Atzinums

Ekonomikas ministrija atbalsta kompensējamo zāļu uzcenojuma modeļa reformas mērķi – samazināt pacientu izdevumus un uzlabot zāļu pieejamību, tomēr iesniegtais ziņojums uzrāda vairākus agrīnus riskus sistēmas ilgtspējai un sociāli taisnīgai ietekmei, kuri būtu jānovērtē un jārisina, lai reforma sasniegtu deklarētos mērķus ilgtermiņā.

1. Pacientu izdevumu struktūra un sociālā ietekme -
Lai gan pacientu līdzmaksājumi par kompensējamām zālēm kopumā ir samazinājušies par 6%, kopējie pacientu izdevumi, iekļaujot farmaceita pakalpojuma maksu, ir pieauguši par 2,08 miljoniem EUR jeb 7%.
Tas disproporcionāli ietekmē sociāli mazāk aizsargātas pacientu grupas, kuras lieto lētākos medikamentus un medikamentiu līdz 5 EUR cenu segmentā, kur novērojams cenu pieaugums, nevis kritums. Rezultātā reforma faktiski rada regresīvu ekonomisku efektu – lielāko finansiālo slogu izjūt pacienti ar zemākiem ienākumiem un lieto lētākos medikamentus.

2. Nozares ekonomiskās ilgtspējas riski -
Ziņojumā norādītās tendences liecina, ka reformas īstenošana rada paaugstinātu spiedienu uz farmācijas nozares piegādes ķēdi, īpaši lieltirgotavām.
Galvenie riski = lieltirgotavu ieņēmumu kritums par 10,13 miljoniem EUR pēc uzcenojumu izmaiņām, 0,50 EUR fiksētais uzcenojums kļūst ekonomiski nepietiekams, īpaši "aukstuma ķēdes" medikamentiem, kur reālās loģistikas izmaksas netiek nosegtas, pieaug ziņojumu skaits par zāļu nepieejamību.
Pat gadījumos, kad zāles ir pieejamas noliktavā, tās netiek nogādātas aptiekās, kas norāda uz sistēmisku loģistikas un rentabilitātes problēmu. Šie faktori kopumā palielina risku, ka daļa specifisku vai mazapjoma zāļu var izzust no mazākām aptiekām, radot fiziskas pieejamības barjeras reģionos.

3. Farmaceitiskās aprūpes un digitalizācijas izaicinājumi -
Farmaceita pakalpojuma maksa konceptuāli stiprina farmaceita lomu, tomēr esošais modelis nedarbojas paredzētajā veidā - vidēji 62% gadījumu maksa netiek iekasēta, kā arī “Trīs mēnešu receptes” gadījumā farmaceita darbs 2. un 3. atprečošanu reizē faktiski kļūst par neapmaksātu pienākumu, lai gan profesionālā konsultācija tiek veikta pilnā apmērā. Tas liecina par nepilnīgu pakalpojuma ekonomisko modeli, kas ilgtermiņā var vājināt aptieku tīklu.

4. Sistēmiskā ietekme un scenāriji līdz 2026. gadam -
Ja netiks risināti uzcenojuma, loģistikas un indeksācijas jautājumi, pastāv risks, ka tiks paātrināta aptieku tīkla sarukšana reģionos, palielināsies paralēlais eksports un selektīvā piegāde, pieaugs medikamentu iztrūkumi, īpaši lētāko zāļu segmentā, sistēma saglabāsies funkcionāla tikai īstermiņā.
Tādējādi reforma, kuras mērķis ir palielināt pieejamību, praksē var novest pie situācijas, kur zāles ir lētākas, bet fiziski nepieejamas.

Attiecīgi, lai stiprinātu reformas ilgtspēju un politisko caurskatāmību, Ekonomikas ministrija norāda uz nepieciešamību iekļaut novērtējumā (1) KPI tabulu un definēt: pieejamības rādītājus (iztrūkumi, piegādes ātrums), cenu dinamiku pa medikamentu segmentiem, loģistikas izmaksu segumu, pacienta gala izmaksas (t.sk. farmaceita maksa), aptieku tīkla izmaiņas (jo īpaši reģionos), (2) kā arī pievienot Baltijas cenu indeksu, veicot salīdzinošo analīzi ar Lietuvu un Igauniju, kas ļaus stiprināt reformas argumentāciju un uzsvērs, kurās pozīcijās Latvija atpaliek vai ir pārmērīgi jutīga.

-