Projekta ID
22-TA-1757Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
19.08.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumi Nr. 1208 "Noteikumi par psihologa pakalpojuma apjomu personai līdz 18 gadiem, kurai pirmreizēji noteikta invaliditāte un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim, un pakalpojuma saņemšanas kārtību" (turpmāk – Grozījumi MK not. Nr. 1208) ir stājušies spēkā kopš 2011. gada 7. janvāra. Piemēram, Ventspils valstspilsētas Sociālajā dienestā šāds pakalpojums nav ticis pieprasīts nevienu reizi. Normatīvais akts izdots saskaņā ar Invaliditātes likuma 12. panta pirmās daļas 8. punktu, kur tas paredzēts kā atbalsta pasākums invaliditātes seku mazināšanai. Grozījumu MK not. Nr. 1208 anotācijā, analizējot esošo situāciju, ir rakstīts: “mērķa grupas lielums – bērnu skaits, kuriem pirmreizēji noteikts bērna ar invaliditāti statuss, pārsniedz 800 bērnus gadā, tomēr psihologa pakalpojuma pieprasījums ir neliels – 2019.gadā to saņēma 3 personas, t.i., bērns ar invaliditāti un viņa likumiskais pārstāvis, 2020.gadā 3 personas, bet 2021.gadā – 12 personas.”
Invaliditātes noteikšana tiek virzīta no ģimenes ārsta Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai. Medicīnas speciālisti ir tie, kuri ir kontaktā ar tiem bērniem un viņa likumiskajiem pārstāvjiem, kuriem tiek noteikta invaliditāte. Uzskatām, ka šādos gadījumos psihologu konsultācijas būtu piešķiramas personām ar medicīnas speciālista nosūtījumu, līdzīgi kā šobrīd to dara ģimenes ārsti un psihiskās veselības speciālisti pie citām diagnozēm, būtiski samazinot birokrātisku slogu un atvieglotu pieprasītājam pakalpojuma saņemšanu. Mūsuprāt, līdzšinējais zemais pakalpojuma pieprasījums Latvijā ir saistāms ar to, ka:
vecāki par šādu pakalpojuma pieejamību nav informēti;
sociālajiem dienestiem šāda rakstura informācija nav pieejama;
pakalpojuma pieprasītājiem situācijās, kad bērnam pirmreizēji tiek piešķirta invaliditāte, šāds pakalpojuma pieprasīšanas ceļš var būt pārāk sarežģīts, birokrātisks, konfidencialitāti apdraudošs, u.c. apgrūtinošs.
Pakalpojumu var saņemt bērns un/vai viņa likumiskais pārstāvis tikai un vienīgi pie pirmreizēji noteiktas invaliditātes, kas ir pietiekami specifisks, konkrēts un nepārprotams apstāklis, izvērtējot personas atbilstību psihologa konsultāciju pieprasīšanai.
Tajā pat laikā MK noteikumos “Noteikumi par psihologa pakalpojuma apjomu personai līdz 18 gadiem, kurai pirmreizēji noteikta invaliditāte un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim, un pakalpojuma saņemšanas kārtību” netiek noteikts, ka likumiskajam pārstāvim, pieprasot psihologa pakalpojumu, būtu jāiesniedz sociālajā dienestā izziņa/apliecinājums, ka bērnam ir invaliditāte un tā ir noteikta pirmreizēji. Nav skaidrs, kā sociālajos dienestos šī informācija ir jāiegūst.
Sociālajos dienestos sociālo pakalpojumu piešķiršanas kārtība tiek vērtēta ievērojot 2019. gada 2. aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” noteiktās prasības, kas paredz papildus sociālo darbinieku darbības, izskatot personas atbilstību pakalpojumu saņemšanai – sociālās situācijas izvērtēšanu, klienta (ģimenes) apmeklēšanu dzīvesvietā, pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu un veic citas darbības.
Gadījumos, kad bērnam un/vai viņa likumiskajam pārstāvim nepieciešamas psihologa konsultācijas ar mērķi mazināt invaliditātes sekas, mūsuprāt sociālā dienesta iejaukšanās, klienta lietas iekārtošana, un citas ar sociālo pakalpojumu piešķiršanu saistītas formalitātes šķiet birokrātiskas un nesamērīgas.
Turklāt ir jāuzsver, ka psihologa pakalpojums saskaņā ar regulējumu NAV sociālais pakalpojums, tāpēc šāda jauna pienākuma noteikšana nesaskan ar sociālajam dienestam noteikto kompetenci. Ja pašvaldības sociālajam dienestam tiek noteikts šāds pienākums, tad ir jānosaka arī papildus finansējums minēto darbību veikšanai un jāgroza regulējums attiecībā uz sociālā dienesta kompetenci.
Priekšlikums: Aicinām vienkāršot psihologa konsultāciju piešķiršanas kārtību bērniem, kuriem pirmreizēji noteikta invaliditāte, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem, paredzot, ka personas vēršas tieši pie psihologa un konsultācijas šādos gadījumos saņem, balstoties uz ārstniecības speciālista (-u) izsniegtu nosūtījumu.
Invaliditātes noteikšana tiek virzīta no ģimenes ārsta Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai. Medicīnas speciālisti ir tie, kuri ir kontaktā ar tiem bērniem un viņa likumiskajiem pārstāvjiem, kuriem tiek noteikta invaliditāte. Uzskatām, ka šādos gadījumos psihologu konsultācijas būtu piešķiramas personām ar medicīnas speciālista nosūtījumu, līdzīgi kā šobrīd to dara ģimenes ārsti un psihiskās veselības speciālisti pie citām diagnozēm, būtiski samazinot birokrātisku slogu un atvieglotu pieprasītājam pakalpojuma saņemšanu. Mūsuprāt, līdzšinējais zemais pakalpojuma pieprasījums Latvijā ir saistāms ar to, ka:
vecāki par šādu pakalpojuma pieejamību nav informēti;
sociālajiem dienestiem šāda rakstura informācija nav pieejama;
pakalpojuma pieprasītājiem situācijās, kad bērnam pirmreizēji tiek piešķirta invaliditāte, šāds pakalpojuma pieprasīšanas ceļš var būt pārāk sarežģīts, birokrātisks, konfidencialitāti apdraudošs, u.c. apgrūtinošs.
Pakalpojumu var saņemt bērns un/vai viņa likumiskais pārstāvis tikai un vienīgi pie pirmreizēji noteiktas invaliditātes, kas ir pietiekami specifisks, konkrēts un nepārprotams apstāklis, izvērtējot personas atbilstību psihologa konsultāciju pieprasīšanai.
Tajā pat laikā MK noteikumos “Noteikumi par psihologa pakalpojuma apjomu personai līdz 18 gadiem, kurai pirmreizēji noteikta invaliditāte un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim, un pakalpojuma saņemšanas kārtību” netiek noteikts, ka likumiskajam pārstāvim, pieprasot psihologa pakalpojumu, būtu jāiesniedz sociālajā dienestā izziņa/apliecinājums, ka bērnam ir invaliditāte un tā ir noteikta pirmreizēji. Nav skaidrs, kā sociālajos dienestos šī informācija ir jāiegūst.
Sociālajos dienestos sociālo pakalpojumu piešķiršanas kārtība tiek vērtēta ievērojot 2019. gada 2. aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” noteiktās prasības, kas paredz papildus sociālo darbinieku darbības, izskatot personas atbilstību pakalpojumu saņemšanai – sociālās situācijas izvērtēšanu, klienta (ģimenes) apmeklēšanu dzīvesvietā, pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu un veic citas darbības.
Gadījumos, kad bērnam un/vai viņa likumiskajam pārstāvim nepieciešamas psihologa konsultācijas ar mērķi mazināt invaliditātes sekas, mūsuprāt sociālā dienesta iejaukšanās, klienta lietas iekārtošana, un citas ar sociālo pakalpojumu piešķiršanu saistītas formalitātes šķiet birokrātiskas un nesamērīgas.
Turklāt ir jāuzsver, ka psihologa pakalpojums saskaņā ar regulējumu NAV sociālais pakalpojums, tāpēc šāda jauna pienākuma noteikšana nesaskan ar sociālajam dienestam noteikto kompetenci. Ja pašvaldības sociālajam dienestam tiek noteikts šāds pienākums, tad ir jānosaka arī papildus finansējums minēto darbību veikšanai un jāgroza regulējums attiecībā uz sociālā dienesta kompetenci.
Priekšlikums: Aicinām vienkāršot psihologa konsultāciju piešķiršanas kārtību bērniem, kuriem pirmreizēji noteikta invaliditāte, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem, paredzot, ka personas vēršas tieši pie psihologa un konsultācijas šādos gadījumos saņem, balstoties uz ārstniecības speciālista (-u) izsniegtu nosūtījumu.
Piedāvātā redakcija
-