Atzinums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM), ievērojot to, ka līdz šim ģenētiski modificētie organismi (turpmāk - ĢMO) Latvijā praktiski netiek audzēti, un ka šādām funkcijām nav finansējums un pietiekama iestāžu kapacitāte, norāda, ka nav pamatoti un lietderīgi nodrošināt VARAM padotības iestāžu ikdienas iesaisti ĢMO aprites uzraudzībā un kontrolē.

VARAM joprojām uzskata, ka ĢMO apritei ir jābūt pilnībā drošai, tāpēc valsts līmenī ir jānodrošina visu saistīto risku uzraudzību, ĢMO apritei ir jābūt izsekojamai, ir jānodrošina sabiedrības informēšanu u.c. Ņemot vērā Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) sniegto informāciju (VARAM 05.04.2022. priekšlikums), ka VVD nav veicis likumprojektā noteiktās jomas pārbaudes, kā arī nav saņēmis iesniegumus tehniskiem noteikumiem ģenētiski modificēto kultūraugu izplatīšanai vidē vai audzēšanai, kā arī VVD nav tādu speciālistu, kas pārzina ģenētiski modificētu kultūraugu jautājumus, kā arī to, ka ĢMO aprite ir cieši saistīta ar lauksaimniecību, proti kultūraugu audzēšanu, tad aicinām atbilstošās uzraudzības un kontroles nodrošināšanai noteikt Zemkopības ministrijas padotības iestādes. Vienlaikus lūdzam ZM informēt VARAM, piemēram, neatliekamos gadījumos, kā arī vienu reizi gadā izvērtēt darbības rezultātus, problēmas, risinājumus, iekļaujot šo informāciju Zemkopības ministrijas publiskajā gada pārskatā. Tādējādi VARAM padotības iestādes tiešā, regulārā uzraudzībā un kontrolē neiesaistot, bet atsevišķus individuālus gadījumus izvērtējot pēc nepieciešamības atbilstoši to kompetencei.

Atbilstoši ZM piedāvātajam risinājumam izziņas 3. punktā, VARAM izvērtēja likumā noteikto VARAM pārraudzībā esošo institūciju iesaistes lietderību šī likuma izpildē un lūdzam minēto institūciju svītrošanu no likuma ietvara. Lūdzam Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā svītrot 11., 12., 13., 32.pantu, 33.panta otrās daļas 3.apakšpunktu, 38.panta trešo daļu, savukārt 22.panta sesto daļu lūdzam papildināt, paredzot arī VARAM informēšanu. Tā kā 38. pantā minētā darbība ir izteikta redakcijā “veic”, nevis “var veikt”, tad norādām, ka 38.panta trešajā daļā minētās funkcijas jau veic 38. panta pirmajā un otrajā daļā minētās iestādes – attiecīgi Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts augu aizsardzības dienests. Līdz ar to VVD dublē Pārtikas un veterinārais dienesta un Valsts augu aizsardzības dienesta funkcijas.

Vienlaikus norādām, ka jāparedz attiecīgi grozījumi arī saistītajos Ministru kabineta noteikumos, piemēram Ministru kabineta 2015.gada 10.februāra noteikumos Nr.78 “Ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas noteikumi”.

 

-

Valsts vides dienests (turpmāk – Dienests) iepazinās ar plānotajiem grozījumiem Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, tā anotāciju un izziņā izteiktajiem iebildumiem, un sniedz savu viedokli.
Dienests lūdz svītrot visā likumprojektā Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā vārdus Valsts vides dienests.    
Pamatojums: Dienests nav veicis likumprojektā noteiktās jomas pārbaudes, kā arī nav saņēmis iesniegumus tehniskiem noteikumiem ģenētiski modificēto kultūraugu izplatīšanai vidē vai audzēšanai, ko nosaka Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai" Pielikuma 1.8.punkts. Dienestā nav tādu speciālistu, kas pārzina ģenētiski modificētu kultūraugu jautājumus, jo šie jautājumu nekādi nav saistīti ar Dienesta pamatfunkcijām vides piesārņojuma, zvejas kontroles vai radiācijas drošības jomā. Papildus norādām, ka šīs darbības nerada tiešu risku vides piesārņojumam, kas ir primārā Dienesta kompetence.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Dienests nesaskata lietderību iesaistīties šī likumprojekta izpildē.  
 

-