zāļu uzcenojumu reformas ieviešanas ir  bijušas vairākas tikšanās ar Veselības ministriju (VM), kuru laikā komersanti ir skaidrojuši un norādījuši uz būtiskām problēmām, kas pēc reformas būtu risināmas, piemēram: farmaceita maksas indeksācija – pieaugot inflācijai, būtiski palielinās izmaksas, savukārt pakalpojuma maksa paliek nemainīga, kas negatīvi ietekmē nozares ilgtspēju; pārāk plašs recepšu zāļu cenu diapazons ar vienotu uzcenojumu – pašreizējā sistēmā, pieaugot zāļu cenām, aptieku faktiskie ienākumi nepalielinās. Tika izteikts arī priekšlikums sadalīt cenu diapazonu (piemēram, 2–100 EUR robežās) sīkākos segmentos un katram no tiem piemērot atsevišķu uzcenojumu, vai arī ieviest ikgadēju uzcenojuma indeksāciju. Izsakām cerību, ka VM šīs problēmas ir apzinājusies un gatavojas risināt, jo tikšanos laikā apliecināja gatavību tās izvērtēt un meklēt iespējamos risinājumus, taču jaunākās iniciatīvas liecina par pretēju virzību, kas rada bažas par nozares ilgtspēju.

 

-

Kāds ir receptes derīguma termiņš, un vai  to varēs izņemt pa daļām?
 

-