Atzinums

Ekonomikas ministrija izsaka atzinību Vadošās iestādes atbalstā vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādē un saskaņošanā. Nepiekrītam, ka šis ir tikai atsevišķu metodiku izstrādes jautājums, tāpēc atkārtoti aicinām pārstāvēt arī ES līmeņa sarunās viedokli, ka vienkāršoto izmaksu metodiku izstrāde ir tikai viens no risinājumiem un tā piemērošana nav obligāta nedz pie noteikta sliekšņa, nedz atbalsta veida, nedz finansējuma izlietojuma veida (valsts, privātais sektors). 

Atkārtoti norādām, ka Vienkāršoto izmaksu  metodika atvieglo Sadarbības iestādes administratīvo slogu, taču vienkāršoto izmaksu piemērošana gala labuma guvēju izmaksām ir nemainīgs un liela apmēra administratīvais slogs gan metodiku izstrādātājiem, gan gala labuma guvējiem. Ņemot vērā, ka pastāv plašs attiecināmo darbību un izmaksu klāsts, fiksētās summas izcenojums var tikt piemērots neprecīzi (mainoties tirgus tendencēm), attiecīgi var rasties risks, ka tiek pārkompensētas izmaksas vai plānotais atbalsta veids ir nepietiekams. Tāpat arī nav iespējams precīzi paredzēt gala labuma guvēja izmaksas uz ilgāku periodu, iepirkumu procedūru rezultātus un citus aspektus, līdz ar to, atkārtota metodikas pārskatīšana rada nesamērīgu administratīvo slogu un birokrātiju.

Uzsveram, ka vienkāršoto izmaksu metodikas piemērošanu neatceļ prasību gala labuma guvējiem veikt visu ar atbalstu saistīto informāciju ne tikai uzglabāt, bet arī iesniegt finansējuma saņēmējam veiktās tirgus izpētes par iespējamo atbalsta apmēru pierādāmo dokumentāciju.
 

-

Ekonomikas ministrija atkārtoti norāda, ka ka Eiropas Savienības līmenī ir jāmeklē risinājums neattiecināt komercdarbības atbalsta nosacījumus attiecībā uz projekta vadības un īstenošanas izmaksām daudzpakāpju projektos, jo tas būtiski ietekmē nozares konkurētspēju un valsts spēju nodrošināt kvalitatīvu un atbilstoši nozaru vajadzībām mērķētu atbalstu, piemēram, apmācību projektos vai klasteru veidošanā

Ekonomikas ministrija pateicas par sniegto skaidrojumu un apzināmies, ka tas nav nacionāli nosakāms jautājums, vienlaikus nozares asociācijas šo ir norādījušas kā problēmu un minētais jautājums būtu diskutējams ar Eiropas Komisiju, līdz ar to aicinām iekļaut problēmjautājumu Pusgada ziņojumā.

Atkārtoti informējam, ka minētā pieeja šobrīd ir attiecināta tikai uz publiskajām iestādēm, savukārt attiecībā uz privāto sektoru šobrīd tiek interpretēts, ka projekta īstenošana un vadība ir privileģēts statuss, lai gan ar MK noteikumiem faktiski tiek dots uzdevums privātajam sektoram uz laiku pildīt deleģētu funkciju un nodrošināt atbalsta pieejamību Latvijas uzņēmumiem. Šajā gadījumā komercdarbības atbalsta nosacījumi nebūtu piemērojami, ja pretendents ir izvēlēts slēgtā vai atklātā konkursā vai Ministru kabineta noteikumos ir noteikts pretendents un šis pretendents neveic ražošanu un tirdzniecību

-

Vēršam uzmanību, ka Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1.2. pasākums “AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā un komersantos” un 6.1.1.4. pasākums “Uzņēmējdarbības “zaļināšanas” un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos” (turpmāk abi kopā – ES KPP pasākumi) ir Atveseļošanas un noturības mehānisma 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" (turpmāk – 1.2.1.2.i.1. pasākums) turpinājums. Proti, šobrīd līdzvērtīgām aktivitātēm, kas plānotas ES KPP pasākumu ietvaros, ir pieejams finansējums 1.2.1.2.i.1. pasākuma ietvaros.
Vēršam uzmanību, ka ANM minētās investīcijas finansējums ir pieejams vēl vairākām atlases kārtām un šī gada ietvaros nav gaidāma pilnīga 1.2.1.2.i.1. pasākuma finansējuma novirzīšana konkrētiem komersantu investīciju projektiem.
Attiecīgi secināms, ja šobrīd būtu pieejami ES KPP pasākumu ietvaros izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, 1.2.1.2.i.1. pasākums būtu pakļauts būtiskam riskam attiecībā uz pilnīgu finansējuma ieguldījumu un komersanti varētu 1.2.1.2.i.1. pasākumā pieteiktos (neapstiprinātos) projektus atsaukt.
Ņemot vērā faktu, ka komersantiem šobrīd ir pieejams finansējums 1.2.1.2.i.1. pasākuma ietvaros, kā arī nepieciešamību nodrošinātu pilnīgu finansējuma izlietojumu noteikto mērķu sasniegšanai, Ekonomikas ministrijas ieskatā ES KPP pasākumu īstenošanas noteikumu saskaņošanas uzsākšana TAP būtu atliekama. Vienlaikus norādām, ka attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izstrāde jau šobrīd ir uzsākta un sadarbībā ar Altum notiek nosacījumu precizēšana, attiecīgi darbs pie uzdevuma izpildes ir uzsākts.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam pieņemt zināšanai, ka minēto ES KPP pasākumu īstenošanas noteikumu publisko apspriedi un saskaņošanu TAP uzsāksim 2025.gada janvārī. Attiecīgi minēto noteikumu apstiprināšanu plānojam ne ātrāk kā 2025.gada martā.
 

-

Ziņojuma 2.punkta "Par administratīvā sloga samazināšanu ES fondu projektu īstenošanā" I sadaļā "Nodokļu nomaksas disciplīna" lūdzam papildināt no ietvertās atsauces par to, kādi kritēriji tiek vērtēti A reitinga grupā. Piemēram, “A” reitinga grupā, kas nozīmē, ka nodokļu maksātājs laicīgi izpilda nodokļu maksātāju saistības (periodā no 6-12 mēneši).
 

-