Atzinums

Ņemot vērā, ka gadījumā, ja pašvaldība ir pakalpojuma sniedzēja pašvaldības dibinātajās ilgstošas  sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs  un netiek slēgti līgumi  par klientiem, kas tiek ievietoti ar pašvaldības sociālā dienesta lēmumu un nosūtījumu sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanai, nepieciešams papildināt 5.2.  apakšpunktu.
 

5.2.   līgumu, kuru pašvaldība ir noslēgusi ar pakalpojuma sniedzēju par pakalpojuma nodrošināšanu personai (klientam), vai   nosūtījumu sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanai pašvaldības dibinātā institūcijā.

MK noteikumu projekta nosaukumu izteikt jaunā redakcijā 

MK noteikumu projekta nosaukumu izteikt jaunā redakcijā  “Valsts atbalsts pašvaldībām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju izdevumu segšanai”

Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde “Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests” norāda, ka slēdz līgumus ar ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas citu pašvaldību dibinātām iestādēm. Liepājas pašvaldībai nav izveidotas šādas pakalpojumu sniedzēju institūcijas. Slēdzot līgumus, pakalpojuma sniedzēja institūcijas norāda pakalpojuma izmaksu mēnesim, tur nav atspoguļots, kāda ir pakalpojuma sniedzēja atalgojuma daļa.

-

Noteikumos vai noteikumu anotācijā ir nepieciešams norādīt, uz kuru mērķgrupu kā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma saņēmējiem noteikumi ir attiecināmi, jo Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija ir definēta kā sociālā institūcija, kas arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem nodrošina mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

-

Liepājas valstpilsēta norāda, ka pēc noteikumu 5.punkta pašreizējās redakcijas, tā var būt tikai pašvaldība, kura ir izveidojusi pakalpojumu sniedzēju institūciju. Aprūpētāji ir stājušies darba tiesiskajās attiecībās ar pakalpojuma sniedzēja iestādi, tā nevar būt cita pašvaldība, kas uz savstarpēja līguma pamata tur ievietojusi pakalpojuma saņēmēju. Kļūdu procents noteikumu izpildē būtu mazāks, ja valsts atbalstu pieprasītu tā pašvaldība, kuras dibināta ir ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, jo: viņi, slēdzot līgumus, zinapakalpojuma saņēmējus; zina savu darbinieku darba stāžu, lai aprēķinātu nepieciešamās piemaksas; 
tad nebūtu nepieciešamības pašvaldībām savstarpēji sarakstīties un vākt nepieciešamos datus, kas ne vienmēr būs pārbaudāmi; tad, iespējams, nebūtu nepieciešami grozījumi iepriekš noslēgtajos līgumos; nav ņemts vērā faktors, ka ievietojot personu citas pašvaldības izveidotā institūcijā, mainās personas deklarētā dzīves vieta.

-

Nepieciešams tehniski precizēt 6.punkta redakciju

6. Lai saņemtu valsts atbalstu, pašvaldība nodrošina vai ir saņēmusi rakstisku apliecinājumu no pakalpojuma sniedzēja, ka pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem:

Nepieciešams tehniski precizēt 6.3.apakšpunktu

6.3. vecākajiem aprūpētājiem, kuriem atbilstoši normatīvajam aktam par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību ir noteikta 2.kategorija vai profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir no viena līdz trīs gadiem,  mēnešalga ir noteikta vismaz 600 euro mēnesī

Nepieciešams tehniski precizēt 6.4.apakšpunktu
 

6.4. vecākajiem aprūpētājiem, kuriem atbilstoši normatīvajam aktam par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību ir noteikta 3.kategorija vai profesionālā pieredze aprūpētāja vai vecākā aprūpētāja amatā ir ilgāka par trīs gadiem, mēnešalga ir noteikta vismaz 705 euro mēnesī;

Nepieciešams papildināa anotāiju (13.lpp): ietekmēs iedzīvotāju sociālo situāciju, t.i., tiks ietekmēta SAC klientu apgādnieku spējas apmaksāt pakalpojumu, jo personāla atalgojuma pieauguma rezultātā, pieaugs arī pakalpojuma izmaksas.

-