Atzinums

Lūdzam precizēt anotācijas 1.2. apakšsadaļu, ņemot vērā, ka mērķis ir vēlamais stāvoklis, kuru plānots sasniegt ar noteiktu rīcību. Izvirzītais mērķis nedrīkst attaisnot jau iepriekš nolemtu rīcību, tam ir jābūt neitrālam un vērstam uz problēmu izraisošo cēloņu mazināšanu vai likvidēšanu. Par valsts intervences mērķi nevar tikt noteikta arī normatīvā akta pieņemšana, jo tas ir politikas regulatīvais instruments konkrētu rezultātu sasniegšanai. Proti, mērķis nevar būt tiesību akta izstrāde vai grozījumi tajā un tam jābūt definētam tā, lai varētu novērtēt tā sasniegšanas progresu.

-

Lūdzam papildināt rīkojuma projekta anotāciju konkretizējot, papildinot to ar papildus informāciju, kas izvērstāk skaidro Ministru kabineta 2022. gada 9. septembra rīkojuma Nr. 599 “Par Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanu Latvijas Republikā” (turpmāk – Rīkojums) tiesisko pamatojumu, tvērumu un atbilstību citiem normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar konkrēto jautājumu. Tādējādi nodrošinot, ka Rīkojuma adresātiem ir pieejama pilnīga, skaidra un korekta informācija, argumenti, pamatojumi, kas sniedz pilnīgu izpratni par Rīkojuma būtību, nepieciešamību, tiesiskumu u.tml. būtisku informāciju. Un, lai arī minētā anotācijas redakcija sniedz daļu skaidrojumu, tomēr tajā šķietami nav pieejami pilnīgi skaidrojumi, kas, piemēram, pagarinot Rīkojumu līdz 2024. gadam tika sniegti izziņā, bet šogad netiek minēti. 
Tāpat iesakām konkrētāk skaidrot atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem un Latvijas Republikas likumiem, piemēram, ņemot vērā to, ka:
1) Imigrācijas likuma 18. panta pirmā daļa paredz, ka lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā Valsts robežsardzes amatpersona pieņem un noformē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulu (ES) Nr. 2016/399 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), (turpmāk – Šengenas kodekss).
2) Šengenas kodeksa 14. panta 1. punkts paredz, ka trešās valsts valstspiederīgajiem, kas neatbilst Šengenas kodeksa 6. panta 1. punktā izklāstītiem ieceļošanas nosacījumiem, un nepieder pie to personu kategorijas, uz ko attiecas Šengenas kodeksa 6. panta 5. punkts, atsaka ieceļošanu dalībvalstu teritorijās. Ievērojot, ka no Šengenas kodeksa 14. panta neizriet dalībvalsts tiesības atteikt ieceļošanu dalībvalstī, pamatojoties uz dalībvalsts iestādes rīkojumu liegt noteiktai personu grupai ieceļošanu dalībvalsts teritorijā. 
3) No Imigrācijas likuma 18. panta un Šengenas kodeksa 14. panta izriet, ka attiecībā uz katru personu, kurai tiek liegta ieceļošana Latvijas Republikas teritorijā, pieņemams pamatots individuāls lēmums, proti, administratīvais akts, bet administratīvā akta izdošanu regulē Administratīvā procesa likums.

-

Lūdzam atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem noformēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 4. nodaļai. Atsaucē uz Eiropas Savienības tiesību aktu norādot šādu informāciju: institūcija (Komisija, Padome, Eiropas Parlaments), kas izdevusi attiecīgo tiesību aktu; tiesību akta pieņemšanas datums; veids (regula, direktīva, lēmums); numurs un nosaukums atbilstoši tiesību akta nosaukumam latviešu valodā EUR-Lex datu bāzē.
Lūdzam ievērot juridiskās tehnikas prasības arī attiecībā uz to, ka, nepieciešamības gadījumā, saīsinājumu piesaka pirmajā vietā juridiskajā tekstā, kur lietots attiecīgais normatīvā akta nosaukums, tādā veidā izvairoties no vispārinātām, nepieteiktām atsaucēm uz normatīvajiem aktiem, piemēram, piemēram, Šengenas Robežu kodekss. Lūdzam atsauces veidot ievērojot sekojošu piemēru: Padomes 2022. gada 4. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2022/382, ar ko Direktīvas 2001/55/EK 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu (turpmāk - Lēmums 2022/382).

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam precizēt un papildināt rīkojuma projekta anotācijas 5. sadaļu. Aizpildot anotācijas 5. sadaļu lūdzam ievērot Valsts kancelejas 2021. gada "Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā", lai nodrošinātu pilnīgu rīkojuma projekta atbilstības Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām izvērtējumu un atspoguļojumu. Vēršam uzmanību, ka anotācijas pašreizējā redakcija nenodrošina prasībām atbilstošu skaidrojumus, piemēram, nav aizpildīta 5. sadaļas 1. un 2. tabula, 5.1. apakšsadaļā visi starptautiskie tiesību akti norādīti vienkopus, nav iekļauti CELEX numuri, 5.2. apakšsadaļā atzīmēts, ka citas starptautiskās saistības ir attiecināmas, bet konkrēti starptautiskie dokumenti netiek minēti.
Tāpat vēršam uzmanību, ka atbilstoši Rīkojuma sākotnējai anotācijai ar projektu ir ieviesta arī, piemēram, bet ne tikai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Regula Nr.810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu. Attiecīgi lūdzam pārskatīt projektu un izvērtēt, vai uz to attiecināmās, šī projekta anotācijā nenorādītās (iepriekš pārņemtās/ieviestās), Eiropas Savienības tiesību normas joprojām ir attiecināmas. Šādā gadījumā, iesakām papildināt anotācijas 5. sadaļu ar norādēm uz šiem Eiropas Savienības tiesību aktiem vai norādīt, ka līdz šim pārņemtās/ieviestās, no Eiropas Savienības tiesību normām izrietošās prasības netiek mainītas, ietekmētas vai nepārņemtas.
 

-

Lūdzam papildināt anotācijas 6. sadaļu. Vēršam uzmanību, ka projekta anotācijas 6. sadaļā jāatzīmē, vai tiesību akta projektam ir jānodrošina sabiedrības līdzdalība. No projekta anotācijā sniegtās informācijas izriet, ka sabiedrības līdzdalība nav nodrošināta. Attiecīgi, ja noteikumu projektam sabiedrības līdzdalība nav nodrošināta, tad ir jāaizpilda lauks "Skaidrojums", skaidrojot kāpēc sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama un nodrošināta.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt Rīkojumā noteikto izņēmumu uzskaitījumu ieceļošanai Latvijas Republikas teritorijā ar piedalīšanos Latvijas Republikas tiesā esošajā tiesvedības procesā, proti, papildināt 1.3. apakšpunktu ar šādu apakšpunktu: “1.3.6. ar Latvijas Republikas tiesas pavēsti ir aicināti piedalīties tiesas sēdē.”.
Rīkojumā izsmeļoši noteikti izņēmumi, saistībā ar kuriem Krievijas Federācijas pilsoņiem varētu tikt atļauts ieceļot Latvijas Republikas teritorijā, šķērsojot Latvijas Republikas ārējo robežu. Minētie izņēmumi ir saistīti ar ieceļošanu, pildot darba pienākumus, nokļūšanu uz vai no kuģa, radniecības apstākļiem vai humāniem apsvērumiem. Taču noteikto izņēmumu starpā nav paredzētas situācijas, ja Latvijas Republikas tiesa aicina uz tiesas sēdi lietas dalībnieku, kurš dzīvo Krievijas Federācijā, ir Krievijas Federācijas pilsonis, un kurš nav Latvijas Republikas, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes loceklis. Tieslietu ministrijas ieskatā tiesvedības process nav uzskatāms arī par humāno apsvērumu starptautisko humānās palīdzības principu izpratnē. Lai gan, pamatojoties uz anotācijas 1.3. apakšsadaļā sniegtajiem skaidrojumiem, personām šādās situācijās praktiski tiek dota atļauja ieceļot un situācija "ar Latvijas Republikas tiesas pavēsti aicināti piedalīties tiesas sēdē" šķietami nekorekti tiek uzskaitīta skaidrojot humānos apsvērumus ieceļošanas atļaujas piešķiršanai.

1.3.6. ar Latvijas Republikas tiesas pavēsti ir aicināti piedalīties tiesas sēdē.