Atzinums

Kontekstā par DRN likums ir izstrādāts:
1) bez diskusijām ar nozari;
2) bez izpratnes un skaidra redzējuma, kas īsti ir nodokļa objekts un subjekts;
3) bez risku izvērtējuma, kā vienotā ES tirgū var aplikt ar nodokli to, ko pērk citas dalībvalsts uzņēmums, bet nemaksā vietējais. Nav vērtēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikumi, piemēram, vai gadījumā netiek pārkāpts 30. pants;
4) ja izpildīsies iepriekšminētās bažas, ka šāda nodokļu maksātāju diskriminācija nav pieļaujama, tad beigu beigās DRN tiks attiecināts uz visiem darījumiem, kā rezultātā samazināsies Latvijas meža nozares konkurētspēja, kā arī sadārdzināsies atjaunojamo resursu izmantošana Latvijas enerģētikā;
5) tāpat tiks dota negatīva motivācija meža īpašniekiem, apgrūtinot jau tā parastos apstākļos “nepelnošās” darbības, piemēram, meža kopšanu. Tas vidējā termiņā negatīvi atsauksies uz ZIZIMM mērķu sasniegšanu;
6) ir norādīti tikai ieņēmumi, bet nav izvērtētas administratīvā sloga radītās izmaksas. Un tās nebūs mazas! Ne velti visi esošie valsts ienākumi tiek attiecināti uz neinterpretējamiem lielumiem — nodeva par ciršanas apliecinājumu (nevis kubikmetru); IIN no darījuma ar kokmateriāliem (līgumsummas, nevis kubikmetra); dividendes no A/S “Latvijas valsts meži” vai UIN no meža nozares komersantu peļņas (nevis kubikmetra); ciršanas apliecinājumi pēc būtības tiek izsniegti konkrētai teritorijai (hektāriem, nevis kubikmetriem) utt. Arī reversais PVN ir ieviests darījumiem, nevis koksnes plūsmai jeb kubikmetriem. Viens no iemesliem ir tas, ka “kubikmetrus” ir ļoti grūti administrēt. Un tā nav tikai Latvijas specifika — jau otro reizi Eiropas Komisija aicina atlikt Atmežošanas regulas ieviešanu, jo ir konstatējusi, ka šobrīd nespēj radīt pietiekami kvalitatīvu likumdošanas bāzi un IT atbalstu “kubikmetru” izsekojamībai;
7) iespējams, ka nav norādītas administratīvā sloga radītās izmaksas tieši tādēļ, ka šobrīd nav skaidrības, kā vispār šo nodokli iespējams administrēt.

Lūdzam tālāk nevirzīt likuma izmaiņas, kas saistītas ar DRN attiecināšanu uz koksni, jo šobrīd šis virziens līdzinās drīzāk neattīstītai idejai un vēl nav tuvu likumdošanas iniciatīvas gatavībai.

LKRTA ir gatava cieši sadarboties ar likumdevējiem virzienā, kas skar DRN attiecināšanu uz neapstrādātas apaļkoksnes eksportu uz trešajām valstīm (ārpus ES un EEZ), jo:
1) tur nepastāv riski par ES iekšējā tirgus nosacījumu pārkāpšanu; 
2) tas dos pozitīvu iespaidu uz Latvijas kokrūpniecību un ZIZIMM mērķu sasniegšanu;
3) tā administrēšana neradīs vērā ņemamu papildu administratīvo slodzi.
Tajā pašā laikā atzīstam, ka, attiecinot DRN tikai uz neapstrādātas koksnes eksportu uz trešajām valstīm, nav iespējams gūt 12 milj. eiro ienākumus. Taču, ņemot vērā, ka likums skaidri nosaka: “Dabas resursu nodokļa mērķis ir sekmēt dabas resursu racionālu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, veicināt videi draudzīgas rīcības izvēli un mazināt atkritumu rašanos”, t. i., tā mērķis nav būt papildu ienākumu avotam valsts budžetā, mazāku ienākumu gūšana nevarētu būt iemesls, kādēļ neieviest DRN saprātīgā formā.

-