Atzinums

Ievērojot veselības aprūpes jomu regulējošajos tiesību aktos ietverto terminu (skatīt, piemēram, Ārstniecības likumu un Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumus Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”), lūdzam aizstāt 3.2.apakšpunktā vārdus "rehabilitācijas pakalpojumi" ar vārdiem "medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi". 

-

Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr.557 "Valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku veselības aprūpes izdevumu apmaksas kārtība" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.apakšsadaļā „Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” ir norādīts, ka grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr.557 "Valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku veselības aprūpes izdevumu apmaksas kārtība" 3.2.apakšpunktā nepieciešami, jo saskaņā ar esošo regulējumu “valsts drošības iestāde var apmaksāt izdevumus par rehabilitācijas pakalpojumiem tikai tādā gadījumā, ja ģimenes ārsts vai speciālists amatpersonu veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai ir nosūtījis uz konkrētu ārstniecības iestādi. Vienlaikus ir būtiski, ka amatpersona var saņemt izdevumu apmaksu par viņai sniegtajiem rehabilitācijas pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai ģimenes ārsts vai speciālists nosūtījumā ir norādījis konkrētu ārstniecības iestādi. Turklāt jāatzīmē, ka ambulatori veselības aprūpes pakalpojumus var sniegt ārstniecības personas ārpus ārstniecības iestādes, piemēram, ārsts – fizioterapeits var sniegt veselības aprūpes pakalpojumus mājās. Jāpiemin, ka arī MK 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” paredz gadījumus, kad personas, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, MK noteikumos noteiktajā kārtībā var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārpus ārstniecības iestādes – mājās.”
Ievērojot minēto, vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ārstniecības likuma 1.panta 2. un 3. punktā noteikto ārstniecības persona ārstniecības pakalpojumus ir tiesīga sniegt tikai ārstniecības iestādē. Tai skaitā gadījumos, kad veselības aprūpes pakalpojumi tiek sniegti pacienta dzīvesvietā, ārstniecības personas, kas šo pakalpojumu sniedz, darbojas ārstniecības iestādes ietvaros (skatīt Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 48.punkts).
Papildus skaidrojam, ka atbilstoši Ārstniecības likuma 26.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam viena no pamatprasībām, kas ikvienai ārstniecības personai jāievēro, lai tā būtu tiesīga nodarboties ar ārstniecību, ir nepieciešamība reģistrēties ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Līdz ar to reģistrācijas prasības iekļaušana Ministru kabineta noteikumos dublē Ārstniecības likumā noteikto.
Ievērojot minēto, aicinām precizēt 3.2.apakšpunktu un  noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.apakšsadaļā „Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” ietverto skaidrojumu.

 

3.2. ambulatori un stacionāri sniegtie medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu;

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus 3.punkta ievaddaļā, ņemot vērā šādus apsvērumus:
1) nepieciešams nodrošināt korektu atsauces uz Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 „Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” lietojumu;
2) saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma 6.panta pirmo daļu, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, persona veic pacienta līdzmaksājumu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem (tāds pacienta maksājums kā pacienta iemaksa vairs nepastāv). Pacienta līdzmaksājuma apmērs un samaksas nosacījumi ir noteikti Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 „Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumu Nr.899 „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” 29.punktam pacients veic līdzmaksājumu par kompensējamo zāļu vai medicīnisko ierīču iegādi, sedzot starpību starp zāļu vai medicīnisko ierīču aptiekas cenu un kompensācijas summu.
Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt, kādi pacienta līdzmaksājumi apmaksājami valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, attiecīgi precizējot 3.punkta ievaddaļu. 

-