Atzinums

Konceptuāli iebilstam saistībā ar informatīvajā ziņojumā pieminēto par speciālo ekonomisko zonu (SEZ) pārveidi. Lūdzam sniegt izvērstu un pamatotu skaidrojumu, kādas konkrēti izmaiņas tiek plānotas, kāpēc neder esošais pārvaldības modelis, tāpat arī pārveidojot tās par kapitālsabiedrībām - jāveic izvērtējums atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantam par publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā. No pašreizējās informācijas informatīvajā ziņojumā nav gūstama pārliecība un pamatojums SEZ pārveides nepieciešamībai, kā arī ar ko tā būs efektīvāka par pašreizējo modeli.


 

-

Informatīvajā ziņojumā ir iekļauta informācija, ka svarīgs reformas elements ir ostas teritorijas nodalīšana no SEZ teritorijas, paredzot aktīvu pārdali par labu pašvaldībai un nodalot teritorijas, kas nav tieši saistītas ar ostas darbību. Ņemot vērā, ka valsts aizdevumiem, kas izsniegti ostu pārvaldēm, kā nodrošinājums ir sniegts nekustamais īpašums (gan būves un ēkas, gan zeme), inženiertehniskās un hidrotehniskās būves (piem., tilts, sliežu pievedceļi, piestātne), lūdzam, izstrādājot detalizētākus reformas plānošanas un īstenošanas scenārijus, ņemt vērā minēto faktu saistībā ar izsniegtajiem valsts aizdevumiem, kā arī atbilstoši normatīvo aktu prasībām valsts aizdevumu jomā arī turpmāk nodrošināt ķīlas atbilstošā apmērā.
 

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 2.sadaļu "Ostas teritorija un industriālo teritoriju pārvaldība" (2.sadaļa) 3.rindkopu ar informāciju, ka kapitālsabiedrības, kas darbojas brīvostās vai  SEZ teritorijās un veic investīcijas, saņem tiešo nodokļu atvieglojumus kā komercdarbības atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 14.pantu Reģionālā atbalsta mērķi, nepārsniedzot likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” noteiktās atbalsta intensitātes. Papildus ievērojot to, ka Liepājas speciālā ekonomiskajā zonā atbilstoši likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” noteiktajam ir iespējams slēgt arī līgumus par paredzamo algu izmaksu veikšanu, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu arī ar šo informāciju.

-

Ievērojot to, ka akciju sabiedrības “Ventas osta” izveidē tika ieguldīti publiskie līdzekļi un ir plānots to pievienot citai kapitālsabiedrībai kopējās nozares reformas ietvaros, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju, ka arī šāda apvienošana ir vērtējama komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā.

-

Ievērojot to, ka atbilstoši Ostu likuma (https://likumi.lv/ta/id/57435) 21.pantam ostu attīstības fonda finanšu līdzekļus veido ostu pārvalžu iemaksas un juridisko un fizisko personu ziedojumi, savukārt atbilstoši Ostu likuma 22.pantam Ostu attīstības fonda nolikumu apstiprina Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome. Fonda turētāja un rīkotāja ir Latvijas Jūras administrācija. Lēmumus par fondā iemaksājamo līdzekļu apjomu un to izlietojumu pieņem Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome (kuras sastāvā ietilpst, tai skaitā ministri, ostu vadītāji, pilsētu vadītāji), ir secināms, ka Ostu attīstības fondu administrē valsts, kā arī valsts regulē fondu iemaksu izlietojumu. Ievērojot minēto, ir secināms, ka šie publiskie līdzekļi atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta pirmajā punktā minētajai pazīmei. Tādējādi attiecībā uz ostu attīstības fonda finansējuma izlietošanu, no kura tiktu finansēti projekti, ir jāievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējums. Attiecīgi lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu, ka plānoto pasākumu no Ostu attīstības fonda īstenošanā tiks ievērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums un komercdarbības atbalsta gadījumā, tā piešķiršanas nosacījumi tiks iekļauti attiecīgajā atbalsta programmā/normatīvajā aktā.

-

Ievērojot to, ka ar informatīvo ziņojumu ir paredzēts īstenot pasākumus, kuru ietvaros varētu tikt piešķirts publiskais finansējums saimnieciskās darbības veicējiem, kas potenciāli var kvalificēties kā komercdarbības atbalsts, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju, ka plānotās darbības, tai skaitā, īpašumu pārdale, SEZ teritoriju pāreja uz pašvaldībām (nodalot teritorijas, kas nav tieši saistītas ar ostas darbību, pašvaldības kompetencē), infrastruktūras uzlabošana, tiks izvērtētas atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta pazīmēm un tiks ieviestas, ievērojot attiecīgo komercdarbības atbalsta regulējumu (ja attiecināms).

-

Attiecībā uz informatīvā ziņojuma 2.sadaļā (5.-6.lpp.) minēto, ka par ostas SEZ pārvaldības funkciju, tai skaitā investīciju un jaunu investoru piesaisti SEZ teritorijās, nodokļu atvieglojumu piemērošanu un uzraudzību, atbildīga būtu attiecīgā pašvaldība, tādēļ tiesību aktos pašvaldībām būs jāparedz jauna funkcija, ko šobrīd pilda brīvostu pārvaldes attiecībā uz SEZ teritorijām, vēršam uzmanību, ka Pašvaldību likuma 4.panta piektajā daļā tiek noteikts, ka nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšana. Līdz ar to būtu precizējams informatīvais ziņojums norādot finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, ja šāda funkcija tiktu nodota pašvaldībām, kā arī finansējuma avotu. Savukārt informatīvā ziņojuma 5.lpp. tiek minēts, ka Ostu likuma 14.panta otrajā daļā noteikto ostu pārvaldes maksājumus pašvaldībām 10% apmērā no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksām, kas ir izmantojami ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai, lietderīgāk būtu iemaksāt infrastruktūras attīstības fondā nevis pašvaldības budžetā, līdz ar to vēršam uzmanību, ka šādam regulējumam būtu negatīva ietekme uz pašvaldību budžetiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, par informatīvo ziņojumu būtisks ir Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis.

-

Informatīvajā ziņojumā (6.lpp.) norādīts: "Vienlaikus risināms ir jautājums par īpašumu un saistību pārdali starp valsti un pašvaldību. Objektīvi nepieciešams pārskatīt valstij un pašvaldībām piederošos īpašumus un pārdalīt tos ostu teritorijās valstij un SEZ teritorijās pašvaldībām. Šo procesu svarīgi veikt vienlaikus ar ostas teritoriju robežu pārskatīšanu". Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar skaidrojumu par iepriekš minēto, kā to paredzēts īstenot, kā arī skaidrot, ko nozīmē termins "pārdalīt valstij un pašvaldībai piederošos īpašumos".

-

Informatīvajā ziņojumā minēts "Pašvaldībām būs jāuzņemas atbildība par šādu nodokļu atvieglojumu piešķiršanu SEZ teritorijās. Tas nozīmē, ka turpmāk ostu pārvaldes varēs piešķirt nodokļu atvieglojumus kapitālsabiedrībām, kas atradīsies ostas teritorijā un būs atbildīgas par ostas pamatfunkciju izpildi, ieskaitot termināļu darbību. Savukārt pašvaldībām būs tiesības pieņemt lēmumus par kapitālsabiedrībām ar SEZ statusu SEZ teritorijās un piešķirt nodokļu atvieglojumus tām, kas attiecīgi atradīsies SEZ teritorijās un veiks ieguldījumus, veidos uzņēmumus, jaunas darba vietas un kāpinās produktivitāti."
Ņemot vērā, ka nodokļu atlaidi ir tiesības piemērot tikai par veiktajiem ieguldījumiem SEZ teritorijā, tad ostu pārvaldēm turpmāk nebūs tiesības piešķirt nodokļu atvieglojumus kapitālsabiedrībām, kas atradīsies ostas teritorijā. Līdz ar to, lūdzam precizēt minēto skaidrojumu. 
Papildus minētajam informatīvajā ziņojumā norādīts (..) "Objektīvi nepieciešams pārskatīt valstij un pašvaldībām piederošos īpašumus un pārdalīt tos ostu teritorijās valstij un SEZ teritorijās pašvaldībām."  Vienlaicīgi tiek norādīts, ka "Nodalot SEZ teritoriju un atstājot to pašvaldības pārvaldībā būtu jāparedz iespējas pašvaldībai atsavināt tās īpašumā esošās zemes, ja uz tām tiek attīstīti jauni investīciju projekti, veidotas ražotnes un darba vietas." , tādējādi ir būtiski pievērst uzmanību, vai atbalstot minēto priekšlikumu, privāto struktūru īpašumā nākotnē nepāries nozīmīgi valsts īpašumi.

 

-

Lai gan saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 47.punktu informatīvajā ziņojumā neietver konceptuālus jautājumus, informatīvajā ziņojumā pēc būtības ir ietverti tikai konceptuāli priekšlikumi ostu pārvaldes pilnveidošanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu lietderīgi izvērtēt iespēju konceptuālos priekšlikumus ietvert attiecīgā attīstības plānošanas dokumentā. 

 

-

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka "neskatoties uz ostu specifisko tiesisko statusu, to saimnieciskā darbība būtu apliekama ar uzņēmuma ienākuma nodokli, līdzīgi kā tas notiek ar citiem komercdarbības subjektiem". Atbilstoši uzņēmumu ienākuma nodokļa normām, ar uzņēmumu ienākuma nodokli tiek aplikta sadalītā peļņa. Ņemot vērā, ka ostu pārvaldes darbojas kā atvasinātas publiskas personas, kuras nav reģistrētas atbilstoši Komerclikuma normām, lūdzam informatīvajā ziņojumā ietvert skaidrojumu - atbilstoši kādiem principiem tiks sadalīta ostas pārvaldes gūtā peļņa, kura tiks pielīdzināta dividendei un kura nākotnē tiks aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli.  
Papildus minētajam, informatīvajā ziņojumā atrunāts, ka ostu pārvaldes funkcijas pēc būtības izriet no Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma. Jāņem vērā, ka minētā likuma normas nosaka obligātu katra gada peļņas sadali sabiedrības dalībniekiem, tādējādi dividenžu iemaksu valsts budžetā. Ņemot vērā, ka ostu pārvaldes netiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām, lai gūtu viennozīmīgu priekšstatu, lūdzam informatīvajā ziņojumā ietvert informāciju, vai arī ostu pārvaldēm turpmāk tiks uzlikts pienākums peļņu sadalīt katru gadu un iemaksāt attiecīgajā valsts vai pašvaldības budžetā. 

-