Atzinums

Noteikumu projekta izziņas 44. punktā norādīts “Attiecībā uz tirgus koeficientu norādāms, ka: noteikumu anotācijā norādīts: Lai izpildītu Ministru kabinetam doto deleģējumu Valsts kanceleja 2022. gada 22. februārī veica iepirkumu "Pētījums par darba tirgū īpaši pieprasītām profesijām (amatiem, specialitātēm) un atalgojumu 2021. gadā (vai pieejamos pēdējos 12 mēnešos)", kura mērķis bija noskaidrot darba tirgū īpaši pieprasīto profesiju (amatu, speciālistu) amatus un to faktiskās darba samaksas līmeni, ņemot vērā amata relatīvo vērtību, lai nodrošinātu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta 1.1 daļas, kas stāsies spēkā no 2022.gada 1.jūlija, prasību izpildi. Šīs izpētes rezultātā tika secināts, kādas profesijas un specifiskās jomas šobrīd ir tirgū pieprasītas un tām var tikt piemērots tirgus koeficients (noteikumu projekta 5. pielikums). Ievērojot minēto, noteikumu projekta 5. pielikums nav papildināms ar "tiesu ekspertiem", jo atbilstoši tirgus pētījuma datiem tas nav īpaši pieprasīts amats”.
Tiesu eksperta amats, neskatoties uz pētījumā konstatēto, kādas profesijas un specifiskās jomas šobrīd ir tirgū pieprasītas un tām var tikt piemērots tirgus koeficients (noteikumu projekta 5. pielikums), ir viens no darba tirgū pieprasītiem amatiem, ņemot vērā salīdzinoši mazo kopējo tiesu ekspertu skaitu valstī. Turklāt jāņem vērā, ka atsevišķās tiesu eksperta specialitātēs ir tikai 2-3 amata vietas, no kurām pastāvīga 1-2 vakances. Ja arī esošais tiesu eksperts atrodas prombūtnē, ekspertīzes šajā specialitātē vispār netiek veiktas, kas ievērojami pagarina lietas izmeklēšans/izskatīšanas termiņu. Tiesu ekspertīžu iestādēs ir pastāvīgās vakances, ņemot vērā salīdzinoši zemo atalgojumu iepretim augstajām kompetences prasībām un atbildības līmenim. Līdz ar to, atkārtoti norādām, ka tiesu eksperts būtu jāatzīst kā īpaši pieprasīts amats, attiecīgi papildinot noteikumu projekta 5.pielikumu.  Tiesu ekspertu iekļaušana sarakstā, kam noteikts tirgus koeficients, sekmētu arī Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija sēdē izskatītajā un atbalstītajā informatīvajā ziņojuma "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas ieviešanas iespēju izvērtējumu" (prot. Nr. 44 56. §) laika grafikā, kas līdz 2023. gada 1. jūnijam paredz izstrādāt normatīvos aktus tiesu ekspertu atlīdzības izlīdzināšanai un statusa vienādošanai.
Ja noteikumu projekta 5.pielikums netiek papildināts, lūdzām noteikumu projekta anotācijā sniegt detalizētu informācija par pētījumu, tajā skaitā papildinot ar tirgus pētījuma datiem, kas attaino, ka tiesu eksperta amats nav īpaši pieprasīts amats kā norādīts noteikumu projekta izziņas 44. punktā.
Vienlaikus Tieslietu ministrijas ieskatā noteikumu projekta 5. pielikuma papildināšana nebūtu saistāma tikai ar pētījumā minētajām atziņām, jo, pirmšķietami, pētījums nebūtu vērtējams kā visaptverošs.  Piemēram, nav izprotams, uz kā pamata pētījumā secināts, ka darba tirgū ir pieprasīti visi iespējamie amati informāciju tehnoloģiju jomā, izņemot Informācijas tehnoloģiju tiesu eksperti. Praksē krimināllietu garie izmeklēšanas  termiņi vienmēr tiek pamatoti ar ļoti garo ekspertīžu termiņu, tai skaitā informāciju tehnoloģiju ekspertīzēs. Tirgus koeficienta piemērošana visām informācijas tehnoloģiju amatu grupām, izņemot informācijas tehnoloģiju tiesu ekspertus, radīs situāciju, ka informācijas tehnoloģiju tiesu eksperta amats nebūs konkurēt spējīgs pat ar informācijas tehnoloģiju tehniskā atbalsta veicējiem, kuriem atbildība daudz zemāka par tiesu eksperta atbildību krimināllietā, administratīvajā lietā vai civillietā. Līdz ar to, Tieslietu ministrijas ieskatā, noteikumu projekta 5.pielikums pēc būtības ir pārskatāms.

-

Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka “Ārstniecības personu, kuras tieši iesaistītas ārstniecības procesā darba samaksu nosaka Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem", kuros arī noteikta  piemaksa par īpašo risku. Tādējādi minētajos noteikumos un Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību" (turpmāk – Noteikumi Nr. 66) tiek dublēts regulējums. Lai novērstu regulējuma dublēšanu un līdz ar to piemērošana būtu skaidra un nepārprotama attiecīgi svītrots Noteikumu Nr. 66 9. pielikuma 1., 2., 3., 8., 10. un 13. punkts un precizēts 7. un 14. punkts”.
Tieslietu ministrijas ieskatā ar noteikumu projektu regulējuma dublēšana nav novērsta. Pirmkārt, Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" noteic arī Valsts tiesu medicīnas ekspertu speciālo piemaksu par darbu, kas saistīts ar īpašu risku (turpmāk – piemaksa), tās apmērus un noteikšanas kārtību. Otrkārt,  saskaņā ar Ārstniecības likuma 72. pantu un Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumiem Nr. 317 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” tiesu medicīnas eksperts arī ir ārstniecības persona. Turklāt tiesu medicīnas ekspertīžu veikšanā tiesu medicīnas ekspertiestāde iesaista arī citas specialitātes ārstniecības personas (ārstus), kuri veic analogu darbu, bet kuri no riska grupas ir izņemti.
Vienlaikus Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka noteikumu projekta izziņas 44. punktā norādītais viedoklis “Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību" 9. pielikuma 16. punktu šobrīd piemaksa par īpašu risku tiek maksāta tieši - Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar tiesu medicīnisko ekspertīžu veikšanu. Šāds regulējums ietverts, ņemot vērā, ka Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs veic dzīvo un mirušo personu tiesu medicīniskās ekspertīzes, ķīmiski toksikoloģisko izpēti, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu, spirta, tā homologu un aizvietotāju noteikšanu, cilvēka bioloģiskā materiāla un seroloģisko izpēti, cilvēka bioloģiskā materiāla DNS genotipa noteikšanu” nav korekts, jo, piemēram, DNS ekspertīzes veic arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde; narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ekspertīzes veic arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs. Ja tiesu medicīnas tiesu ekspertu darbs tiek novērtēts kā tiesu eksperta darbs ar īpašu risku, tad šajā grupā ir jāietver arī citi tiesu eksperti, kuru pienākumi saistīti ar šādu objektu izpēti: nezināmas vielas, šaujamieroči, sprāgstvielas, spridzināmās ietaises, cilvēka, dzīvnieka bioloģiskais materiāls, asiņaini objekti, narkotiskās un psihotropās vielas.

Lai vienas nozares ietvaros novērstu atšķirīgo attieksmi, ievērojot vienlīdzības principu, Tieslietu ministrijas ieskatā tiesu ekspertu piemaksas jautājumam meklējams vienlīdzīgs risinājums, vai nu no 4. pielikuma 9. punkta svītrojot piemaksu par risku Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar tiesu medicīnisko ekspertīžu veikšanu, vai 4. pielikumu papildinot ar citu tiesu ekspertīžu iestāžu ekspertu veiktām ekspertīzēm tādās specialitātēs, kuru amata pienākumi saistīti ar šādu objektu izpēti: nezināmas vielas, šaujamieroči, sprāgstvielas, spridzināmās ietaises, cilvēka, dzīvnieka bioloģiskais materiāls, asiņaini objekti, narkotiskās un psihotropās vielas.

-

Lūdzu papildināt noteikumu projekta 5.pielikumu ar speciālistiem iepirkumu jomā, būvniecības jomā, darba aizsardzības jomā un civilās aizsardzības jomā.

-

Noteikumu projekta 4.pielikuma 4.punktā minēts, ka amata pienākumu izpilde ir saistīta ar īpašu risku Ieslodzījuma vietu pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), kuras strādā cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem. Ieslodzījuma vietu pārvalde informē, ka ieslodzījuma vietās un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem strādā tikai darbinieki un amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, līdz ar to ieslodzījuma vietās netiek nodarbinātas amatpersonas (bez speciālajām dienesta pakāpēm).

Ņemot vērā to, ka praksē nereti ir gadījumi, kad pēc atgriešanās no ilgstošas attaisnotas prombūtnes (īpaši - pēc bērna kopšanas atvaļinājuma) nodarbinātais turpina atrasties pārejošās darba nespējās ilgu laiku (piemēram, praksē ir bijis, ka no sešiem mēnešiem prombūtnē (ar pārtraukumiem) pavada četrus mēnešus), kā rezultātā nav iespējams objektīvi novērtēt nodarbinātā darba snieguma līmeni un regulāro darba apjomu, ir priekšlikums papildināt anotāciju attiecībā uz noteikumu 12. punktu ar skaidrojumu par to, ka (vai) šajā punktā minētajos sešos mēnešos neieskaita pārejošu darba nespēju un cita veida prombūtņu laiku.

Ar līdzīgu skaidrojumu būtu vērts papildināt anotāciju arī attiecībā uz noteikumu 10.2. un 11.2. punktiem.

-