Atzinums

Par: Anotācijas 1.3.punkts 

“Jāuzsver, ka pašvaldības var būt būtisks partneris pilotteritoriju izveidē un nodrošināšanā, kurās komersanti un zinātniskās institūcijas elastīgos apstākļos var testēt savas inovācijas. Ņemot vērā, ka publiskās personas, īpaši pašvaldības, bieži darbojas kā sadarbības platformas starp uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām, to loma testēšanas procesa īstenošanā un koordinēšanā ir būtiska.”


Iebildums: 
Anotācijā 1.3.punktā  tiek atzīta pašvaldību būtiskā loma kā sadarbības partneriem, īpaši pilotteritoriju nodrošināšanā un inovāciju testēšanā ( pēdējā redakcija-“Jāuzsver, ka pašvaldības var būt būtisks partneris pilotteritoriju izveidē un nodrošināšanā, kurās komersanti un zinātniskās institūcijas elastīgos apstākļos var testēt savas inovācijas. Ņemot vērā, ka publiskās personas, īpaši pašvaldības, bieži darbojas kā sadarbības platformas starp uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām, to loma testēšanas procesa īstenošanā un koordinēšanā ir būtiska.”), tomēr MK noteikumu projektā šī loma nav atspoguļota ar konkrētiem  sadarbības mehānismiem. 

Tāpat, salīdzinot ar iepriekšējo redakciju ("Jāuzsver, ka pašvaldības ir būtisks un dažkārt primārs partneris pilotteritoriju izveidei un nodrošināšanai, kurās komersanti un zinātniskās institūcijas elastīgos apstākļos var testēt savas inovācijas. Ņemot vērā, ka publiskās personas, īpaši pašvaldības, bieži darbojas kā sadarbības platformas starp uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām, to iesaiste testēšanas procesu koordinēšanā ir būtiska. Pašvaldības var rīkoties kā regulatīvās vides turētāji, nodrošinot elastīgus testēšanas apstākļus, kamēr faktiskos testus veic komersanti vai zinātniskās institūcijas."), konstatējama pašvaldību lomas būtiska mazināšana speciālās regulatīvās vides izveidē un īstenošanā.

Ja iepriekšējā redakcijā pašvaldības tika raksturotas kā būtisks un, atsevišķos gadījumos, pat primārs partneris, kurš var rīkoties arī kā regulatīvās vides turētājs, tad pēdējā redakcijā šī loma ir samazināta līdz iespējamai partnerībai bez konkrēta institucionāla/sadarbības ietvara. 

Turklāt šobrīd nav noteikts, kuras institūcijas pienākums ir koordinēt pašvaldību iesaisti un kādā veidā pašvaldības tiks informētas un iesaistītas, ja vides īstenošana tiek plānota to administratīvajā teritorijā vai ja testēšanas teritorija skar to pārvaldībā esošu infrastruktūru, īpašumu vai iedzīvotājus. 
 

-

Iebilstam Anotācijas 6.3.punktā Sabiedrības līdzdalības rezultāti minētajam formulējumam: "Pirms noteikumu projekta virzīšanas tika organizēta vispārēja ieinteresēto pušu apspriede, kā arī atsevišķas konsultācijas ar vairākām pašvaldībām (tostarp Rīgas un Valmieras pašvaldībām), uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām, piemēram, VEFRESH, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK). Iegūtās atziņas un ierosinājumi tika ņemti vērā, pilnveidojot noteikumu projekta redakciju. Sabiedriskā apspriešana tika īstenota mērķēti, ņemot vērā projekta raksturu un tā adresātus, kuri galvenokārt ir valsts institūcijas un komersanti, kas iesaistīsies speciālās regulatīvās vides izveidē."  

Iebilstam šim formulējumam un lūdzam to precizēt, jo Rīgas valstspilsētas pašvaldības daudzkārt sniegtie iebildumi nav ņemti vērā.
 

-

Ņemot vērā, ka pašvaldību iesaiste var būt būtiska procesu nodrošināšanā, lūdzam: 
- iekļaut noteikumos skaidru pašvaldību iesaistes mehānismu gadījumos, kad vide skar pašvaldības teritoriju vai tās infrastruktūru, īpašumu vai iedzīvotājus; 
- noteikt atbildīgo institūciju, piemēram, nozares ministriju vai Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, kas koordinē sadarbību ar pašvaldību; 
- paredzēt iespēju pašvaldībai sniegt atzinumu vai viedokli pirms lēmuma par regulatīvās vides izveidi pieņemšanas, ja šī vide skar pašvaldības funkcijas, īpašumu, infrastruktūru, iedzīvotājus. 

Bez skaidra mehānisma iekļaušanas pastāv risks, ka pašvaldību iesaiste var būt deklaratīva, bet praktiskā īstenošana – sadrumstalota un neefektīva. 

-