Atzinums

Saskaņā ar Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 5. panta trešo daļu Ministru kabinets pieņem lēmumu par speciālās regulatīvās vides izveidi un nosaka iestādi, kas atbildīga par tās uzraudzību. No attiecīgās likuma normas neizriet, ka pienākums izstrādāt Ministru kabineta noteikumus būtu attiecināms uz ikvienu ministriju. 

Atbilstoši noteikumu projektam katra nozaru ministrija patstāvīgi izvērtē pieteicēja atbilstību noteikumu projekta 4. punktā noteiktajām prasībām, kā arī pozitīva lēmuma gadījumā tai paredzēts pienākums patstāvīgi izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par attiecīgās speciālās regulatīvās vides izveidi. 

Vienlaikus saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumu Nr. 588 “Ekonomikas ministrijas nolikums” 4.1.5. apakšpunktu Ekonomikas ministrijai ir noteikta funkcija izstrādāt, organizēt un koordinēt inovāciju attīstības politiku. Līdz ar to Ministru kabineta noteikumu par speciālās regulatīvās vides izveidi izstrāde būtu piekritīga Ekonomikas ministrijai kā par inovāciju attīstības politiku atbildīgajai nozaru ministrijai. 

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) vērš uzmanību, ka atsevišķu Ministru kabineta noteikumu izstrāde katrai speciālajai regulatīvajai videi radītu papildu administratīvo slogu nozaru ministrijām un iesaistītajām pašvaldībām, kā arī prasītu papildu cilvēkresursus un finanšu resursus. Tāpat iespējams papildu administratīvais slogs saistībā ar normatīvajiem izņēmumiem, kas nepieciešami speciālās regulatīvās vides darbības nodrošināšanai. Minētais risinājums varētu būt pretrunā ar valsts pārvaldē īstenoto birokrātijas mazināšanas politiku. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, VARAM uzskata, ka Ekonomikas ministrijai būtu lietderīgi izstrādāt vienotus Ministru kabineta noteikumus, kas noteiktu vispārējo kārtību speciālās regulatīvās vides izveidei un darbībai kā horizontālu regulējumu, kas piemērojams dažādās tautsaimniecības nozarēs. Šāds risinājums nodrošinātu vienotu un centralizētu mehānismu speciālās regulatīvās vides izveides procesam, kā tas ir vairāku Eiropas valstu praksē. 

Vienlaikus VARAM uzskata, ka koordinējošās institūcijas funkciju varētu īstenot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – LIAA), nodrošinot centralizētu kontaktpunktu komersantiem un, izvērtējot iesniegtos pieteikumus, piesaistot attiecīgās nozares kompetentās institūcijas atbilstoši konkrētā projekta specifikai. Šādā gadījumā speciālās regulatīvās vides piemērošana konkrētam pieteikumam notiktu, pamatojoties uz vienotajos Ministru kabineta noteikumos noteikto vispārējo kārtību, paredzot individuālu lēmumu vai tehnisko nosacījumu kopumu attiecībā uz konkrēto projektu, neizstrādājot atsevišķus Ministru kabineta noteikumus katram gadījumam. 

Vienlaikus aicinām paredzēt arī iespēju, ka nepieciešamības gadījumā – piemēram, liela mēroga finansiāli ietilpīgu investīciju projektu gadījumā, kas aptver vairākus sektorus – var tikt izstrādāti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi. Tādējādi atsevišķi Ministru kabineta noteikumi varētu tikt izstrādāti izņēmuma gadījumos, tomēr tas nevarētu būt obligāts nosacījums katras speciālās regulatīvās vides izveidei. Šāda pieeja būtu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projekta 13. un 14. pantā paredzēto kārtību, virzot projekta pieteikuma izskatīšanu Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu operatīvās darba grupas sēdē vai Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē. 

Papildus norādām, ka ministriju politikas veidotāji īsteno attiecīgās nozares politikas izstrādi un ieviešanu savas kompetences ietvaros, nevis veido regulējumu atsevišķu preču vai pakalpojumu testēšanai. VARAM kompetence ir saistīta ar publisko pārvaldi un tās attīstību, nevis ar uzņēmējdarbības sektora atbalsta instrumentu administrēšanu vai produktu un pakalpojumu attīstību. Vienlaikus VARAM piekrīt piedalīties starpinstitūciju darba grupās, sniegt ekspertu viedokļus un atzinumus par speciālās regulatīvās vides izveidi, ciktāl izskatāmie jautājumi skar ministrijas kompetencē esošās politikas jomas.

-

Informācijas atklātības likuma 10.panta otrā daļa noteic, ka ievērojot labas pārvaldības principu, iestāde pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai. Savukārt, likuma 10.panta (2.1) daļa noteic, ka vispārpieejamai informācijai, ko ievieto internetā, iestāde pēc savas iniciatīvas, ja tas ir lietderīgi, nodrošina piekļuvi atvērto datu veidā kopā ar informācijas metadatiem.
Ņemot vērā minēto, aicinām nozares ministriju, sarakstu ar komersantiem, kas atbilst noteiktajām prasībām speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai, publicēt kā atvērtos datus Latvijas Atvērto Datu portālā data.gov.lv.

-