Atzinums

Informatīvajā ziņojumā tiek vērtēti trīs iespējamie scenāriji attiecībā uz vēja elektrostaciju ierīkošanas iespējām nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās:
- Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumi Nr. 291 “Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām” (turpmāk – Noteikumi Nr. 291) netiek grozīti;
- Noteikumi Nr.291 tiek atzīti par spēku zaudējušiem;
- Noteikumos Nr.291 tiek veikti grozījumi attiecībā uz nosacījumiem, kādiem jāatbilst nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām, paredzot nogabala zemes kvalitātes novērtējuma samazinājumu.  
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 291 6. punktu uz nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas zemes vienību ir pieļaujama vēja elektrostacijas (inženiertehniskās būves) izbūve, kura būtu saistīta viensētu, saimniecības un lauksaimniecības ražošanas ēkām. Ievērojot minēto, Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā, informatīvais ziņojuma sestā nodaļā “Kopsavilkums par vēja elektrostaciju ierīkošanas iespējām nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās” būtu papildināms ar vēl vienu scenāriju, ar kuru tiek vērtēts grozījums Noteikumu Nr. 291 6. punktā, ar kuru tiktu noteikts, ka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās uz katras zemes vienības, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība, atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem drīkst izvietot ne tikai ar vienas viensētas, saimniecības ēku un lauksaimnieciskajai ražošanai nepieciešamo ēku (būvju) izmantošanu saistītas inženiertehniskās būves, bet arī ar tām nesaistītas inženiertehniskās būves. Piemēram, to būtu iespējams darīt gadījumos, ja ar viensētas, saimniecības ēku un lauksaimnieciskajai ražošanai nepieciešamo ēku (būvju) izmantošanu saistītas inženiertehniskās būves būvniecība netiek paredzēta.
 

-

Klimata un enerģētikas ministrija iebilst minētā protokollēmuma punkta redakcijai, jo ilgtermiņa rīcības plāns atjaunojamās enerģijas politikas lomā ir Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 10-gadu periodam, kas jau ir spēkā un kura aktualizācija šobrīd notiek. Līdz ar to nav nepieciešams papildu uzdevums atjaunojamās enerģijas politikas plānošanai.
Norādām arī, ka ministriju nolikumi jau noteic ministriju kompetences konkrētajās politikas jomās.
Ņemot vērā, ka minētais informatīvais ziņojums attiecas uz vēja elektrostaciju izbūvi nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemēs, tad Klimata un enerģētikas ministrija iebilst pret to, ka mēs esam atbildīgā institūcija par šī uzdevuma izpildi.

Papildus tam aicinām papildināt protokollēmumu ar pārējiem uzdevumiem, kas izriet no informatīvā ziņojuma.

-

Informatīvā ziņojuma 2.tabulā sniegta informācija par uzstādīto un plānoto vēju elektrostaciju jaudu uz 2022.gada 15.janvāri. Ievērojot, ka 2022. un  2023.gadā būtiski pieaudzis izsniegto atļauju jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai vai jaudas palielināšanai skaits, aicinām atjaunot informatīvā ziņojuma 2.tabulā ietvert informāciju.

-

Ņemot vērā, ka informatīvais ziņojums attiecas uz vēja elektrostaciju ierīkošanas iespējām nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās, ierosinām ziņojumā atstāt informāciju tikai par vēja elektrostacijām, bet nosacījumus vai komentārus par saules elektrostacijām šajā ziņojumā neiekļaut.

-

Aicinām 1.1. nodaļā iekļaut aktuālo informāciju, piemēram, par atjaunojamās enerģijas īpatsvaru 2021.gadā nevis 2020.gadā, kā ir iekļauts ziņojumā. Tāpat ierosinām iekļaut arī vēsturisko informāciju dalījumā par enerģijas / energoresursu veidiem, kas izmantoti elektroenerģijas ražošanai, piemēram, cik % ir hidroenerģija, cik dabasgāze, cik biomasa, cik biogāze utt., piemēram, detalizēt 1.attēlu.

-