Projekta ID
21-TA-182Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
23.12.2021.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Tieslietu ministrija uztur iepriekš izteiktos iebildumus par rīkojuma projektu un anotāciju.
Tieslietu ministrijas ieskatā, anotācijā sniegtais skaidrojums par pašreizējo situāciju, problēmu un risinājumu attiecībā uz rīkojuma projekta 2.1.-2.4. apakšpunktos minētajām zemes vienībām nav skaidrs.
No anotācijas būtu jāizriet skaidri, vai minētās zemes vienības pieder valstij uz likuma pamata. Ja zemes vienības pieder valstij, tad tās nevar piekrist valstij. Tādējādi anotācija būtu precizējama. Ar minēto rīkojuma projektu zemes vienībām netiek noteikta piekritība valstij vai netiek noteikts piekritības statuss valsts īpašumā Iekšlietu ministrijas personā.
Līdz ar to lūdzam precizēt anotāciju, precizējot terminoloģiju un skaidri norādot tiesisko pamatu un faktiskos apstākļus, kādēļ zemes vienības pieder valstij (skatīt arī iepriekš Tieslietu ministrijas paustos iebildumus).
Tāpat no anotācijas un pievienotajiem dokumentiem nav skaidrs, kurš ir minēto zemes vienību valdītājs.
Nedz no anotācijā skaidrotā, nedz paskaidrojošajiem dokumentiem nav saprotams, vai rīkojuma projekta zemes vienību valdītājs ir vides aizsardzību atbildīgā ministrija. Lūdzam minēto skaidrot anotācijā, turklāt pievienojot paskaidrojošos dokumentus (sk. Zemes pārvaldības likuma 15. panta devīto daļu).
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Zemes pārvaldības likuma 15.pants nosaka jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldību. Vienlaikus no minētās normas izriet, ka iekšzemes publiskajiem ūdeņiem valdītājs var būt gan vides aizsardzības atbildīgā ministrija, gan cita ministrija, gan vietējā pašvaldība.
Ievērojot minēto, lūdzam skaidrot anotācijā, vai pašreiz rīkojuma projekta 2.1.-2.4. apakšpunktos minētajām zemes vienībām vispār ir valdītājs un kurš tas ir. Vienlaikus lūdzam izvērtēt, vai šajā gadījumā minētajām zemes vienībām valdītājs jau nav Iekšlietu ministrija, norādot attiecīgu tiesību normu, nevis vides aizsardzības atbildīgā ministrija. Tādējādi valdītājs nav jāmaina, bet jāieraksta nekustamie īpašumi zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā.
Tieslietu ministrijas ieskatā, anotācijā sniegtais skaidrojums par pašreizējo situāciju, problēmu un risinājumu attiecībā uz rīkojuma projekta 2.1.-2.4. apakšpunktos minētajām zemes vienībām nav skaidrs.
No anotācijas būtu jāizriet skaidri, vai minētās zemes vienības pieder valstij uz likuma pamata. Ja zemes vienības pieder valstij, tad tās nevar piekrist valstij. Tādējādi anotācija būtu precizējama. Ar minēto rīkojuma projektu zemes vienībām netiek noteikta piekritība valstij vai netiek noteikts piekritības statuss valsts īpašumā Iekšlietu ministrijas personā.
Līdz ar to lūdzam precizēt anotāciju, precizējot terminoloģiju un skaidri norādot tiesisko pamatu un faktiskos apstākļus, kādēļ zemes vienības pieder valstij (skatīt arī iepriekš Tieslietu ministrijas paustos iebildumus).
Tāpat no anotācijas un pievienotajiem dokumentiem nav skaidrs, kurš ir minēto zemes vienību valdītājs.
Nedz no anotācijā skaidrotā, nedz paskaidrojošajiem dokumentiem nav saprotams, vai rīkojuma projekta zemes vienību valdītājs ir vides aizsardzību atbildīgā ministrija. Lūdzam minēto skaidrot anotācijā, turklāt pievienojot paskaidrojošos dokumentus (sk. Zemes pārvaldības likuma 15. panta devīto daļu).
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Zemes pārvaldības likuma 15.pants nosaka jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldību. Vienlaikus no minētās normas izriet, ka iekšzemes publiskajiem ūdeņiem valdītājs var būt gan vides aizsardzības atbildīgā ministrija, gan cita ministrija, gan vietējā pašvaldība.
Ievērojot minēto, lūdzam skaidrot anotācijā, vai pašreiz rīkojuma projekta 2.1.-2.4. apakšpunktos minētajām zemes vienībām vispār ir valdītājs un kurš tas ir. Vienlaikus lūdzam izvērtēt, vai šajā gadījumā minētajām zemes vienībām valdītājs jau nav Iekšlietu ministrija, norādot attiecīgu tiesību normu, nevis vides aizsardzības atbildīgā ministrija. Tādējādi valdītājs nav jāmaina, bet jāieraksta nekustamie īpašumi zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Tieslietu ministrija uztur iepriekš izteiktos iebildumus par rīkojuma projektu un anotāciju.
No anotācijā skaidrotā un paskaidrojošiem dokumentiem izriet, ka rīkojuma projekta 1.1.-1.19. apakšpunktos minētās zemes vienības ir ieskaitītas zemes rezerves fondā. Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 17. panta piektajai daļai un Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumiem Nr. 190 "Kārtība, kādā pieņem lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu piederību vai piekritību" rīkojuma projektā un tā anotācijā norādīta likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. panta otrās daļas 3. punkts, kā pamats rīkojuma projektā ietverto zemes vienību ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda. Vēršam uzmanību, ka nepietiek norādīt tikai tiesību normu. Rīkojuma projektam ir jāpievieno paskaidrojošie dokumenti, kas apliecina, ka normā iekļautie nosacījumi izpildās, kā arī anotācijā ir jānorāda katrai zemes vienībai faktiskie apstākļi, kas pierāda un pamato, ka tiesību normā iekļautie nosacījumi izpildās.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju ar faktiskiem apstākļiem un pievienojiet paskaidrojošos dokumentus.
Likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2. panta otrās daļas 3. punkts izvirza šādus nosacījumus, kuriem ir jāizpildās, lai zeme piekristu valstij. Tātad tā ir zeme:
1)kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskajām un juridiskajām personām,
- ja šīs personas par zemi saņēmušas kompensāciju; vai
- ja šīs personas nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi; vai arī
- ja zemes īpašuma tiesību atjaunošana likumos nav paredzēta;
2) un tikai gadījumos, ja:
- ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēti attiecīgi neapbūvēti zemes gabali jaunu valsts ēku (būvju) celtniecībai; vai
- ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēti attiecīgi neapbūvēti zemes gabali valsts funkciju īstenošanai.
Lūdzam izvērtēt, kāds ir pamats, kādēļ rīkojuma projekta 1.1.-1.19. apakšpunktos minētās zemes vienības piekrīt valstij, ņemot vērā faktiskos apstākļus un pierādījumus un kuras normas nosacījumi izpildās. Pamatojumu, skaidri atainojot apstākļus, lūdzam norādīt anotācijā.
No anotācijā skaidrotā un paskaidrojošiem dokumentiem izriet, ka rīkojuma projekta 1.1.-1.19. apakšpunktos minētās zemes vienības ir ieskaitītas zemes rezerves fondā. Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 17. panta piektajai daļai un Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumiem Nr. 190 "Kārtība, kādā pieņem lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu piederību vai piekritību" rīkojuma projektā un tā anotācijā norādīta likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. panta otrās daļas 3. punkts, kā pamats rīkojuma projektā ietverto zemes vienību ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda. Vēršam uzmanību, ka nepietiek norādīt tikai tiesību normu. Rīkojuma projektam ir jāpievieno paskaidrojošie dokumenti, kas apliecina, ka normā iekļautie nosacījumi izpildās, kā arī anotācijā ir jānorāda katrai zemes vienībai faktiskie apstākļi, kas pierāda un pamato, ka tiesību normā iekļautie nosacījumi izpildās.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju ar faktiskiem apstākļiem un pievienojiet paskaidrojošos dokumentus.
Likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2. panta otrās daļas 3. punkts izvirza šādus nosacījumus, kuriem ir jāizpildās, lai zeme piekristu valstij. Tātad tā ir zeme:
1)kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskajām un juridiskajām personām,
- ja šīs personas par zemi saņēmušas kompensāciju; vai
- ja šīs personas nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi; vai arī
- ja zemes īpašuma tiesību atjaunošana likumos nav paredzēta;
2) un tikai gadījumos, ja:
- ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēti attiecīgi neapbūvēti zemes gabali jaunu valsts ēku (būvju) celtniecībai; vai
- ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēti attiecīgi neapbūvēti zemes gabali valsts funkciju īstenošanai.
Lūdzam izvērtēt, kāds ir pamats, kādēļ rīkojuma projekta 1.1.-1.19. apakšpunktos minētās zemes vienības piekrīt valstij, ņemot vērā faktiskos apstākļus un pierādījumus un kuras normas nosacījumi izpildās. Pamatojumu, skaidri atainojot apstākļus, lūdzam norādīt anotācijā.
Piedāvātā redakcija
-