Atzinums

Vēršam uzmanību, ka nav atbalstāma nelimitēta valsts budžeta saistību uzņemšanās. Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta ceturtā daļa paredz, ka saistības, kuras no budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts saistībām. Līdz ar to, jautājums par sadarbības līguma un nodomu protokola slēgšanu ar Cēsu novada pašvaldību, ir virzāms tikai tad, kad veicamajām darbībām ir rasts finansiālais nodrošinājums. Atzīmējam, ka jautājums par papildus nepieciešamo finansējumu ir skatāms ikgadējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta rīkojuma projekta 3.punkts ir svītrojams.

-

Norādām, ka nav pamatojuma rīkojuma projekta 4.punktā paredzētajam, jo atbilstoši Konceptuālajam ziņojumam, tabulā Nr.10 “LNA izmaksu prognoze” sniegtā informācija ir indikatīva un nepieciešamā finansējuma apmērs var mainīties, t.i., gan palielināties, gan samazināties. Atzīmējam, ka konceptuālajā ziņojumā jau ir ietverta norāde, ka ministrijas līdz 2023.gada 31.decembrim sniegs informāciju Cēsu novada pašvaldībai par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vai citus finansējuma avotus LNA Vidzemes reģiona centra, Muzeja krājumu un VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva izbūvei Cēsīs, kas attiecīgi samazinātu LNA un VZD nomas maksas prognozi.
Bez tam no šajā punktā sniegtās informācijas nav saprotams, ka papildu nepieciešamais finansējums projekta īstenošanas gadījumā indikatīvi ir 691 785 euro apmērā, jo 184 808 euro jau šobrīd ir plānoti Kultūras ministrijas budžetā Latvijas Nacionālā arhīva darbības nodrošināšanai. Ņemot vērā minēto, rīkojuma projekta 4.punkts, attiecīgi precizējot rīkojuma 5.2.apakšpunktu, ir izsakāms šādā redakcijā: “4. Pieņemt zināšanai, ka Latvijas Nacionālā arhīva ēkas daļas nomas maksas (tajā skaitā Cēsu novada pašvaldības aizņēmuma daļas un aizņēmuma procentu maksājumu izmaksas, kas saistītas ar Latvijas Nacionālā arhīva ēkas daļas izbūves nodrošināšanu) un apsaimniekošanas līguma maksas, izmaksas papildus apsaimniekošanas pakalpojumu un komunālo pakalpojumu segšanai Cēsu novada pašvaldībai par īpašuma daļu, kas ir valsts Kultūras ministrijas domājamās daļas, no 2028.gada 1.janvāra indikatīvi veido 876 593 euro ar PVN, tai skaitā papildu nepieciešamais finansējums indikatīvi veido 691 785 euro ar PVN.”
 

-

Norādām, ka piedāvātajā redakcijā nav atbalstāms rīkojuma projekta 8. un 9.punkts. Atkārtoti vēršam uzmanību, ja Kultūras ministrijai un Tieslietu ministrijai pēc būvniecības projekta pabeigšanas būs nepieciešams papildu finansējums, jautājums ir risināms ikgadējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Tādējādi, ja mainās papildu nepieciešamā finansējuma apmērs, gan Kultūras ministrijas, gan Tieslietu ministrijas gadījumā ir jāievēro vienots princips par rīkojuma projektu sagatavošanu attiecībā uz ilgtermiņa saistību uzņemšanos. Līdz ar to rīkojuma projekta 8.un 9.punkts piedāvātajā redakcijā ir svītrojami, to vietā rīkojuma projektā iekļaujot jaunu punktu šādā redakcijā: “8.  Kultūras ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju pēc šā rīkojuma 5.2. apakšpunktā un 5.3. apakšpunktā minēto uzdevumu izpildes sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par ilgtermiņa saistību uzņemšanos  nomas maksas un komunālo pakalpojumu izdevumu segšanai Cēsu novada pašvaldībai.”

-

Ņemot vērā izteiktos iebildumus par rīkojuma projektu, attiecīgi ir precizējama Konceptuālā ziņojuma IV sadaļa “Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu” un VII sadaļa “Priekšlikumi turpmākai rīcībai”.

-

Konceptuālā ziņojuma V sadaļas "Ietekme uz problēmas risināšanu" iekļautajā tabulā papildus nepieciešamā finansējuma apmērs 2.risinājuma varianta nomas maksai neatbilst 10.tabulā "LNA izmaksu prognoze" norādītajam, līdz ar to informācija ir savstarpēji salāgojama.

-

Konceptuālā ziņojuma I sadaļā "Kopsavilkums" minēts, ka Konceptuālais ziņojums nerisina nekustamā īpašuma aprīkojuma jautājumus – kustamās mantas iegādes un piegādes jautājumus. Lai gūtu priekštatu par kopējo iespējamo ietekmi uz valsts budžetu, Konceptuālais ziņojums ir papildināms, norādot arī plānotās aprīkojuma izmaksas pilnvērtīgai plānotā arhīva nekustamā īpašuma funkcionalitātei.

-

Saskaņā ar rīkojuma projekta 1.punktu paredzēts atbalstīt konceptuālā ziņojuma “Par Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centra, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krātuvju un Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva izveidi Cēsīs” (turpmāk - konceptuālais ziņojums) otro risinājuma variantu.
Konceptuālā ziņojuma II sadaļā (problēmas un situācijas izklāsts) norādīts, ka šī ziņojuma ietvaros, izvērtējot ieceri par LNA Vidzemes reģiona centra izveidi Cēsīs un jaunas arhīva funkcijai atbilstošas ēkas būvniecību, no Cēsu novada pašvaldības puses ir izteikts sadarbības priekšlikums kopīgas ēkas būvniecībai.
Vienlaikus atbilstoši konceptuālajā ziņojumā ietvertajam otrajam risinājuma variantam viens no paredzētajiem soļiem īpašuma attiecību risināšanai ir pēc Cēsu novada pašvaldības un Latvijas Nacionālā arhīva (turpmāk - LNA) nomas līgumā noteiktā nomas perioda beigām, pēc kura LNA ir atmaksājis Cēsu novada pašvaldībai kapitālieguldījumus ēkas daļas izbūvei LNA vajadzībām, Cēsu novada pašvaldības faktiski radušos kapitālieguldījumu segšanas attiecībā par LNA izbūvētās ēkas daļu (šī izmaksu summa ir iekļauta LNA nomas maksas prognozē), Cēsu novada pašvaldība lemj par atlikušā kopīpašuma sadalīšanu domājamās daļās un saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 42.panta otro daļu nodot bez atlīdzības īpašumā Latvijas valstij Kultūras ministrijas personā zemes gabala (zemes vienības kadastra apzīmējums Nr.42010040722) un jaunuzbūvētās ēkas domājamās daļas kultūras funkciju veikšanai (konceptuālā ziņojuma 26.lpp.7.punkts).
Atsavināšanas likuma 42.panta otrā daļa noteic, ka atvasinātas publiskas personas (arī pašvaldības) nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības valsts īpašumā. Atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības nosaka, kādas valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot valsts īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par atvasinātas publiskas personas lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības norādītās valsts pārvaldes funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, valsts šo īpašumu bez atlīdzības nodod tai atvasinātai publiskai personai, kura šo nekustamo īpašumu nodevusi.
Tādējādi rodas pretruna, proti, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.panta otrās daļas regulējumu pašvaldības nekustamo īpašumu var nodot valsts īpašumā konkrētu funkciju izpildei, turklāt ar nosacījumu par pašvaldības noteikto tiesību aprobežojumu izpildi, kā arī ar nosacījumu par nekustamā īpašuma atpakaļdošanas pienākumu. Savukārta atbilstoši konceptuālajā ziņojumā norādītajam ir paredzēts, ka LNA nomas periodā atmaksās Cēsu novada pašvaldībai kapitālieguldījumus, ko pašvaldība būs ieguldījusi LNA vajadzībām nepieciešamā īpašuma (ēkas daļas) izbūvei. 
Ievērojot minēto secināms, ka Atsavināšanas likuma 42.panta otrās daļas piemērošana nevar būt par pamatu ziņojumā paredzētajam risinājumam par kopīgas ēkas būvniecību.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un precizēt kopīpašuma izveidošanas (LNA vajadzībām izbūvētās ēkas daļas nodošanas valstij Kultūras ministrijas personā) pamatojumu.

-

Ņemot vērā, ka finansējums projekta ietvaros ir paredzēts vairākiem atbalsta saņēmējiem, atkārtoti lūdzam konceptuālo ziņojumu papildināt ar izvērtējumu, vai projekta ietvaros ir/nav paredzēts atbalsts saimnieciskai darbībai, proti, vai atbalsts Latvijas Nacionālajam arhīvam, Valsts zemes dienestam un Cēsu Vēstures un mākslas muzejam kvalificēsies kā komercdarbības atbalsts. Gadījumā, ja atbalsts Latvijas Nacionālajam arhīvam un Valsts zemes dienestam ir paredzēts valsts deleģēto funkciju veikšanai, tad lūdzam konceptuālajā ziņojumā norādīt atbilstošo normatīvo aktu, kas paredz attiecīgas funkcijas veikšanu. Kā arī gadījumā, ja Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ieņēmumi no maksas par pakalpojumu nepārsniedz 50% no kopējiem izdevumiem (kā tas ir skaidrots izziņā) un tāpēc atbalsts attiecīgajam subjektam tiks piešķirts nesaimniecisku darbību veikšanai, lūdzam to skaidri aprakstīt konceptuālajā ziņojumā.

-

Saskaņā ar konceptuālā ziņojuma IV daļā "Risinājuma varianti" sniegto informāciju, projekta kopējās izmaksas plānotas 18 milj. EUR.  Projektam plānots piesaistīt SAM 5117.pasākuma finansējumu 9 milj. EUR apmērā. Tālāk norādīts, ka pārējo finansējumu paredzēts segt no Cēsu novada pašvaldības aizņēmuma. Tā kā saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” (turpmāk – likums) 36.panta pirmās daļas 1.punktu  pašvaldībām  ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai iespējams saņemt aizņēmumus ar apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu, lūdzam detalizēti skaidrot, kā  ņemot vērā pieejamo  aizņēmuma un ERAF avansa apmēru  pašvaldība plāno īstenot projektu pilnā apmērā. Pretējā gadījumā lūdzam norādīt arī pašvaldības budžeta līdzfinansējumu projekta īstenošanai.

-

Lūdzam precizēt informatīvajā ziņojumā norādīto informāciju par neattiecināmo izmaksu paredzēšanu ES kohēzijas politikas programmas 2021. -2027.gada plānošanas perioda projektam 5.1.1.7.pasākumā "Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu pieejamības uzlabošana". Vēršam uzmanību, ka ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā neattiecināmās izmaksas netiek plānotas.

 

-