Atzinums

1. Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 2.panta pirmo daļu bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, kas ietver arī mantojuma aizgādnību. Bērnu tiesību aizsardzības reformas ietvaros tas netiek mainīts. Ar grozījumiem Civillikuma 662. pantā (likumprojekta 13. un turpmākie panti) paredzēts atteikties no mantojuma aizgādnībai piemērojamo nepilngadīgā mantas pārvaldības režīmu, kā arī bāriņtiesai un tiesai piekrītošo aizgādņa darbības uzraudzību, pārnesot mantojuma aizgādņa rīcības uzraudzību no bāriņtiesas uz mantiniekiem, kā mantojuma atstājēja saistību un tiesību pārņēmējiem, vienlaikus nosakot, ka aizgādnis atbild par zaudējumiem, ko viņš nodarījis mantojumam. Vienlaikus ieinteresētās personas var prasīt bāriņtiesai, lai tā atceļ mantojuma aizgādni no aizgādnības aiz svarīga iemesla (likumprojekta 16.pantā minētais 665 pants). Pēc TM sniegtā skaidrojuma “Bāriņtiesām tiek noņemts pienākums kontrolēt mantojuma aizgādni atbilstoši nepilngadīgā mantas pārvaldības prasībām. Mantojuma aizgādnis rīkojas patstāvīgi un par mantojuma masai nodarītajiem zaudējumiem nes personisku atbildību.Vienlaikus plānotais modelis paredz to, ka, kā līdz šīm, notārs uzdod bāriņtiesai iecelt mantojuma aizgādni, ar tiesībām vērtēt tā atbilstību un nepieciešamības gadījumā atcelt to no pienākumu pildīšanas, pieņemt mantojuma aizgādņa ikgadējus pārskatus un gala norēķinu. Tāpat bāriņtiesai saglabājama kompetence mantojuma aizgādņa iecelšanā un atcelšanā, jo nepieciešams saglabāt institūciju, kas būtu atbildīga par potenciālo aizgādņa kandidātu izvērtēšanu. Turklāt bāriņtiesas ir tās pašvaldības iestādes, kas vislabāk spēj izvērtēt iespējamos aizgādņu kandidātus un to jau šobrīd praksē dara un ne tikai mantojuma lietas ietvaros. Vienlaikus šādus bāriņtiesas lēmumus var apstrīdēt administratīvajā tiesā, kas nodrošina efektīvu procesu, ja mantojumā ieinteresētās personas uzskata, ka bāriņtiesa pieņēmusi kļūdainu lēmumu. Tāpat bāriņtiesai uzdots pieņemt aizgādņa sniegtos dokumentus un norēķinus, ar kuriem mantinieki pēc tam varēs iepazīties. Šī funkcija saglabājama bāriņtiesām, jo šādu dokumentu pieejamība var spēlēt nozīmīgu lomu, piemēram, mantojumam nodarīto zaudējumu pierādīšanā. Turklāt dokumentu glabāšana bāriņtiesā nodrošina mantiniekiem iespēju iegūt pilnu informāciju par to, kas noticis ar mantojumu tā aizgādnības laikā.”
          Ņemot vērā minēto, likumprojektā noteiktais atbildības sadalījums nekādi nenovērš nedz bāriņtiesu kompetences prasības, nedz atbildību, nedz nepieciešamās juridiskās zināšanas, kārtojot pirmškietami noņemtās notariālās funkcijas. Netop skaidrs, kā turpmāk atbilstoši Bāriņtiesu likuma 17.panta 1. punktam bāriņtiesa aizstāvēs bērna vai aizgādnībā esošās personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības.
          Lūdzam attiecīgi pilnveidot likumprojektu un anotāciju, tai skaitā, novēršot pretrunas ar Bāriņtiesu likumā noteikto. (sk arī izziņas 5. p).

3.Aicinām izslēgt likumprojekta 15.pantā minēto grozījumu 665.panta trešajā daļā, ar ko paredz izslēgt 665. panta trešajā daļā vārdus "vai bāriņtiesai, ievērojot Bāriņtiesu likumu". Vēršam uzmanību, ka mantojumu tiesību modernizācijas likumprojektu pakete netver bāriņtiesu reformu normas un nav korektri šeit izslēgt ārā normas, kas attiecas uz bāriņtiesu darbību. Pie tam, joprojām nav veikts monetārs novērtējums un ietekme nedz šajā, nedz Notariāta likumā uz tiesu izpildītaja un notāra funkciju paplašinājumu, iepretīm bāriņtiesu funkcijām. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka attiecīgā norma tverta arī Tieslietu ministrijas š.g. 15.martā TAP ievietotajā likumprojektā 2021-TA-687 (VSS 30.07.2020 izsludinātajos Grozījumos Civillikumā (prot. Nr.30 24.§; VSS-637), attiecīgā likumprojektu pakete iesniegta atkātotai saskaņošanai un attiecībā par Bāriņtiesu likumprojektu paketi nav ņemti vērā potenciāli iespējami nesamērīgi  izmaksu riski  un pakalpojumu pieejamība reģionos, tai skaitā, mantojumu lietu kārtošanā, ko norādījusi LPS un PKC. (sk arī izziņas 6. p).

3.Lūdzam atkārtoti izvērtēt 24.pantā minētā 709.panta pirmās daļas redakciju, saglabājot bāriņtiesu kompetenci un otrās daļas redakcijas pamatojumu, saskaņā ar kuru paredzēts noteikt, ka, ja mantojuma lietā ir gan mantinieku sastādīts mantojuma saraksts, gan zvērināta tiesu izpildītāja sastādīts saraksts, par galveno uzskatāms, mantojuma saraksts, ko sastādījis zvērināts tiesu izpildītājs, iepretim, pašreiz spēkā esošajam regulējumam, kas pietiekami aizsargā nepilngadīgo mantinieku un personu ar ierobežotu rīcībspēju tiesības mantot, tā kā likumdevēja radītie aizsardzības mehānismi ikvienā gadījumā nodrošina mantojuma pieņemšanu tikai ar inventāra tiesībām, nepieļaujot mantinieka atbildību par mantojuma atstājēja parādiem ar paša mantu un kas tiek izslēgta, tādējādi aizsargājot kreditoru intereses un sadārdzinot mantojumu procesu personām, kurām līdz šim bāriņtiesa sniedz palīdzību, ja mantinieks grib izlietot inventāra tiesību (sastādīt mantojuma sarakstu) un tiesa vai notārs mantojuma saraksta sastādīšanu uzdevis bāriņtiesai (Bāriņtiesu likuma 81.pants). Vienlaikus vēršam uzmanību, ka joprojām anotācijas II. sadaļā, ņemot vērā, ka iepretīm tiesu izpildītāja sniegtajiem pakalpojumiem noteiktai sabiedrības daļai būtiski pieaugs pakalpojumu izmaksas, ko nodrošina bāriņtiesas, nav sniegts administratīvo izmaksu monetārs novērtējums atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukcijas Nr.19 ”Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” III. nodaļas prasībām.”
Tāpat vēršam uzmanību, ka dublējošas normas tverta arī Tieslietu ministrijas š.g. 15.martā TAP ievietotajā likumprojektā 2021-TA-687 (VSS 30.07.2020 izsludinātajos Grozījumos Civillikumā (prot. Nr.30 24.§; VSS-637), attiecīgā likumprojektu pakete iesniegta atkātotai saskaņošanai un attiecībā par Bāriņtiesu likumprojektu paketi nav ņemti vērā potenciāli iespējami nesamērīgi  izmaksu riski  un pakalpojumu pieejamība reģionos, tai skaitā, mantojumu lietu kārtošanā, ko norādījusi LPS un PKC. (sk arī izziņas 9. p).

 



[1] https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Juridiskas-konferences/JUZK-79-2021/JUZK-79-2021_ePDF.pdf
 

-

 Civillikuma 648.  panta otrā daļa paredz tiesiskās sekas gadījumam, ja mantojuma atstājējs mantu atsavina ar acīmredzamu nolūku atņemt mantojuma līgumā ieceltajam mantiniekam ar šo līgumu piešķirto mantojuma tiesību. Tādā situācijā likums paredz iespēju līgumiskajam mantiniekam attiecīgo atsavinājumu apstrīdēt, mantojuma atstājējam vēl dzīvam esot. Turklāt, ja mantojuma atstājējs samazina savu mantu tādā apmērā, kādā šāda rīcība varētu tikt uzskatīta par izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvesveidu, līgumiskais mantinieks var prasīt, lai mantojuma atstājējam tiek nodibināta aizgādnība. Kā norādīts Latvija suniversitātes zinātniskās konferences rakstu krājumā, lai gan 648.  panta otrā daļa neizdala konkrētu mantas veidu, tomēr tajā norādītās tiesiskās sekas noteiktos apstākļos varētu tikt attiecinātas ne tikai uz kustamu mantu, bet arī uz nekustamo īpašumu.[1]

Tā kā likumprojekta 11.pantā minētā  648. panta otrajās daļas grozījums paredz izslēgt vārdus "un, ja mantojuma atstājējs ar neapdomātiem izdevumiem samazina savu mantu tiktāl, ka pēc likuma viņa izlaidīgās vai izšķērdīgās dzīves dēļ par viņu nodibināma aizgādnība, var prasīt, lai to nodibina", atkārtoti lūdzam sniegt precīzu skaidrojumu anotācijā, sniedzot arī tiesu un bāriņtiesu prakses apkopojumu minētās normas īstenošanai līdz šim, kā arī norādot ietekmi normas izslēgšanai uz nepilngadīgajām personām.   (sk arī izziņas 4.punkts).

-