Atzinums

Likumprojekta 1.panta 1.punktā ir ietverts termina "transportlīdzekļa īpašnieks" skaidrojums, kas cita starpā aptver arī transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādīto transportlīdzekļa turētāju. Taču vairākās likumprojekta vienībās (pantos un to daļās) vienlaikus ir  lietoti gan termins "transportlīdzekļa īpašnieks", gan arī termins "transportlīdzekļa turētājs". Iekšlietu ministrijas ieskatā transportlīdzekļa turētājs, ņemot vērā likumprojekta 1.panta 1.punktā ietverto termina "transportlīdzekļa īpašnieks" skaidrojumu, kā atsevišķs subjekts nebūtu izdalāms. Līdz ar to nepieciešams attiecīgi precizēt visas tās likumprojekta vienības, kurās termins "transportlīdzekļa turētājs" tiek lietots kā atsevišķs subjekts.

-

Likumprojekta 5.panta pirmā daļa paredz, ka autoceļu lietošanas nodevu maksā transportlīdzekļa īpašnieks. Šobrīd spēkā esošā Autoceļu lietošanas nodevas likuma 3.panta regulējums kā atsevišķu autoceļu lietošanas nodevas maksātāju ir izdalījis arī pārvadātāju. Vienlaikus norādāms, ka arī likumprojekta 14.panta pirmā daļa un 18.panta otrā daļa paredz pārvadātāju kā attiecīgās nodevas maksātāju. Līdz ar to nav saprotams, kāpēc tieši likumprojekta 5.panta pirmajā daļā ir paredzēts atšķirīgs subjektu loks. Atbildi uz minēto jautājumu nesniedz arī likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) ietvertā informācija.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams attiecīgi precizēt likumprojekta 5.panta pirmās daļas regulējumu, vai arī papildināt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.sadaļu ar skaidrojumu par nepieciešamību attiecībā uz autoceļu lietošanas nodevu maksātājiem noteikt atšķirīgu subjektu loku.

-

Likumprojekta 7.panta pirmās daļas 1. un 3.punkts attiecīgi paredz, ka autoceļu lietošanas nodevu nemaksā par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu un šo iestāžu padotībā esošo izglītības iestāžu transportlīdzekļiem un par operatīvajiem transportlīdzekļiem. Identisks atbrīvojums ir paredzēts arī likumprojekta 20.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā attiecībā uz pašvaldības ceļu nodevas maksāšanu.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka pēc būtības atbrīvojumus no attiecīgās ceļu nodevas maksāšanas var noteikt tikai ar likumu, nepieciešams papildināt likumprojekta III.nodaļu ar jaunu vienību (pantu), paredzot tajā atbrīvojumu no ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas attiecībā uz Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu un šo iestāžu padotībā esošo izglītības iestāžu transportlīdzekļiem, kā arī attiecībā uz operatīvajiem transportlīdzekļiem.

-

Nav saprotams, kāpēc tiek noteiktas tiesības iegūt informāciju no traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas, ja nodevu par pašvaldības ceļu lietošanu paredzēts atsevišķos gadījumos noteikt par M, N un O kategorijas transportlīdzekļu, nevis traktortehnikas izmantošanu.

-

Iekšlietu ministrija uztur savu iepriekš izteikto iebildumu par nepieciešamību izslēgt likumprojekta 21.panta trešo daļu, jo tajā ietvertais regulējums nav attiecināms uz ceļu nodevas samaksas kontroli (kā to paredz likumprojekta 21.panta nosaukums), kā arī šis regulējums ir pretrunā ar šobrīd spēkā esošo Ceļu satiksmes likumā ietverto regulējumu. Norādām, ka kārtību, kādā apstrādājama informācija, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no tehniskajiem līdzekļiem jau nosaka Ceļu satiksmes likuma 43.⁷panta otrās daļas regulējums, kurš patlaban praksē arī veiksmīgi darbojas. Iekšlietu ministrijas ieskatā minētais Ceļu satiksmes likuma 43.⁷panta otrās daļas regulējums ir attiecināms uz visa veida pārkāpumiem, kas tiek fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, tostarp arī uz pārkāpumiem, kas saistīti ar autoceļu lietošanas nodevas maksāšanu. Šādu secinājumu pamato arī uz Ceļu satiksmes likuma 43.⁷panta piektās daļas pamata izdoto Ministru kabineta 2022.gada 12.aprīļa noteikumu Nr.224 "Prasības un kārtība tehnisko līdzekļu uzstādīšanai uz ceļiem un prasības informācijas nosūtīšanai un saņemšanai no tehniskajiem līdzekļiem apstrādei transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā" 6.1.apakšpunkta regulējums, kurā ir ietverta nepārprotama norāde uz šobrīd spēkā esošo Autoceļu lietošanas nodevas likumu un tajā paredzēto administratīvo atbildību par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu. Līdz ar to likumprojektā nav nepieciešams vēlreiz regulēt (dublēt) ar informācijas, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no tehniskajiem līdzekļiem, apstrādi Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā saistītus jautājumus.
Vienlaikus norādāms, ka nav saprotams, kāpēc likumprojekta 21.panta trešajā daļā piedāvātais regulējums atšķiras no minētā Ceļu satiksmes likuma 43.⁷panta otrajā daļā ietvertā regulējuma. Norādām, ka ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētās informācijas apstrādes pienākums primāri attiecināms uz institūciju, kura ir tiesīga veikt attiecīgās ceļu nodevas samaksas kontroles funkciju (šajā gadījumā uz Valsts policiju). Savukārt valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētās informācijas apstrādi ir tiesīga veikt tikai tad, ja tai šāda valsts pārvaldes uzdevuma izpilde tiek noteiktā kārtībā deleģēta. Līdz ar to nav saprotams, kāpēc likumprojekta 21.panta trešajā daļā piedāvātajā regulējumā ir notikusi atkāpšanās no minētā valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas pamatprincipa. Atbildi uz minēto jautājumu nesniedz arī likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.sadaļā ietvertā informācija.
Līdz ar to uzskatām, ka likumprojekta 21.panta trešajā daļā ietvertais regulējums atbilstoši jau iepriekš sniegtajiem argumentiem ir vai nu izslēdzams, vai arī tas ir precizējams atbilstoši šobrīd spēkā esošajam Ceļu satiksmes likuma 43.⁷panta otrajā daļā ietvertajam regulējumam.

-

Iekšlietu ministrija uztur savu iepriekš izteikto iebildumu par nepieciešamību izslēgt likumprojekta 21.panta ceturto daļu, jo tajā ietvertais regulējums nav attiecināms uz ceļu nodevas samaksas kontroli (kā to paredz likumprojekta 21.panta nosaukums), kā arī iepriekš nesamaksātās ceļu nodevas iekasēšanas regulējums nav sasaistāms kopā ar naudas soda piedziņas regulējumu. Norādām, ka naudas soda, kas piemērots par administratīvo pārkāpumu, piedziņa veicama Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Un lēmuma par sodu izpildi nodrošina kompetentā iestāde, kura attiecīgo lēmumu pieņēma. Savukārt nesamaksātā ceļu nodeva būtu maksājama šajā likumā paredzētajā kārtībā, proti, atsevišķā likumprojekta vienībā (pantā) nosakot gan konkrētu iepriekš nesamaksātās ceļu nodevas maksāšanas kārtību, gan konkrētu subjektu, kuram minētais maksājums jāveic, gan arī konkrētu termiņu, kādā minētais maksājums veicams. Vienlaikus minētajā likumprojekta vienībā (pantā) būtu nepārprotami nosakāma arī tā institūcija, kura tiesīga veikt iepriekš nesamaksātās ceļu nodevas iekasēšanu, un šīs institūcijas turpmāk veicamās darbības, ja iepriekš nesamaksātā ceļu nodeva konkrētajā termiņā tomēr netiek samaksāta. Taču likumprojektā šāds skaidrs un saprotams regulējums nav ietverts.
Papildus norādāms, ka iepriekš nesamaksātās ceļu nodevas iekasēšanas pienākums nav nosakāms tai kompetentajai iestādei, kura pieņēma lēmumu par sodu.

-

Papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar jaunām vienībām (punktiem), ņemot vērā šādus aspektus:
1. atbilstoši likumprojekta 24.panta pirmajā un otrajā daļā piedāvātajam regulējumam tiek paredzēts turpmāk samazināt naudas soda apmēru par pārkāpumiem, kas saistīti ar autoceļu lietošanas nodevas maksāšanu (salīdzinājumā ar šobrīd spēkā esošo naudas soda apmēru par šādiem pat pārkāpumiem) - līdz ar to nepieciešams likumprojektā ietvert pārejas perioda regulējumu, nosakot kompetento iestāžu rīcību administratīvā pārkāpuma lietās, kurās attiecīgais pārkāpums ir fiksēts un administratīvā pārkāpuma process ir uzsākts līdz likumprojekta 24.panta pirmajā un otrajā daļā ietvertā regulējuma spēkā stāšanās dienai;
2. atbilstoši likumprojekta 24.panta pirmajā un otrajā daļā piedāvātajam regulējumam tiek paredzēts turpmāk atteikties no pārvadātāja kā pie administratīvās atbildības saucamā subjekta par pārkāpumiem, kas saistīti ar autoceļu lietošanas nodevas maksāšanu (salīdzinājumā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu) - līdz ar to nepieciešams likumprojektā ietvert pārejas perioda regulējumu, nosakot kompetento iestāžu rīcību administratīvā pārkāpuma lietās, kurās administratīvā pārkāpuma process līdz likumprojekta 24.panta pirmajā un otrajā daļā ietvertā regulējuma spēkā stāšanās dienai ir uzsākts pret pārvadātāju.

-

Aizstāt likumprojekta pārejas noteikumu 2.punktā vārdus "ne ilgāk kā līdz 2024.gada 31.decembrim" ar vārdiem "ne ilgāk kā līdz 2025.gada 31.decembrim", tādējādi nodrošinot, ka neveidojas viena kalendārā gada pārrāvums starp šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu un jauno tiesisko regulējumu.

-

Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.sadaļā minēts, ka "Likumprojekts paredz par pašvaldības ceļa posma lietošanu, ja pašvaldības ceļu nodeva nav samaksāta, piemērot naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai pārvadātājam no piecām līdz piecpadsmit naudas soda vienībām, lai, izvērtējot apstākļus, sodu varētu piemērot individualizēti." Taču norādāms uz likumprojekta 26.panta ietverto regulējumu, kas paredz, ka "Par pašvaldības ceļa posma lietošanu, ja pašvaldības ceļu nodeva nav samaksāta, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam no piecām līdz piecpadsmit naudas soda vienībām." Proti, likumprojekta 26.panta regulējums neparedz pārvadātāja saukšanu pie administratīvās atbildības par pašvaldības ceļa posma lietošanu, ja par to nav samaksāta pašvaldības ceļu nodeva.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams nodrošināt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.sadaļā ietvertās informācijas atbilstību likumprojektā ietvertajam regulējumam.

-

Līdz 01.01.2030 Nepieciešams nodrošināt tehnisku iespēju Valsts policijai  piekļūt CSDD datiem par ceļu infrastruktūras nodevas samaksu.
IC 2029.gadā vajadzēs izstrādāt izmaiņas ELIETAS platformas Tiešsaistes meklētājā (Tiešsaistes meklētājs), pieslēdzot CSDD REST servisu, lai lietotāji varētu ievadīt datus par transportlīdzekļa numuru un saņemt datus par ceļu infrastruktūras nodevas samaksu.


Lai nodrošinātu likumprojektā noteikto, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram nepieciešams ieviest attiecīgus tehniskus risinājumus integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā un ar to saistītajā programmatūrā. Risinājumu ieviešanai Iekšlietu ministrijas Informācijas centram nepieciešams papildu finansējums 2029. gadā 13 975 euro apmērā bez PVN (215 cilvēkstundas x 65, 00 euro (bez PVN)). Ir nepieciešama vienreizēja papildu finansējuma summa.


Summa veidojas: Projektu vadītāja un analītiķa dalību sanāksmēs, precizējumus ar CSDD, jaunās metodes implementācija un pielāgošana esošajam izsaukumam, Tiešsaistes meklētāja īsas un detalizētas atbildes papildināšana ar jauniem laukiem, nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanas un saskaņošanas darbi.
 

Lai nodrošinātu likumprojektā noteikto, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram līdz 01.01.2030 nepieciešams ieviest attiecīgus tehniskus risinājumus integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā un ar to saistītajā programmatūrā. Risinājumu ieviešanai Iekšlietu ministrijas Informācijas centram nepieciešams papildu finansējums 2029. gadā 13 975 euro apmērā bez PVN (215 cilvēkstundas x 65, 00 euro (bez PVN)). Ir nepieciešama vienreizēja papildu finansējuma summa.

Izslēgt likumprojekta 4.panta otrās daļas 1.punktā vārdu "mehānisko", tādējādi nodrošinot vienveidīgas terminoloģijas lietošanu visā likumprojekta tekstā.

-

Aizstāt likumprojekta 8.panta otrās daļas ievaddaļā vārdus "mehāniskā transportlīdzekļa īmaksā" ar vārdu "maksā".

-

Izvērtēt iespēju papildināt normu ar norādi, ka dati par transportlīdzekli un tā īpašnieku un turētāju, kas iegūti no transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, netiek uzglabāti arī pie likumprojektā paredzētā 8.panta otrās daļas 4.punktā norādītā maksājumu pakalpojuma sniedzēja.

-

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 21.punktu ieteicams lietot terminu traktortehnika, nevis vārdu salikumu "traktortehnikas transportlīdzeklis". Lūdzam aizstāt vārdus "kategorijas un traktortehnikas transportlīdzekļa"  ar vārdiem "kategorijas transportlīdzeļa un traktortehnikas".

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.3.apakšpunktam, normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu. Paredzētā 15.panta pirmā daļa pārklājas ar likumprojekta 13.panta pirmajā daļā ietverto saturu, lūdzam precizēt.

-

Lūdzam nodrošināt vienveidību ar likumprojekta 10.panta pirmās daļas 5.punktā ietverto.
 

-

Izvērtēt nepieciešamību nodrošināt vienveidību ar likumprojekta 11.panta otrās daļas 9.punktu, papildinot ar nosacījumu par oficiālās elektroniskās adreses nodrošināšanu.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 18.panta sestās daļas 4.punktu, aizstājot vārdu "pašvaldību" ar vārdu "pašvaldības", tādējādi nodrošinot normas atbilstību pārējā likumprojekta tekstā izmantotajai terminoloģijai.

-

Izvērtēt nepieciešamību nodrošināt vienveidību ar likumprojekta 7.panta pirmajā daļā lietoto uzskaitījumu (secību).

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 20.panta pirmās daļas 4.punktu, aizstājot vārdu "pašvaldību" ar vārdu "pašvaldības", tādējādi nodrošinot normas atbilstību likumā "Par policiju" izmantotajai terminoloģijai.

-

Precizēt likumprojekta 24.panta otro daļu, aizstājot tajā vārdu "īpašniekamno" ar vārdiem "īpašniekam no".

-