Atzinums

Zemkopības ministrija (turpmāk - ZM) uztur savu iebildumu attiecībā uz informatīvā ziņojuma 3.2. apakšnodaļas 1. tabulā noteikto pienākumu Pārtikas un veterinārā dienestam (turpmāk - PVD) veikt Krievijas Federācijas (turpmāk - Krievija) un Baltkrievijas Republikas (turpmāk - Baltkrievija) izcelsmes preču uzraudzību mazumtirdzniecībā.

1. Šobrīd valstī nav tiesiskā regulējuma, kas juridiski ļautu PVD izteikt tirgus dalībniekam aicinājumu netirgot Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preci, ja tās atrašanās un tirdzniecība Latvijas tirgū nav aizliegta. Šāds aicinājums pēc būtības var tikt uztverts kā valsts uzraudzības iestādes aizrādījums vai norādījums, iespējams pēc tam radot tiesiskās sekas valstij.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām, darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Līdz ar to PVD kā valsts pārvaldes iestāde nevar ar informatīvajā ziņojumā paredzētu “aicinājumu” faktiski noteikt tirgus dalībniekam tādu rīcību vai ierobežojumu, kuram nav tiesiska pamata ārējā normatīvajā aktā.
Informatīvais ziņojums pats par sevi nevar paplašināt PVD kompetenci. Ja paredzēts, ka PVD pēc Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preces identificēšanas aicina to netirgot vai izņemt no tirdzniecības, šādai rīcībai nepieciešams tiesiskais pamats ārējā normatīvajā aktā.

2. Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumi Nr. 158 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 158) nosaka konkrētu preču importēšanas Latvijā aizliegumu, nevis šo preču atrašanās, aprites vai tirdzniecības aizliegumu Latvijas iekšējā tirgū. Līdz ar to Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preces konstatēšana mazumtirdzniecības vietā pati par sevi neliecina par MK noteikumu Nr. 158 pārkāpumu un nerada tiesisku pamatu PVD turpmākai rīcībai.
Turklāt Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes prece var būt likumīgi importēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, laista brīvā apgrozībā un pēc tam pārvietota uz Latviju, ievērojot Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) nostiprināto preču brīvas aprites principu. Šādā gadījumā preces atrašanās Latvijas mazumtirdzniecībā pati par sevi nav Latvijas noteiktā nacionālā importa aizlieguma pārkāpums.

3. Latvijas tiesiskajā regulējumā nav noteikts rīcības algoritms pēc Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preces identificēšanas mazumtirdzniecībā – nav noteikts, uz kāda tiesiskā pamata un kādas darbības informatīvā ziņojuma 3.2. apakšnodaļas 1. tabulā minētajām institūcijām ir jāveic pēc šādas preces konstatēšanas, kāds ir šo darbību mērķis un kādas tiesiskās sekas uzņēmējam rada attiecīgās preces identificēšana.

4. Papildus ZM norāda, ka Tirgus uzraudzības padomes 2026. gada 15. jūlija sanāksmē jautājums par konkrēta uzdevuma noteikšanu PVD veikt Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preču monitoringu vai uzraudzību mazumtirdzniecībā netika apspriests un vienošanās par šāda uzdevuma īstenošanu netika panākta. Līdz ar to minētā sanāksme nevar tikt izmantota kā pamatojums PVD jaunas vai paplašinātas funkcijas noteikšanai.
Turklāt šāda papildu uzdevuma noteikšana PVD nav fiskāli neitrāla. Jebkuras jaunas vai paplašinātas uzraudzības funkcijas īstenošana prasa papildu cilvēkresursus un finanšu resursus, kas PVD esošajā budžetā nav paredzēti. Līdz ar to jauna uzdevuma noteikšana, vienlaikus neparedzot tā īstenošanai nepieciešamo finansējumu, nav atbalstāma.

5. Attiecīgi ZM iebilst pret steidzamības pamatojumā ietverto apgalvojumu, ka “informatīvais ziņojums tika saskaņots ar visām ministrijām un tirgus uzraudzības iestādēm”, jo tas neatbilst faktiskajai projekta saskaņošanas situācijai. ZM par informatīvā ziņojuma projektu ir sniegusi iebildumus, kurus uztur un par kuriem nav panākta vienošanās. Tādēļ nav pamata norādīt, ka informatīvais ziņojums ir saskaņots ar visām ministrijām. Turklāt, MK protokollēma apspriešana Tirgus uzraudzības padomes 2026. gada 15. jūlija sanāksmē nenozīmē, ka institūcijas ir vienojušās par noteiktu uzdevumu veikšanu, it īpaši, ja konkrēti uzdevumi sanāksmes laikā netika apspriesti.
ZM uzskata, ka minētais apgalvojums ir jāsvītro, TAP lietā atspoguļojot faktisko projekta saskaņošanas statusu un ZM uzturētos iebildumus.

6. ZM uzskata, ka informatīvais ziņojums nevar aizstāt ārējo tisisko regulējumu, ja valsts vēlas sasniegt izvirzītos mērķus.

7. ZM uztur savu priekšlikumu: Ja pasākuma mērķis ir iegūt informāciju par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes pārtikas un lopbarības produktu faktisko klātbūtni Latvijas mazumtirdzniecības tirgū un tiešsaistes tirdzniecībā, aicinām izvērtēt iespēju šāda tirgus monitoringa veikšanu uzticēt PTAC, nevalstiskajām organizācijām, patērētāju interešu pārstāvības organizācijām vai citam ārējam izpildītājam.

-

ZM nevar atbalstīt informatīvo ziņojumu protokollēmumu, jo informatīvais ziņojums nevar aizstāt ārējo tiesisko regulējumu, ja valsts vēlas sasniegt izvirzītos mērķus.

-

Zemkopības ministrija (turpmāk - ZM) neatbalsta protokollēmuma 5. punktu, kas paredz, ka atbildīgajām un līdzatbildīgajām iestādēm un institūcijām informatīvajā ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt no tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.
Tas sasaucas ar ZM iebildumu attiecībā uz informatīvā ziņojuma 3.2. apakšnodaļas 1. tabulā noteikto pienākumu Pārtikas un veterinārā dienestam (turpmāk - PVD) veikt Krievijas Federācijas (turpmāk - Krievija) un Baltkrievijas Republikas (turpmāk - Baltkrievija) izcelsmes preču uzraudzību mazumtirdzniecībā. ZM norāda šāda papildu uzdevuma noteikšana PVD nav fiskāli neitrāla.

Jebkuras jaunas vai paplašinātas uzraudzības funkcijas īstenošana prasa papildu cilvēkresursus un finanšu resursus. Līdz ar to jauna uzdevuma noteikšana, vienlaikus neparedzot tā īstenošanai nepieciešamo finansējumu, nav atbalstāma.



 

-